Pēc divu mēnešu „gaidīšanas svētkiem” Saeimas priekšsēdētāja šonedēļ oficiāli paziņojusi, ka līdz Valsts prezidenta ievēlēšanai nebūs turpinājuma viņas iniciatīvai par darba grupas jeb sabiedriskās padomes izveidi diskusijām šajā priekšvēlēšanu procesā vai arī par to. Savukārt valdošās koalīcijas politiķi paziņojuši, ka koalīcijā diskusijas par Valsts prezidenta kandidātiem sākšoties pēc divām nedēļām.
Šis divas ziņas var saukt arī par antiziņām – tajās trūkst satura, lai tās vērtētu pozitīvi vai negatīvi, tās nevieš nekādu skaidrību par to, cik atklāts būs kandidātu apspriešanas process un pēc kādiem principiem tas notiks starp partijām, īpaši jau ņemot vērā to, ka patiesībā neoficiālās sarunas, starp dažādu partiju politiķiem, jau labu laiku notiek.

Nu jau publiski, medijos, tostarp arī no politiķu puses, minēts pagarš iespējamo kandidātu saraksts. Opozīcijas līderis jau atklāti paziņojis, ka „visi kandidāti jau sen atraduši ceļu pie visām partijām”. Tikmēr visnotaļ primitīvs, bet grūti apejams iegansts laika vilkšanai un nekonkrētībai ir teksti par Valda Zatlera kandidatūru otrajam termiņam. Abu valdošās koalīcijas apvienību politiķi laipo starp atturīgi šaubīgiem un atturīgi pozitīviem vērtējumiem, atrunājoties, ka Zatlers pats neesot definējis savu gatavību kandidēt. Zatlers savukārt tikpat formāli piesauc kandidatūru izvirzīšanas procedūru, kurā iniciatīva paredzēta deputātiem. Noslēgtais loks gatavs, neskatoties uz to, ka abas puses tajā, imitējot nepārvaramu aizu starp parlamentu un prezidenta pili, kļuvušas par spēlmaņiem, nevis politiķiem šī vārda labā nozīmē.

Uz šī fona atkal un atkal ir pamats atcerēties iepriekšējo prezidenta vēlēšanu precedentus – gan „pēdējā brīža” kandidātus, gan politiskos uzstādījumus, līdzšinējos prezidentus pārvēlot uz otro termiņu, gan partiju kompromisus, gan politiķu un sabiedrības viedokļu atšķirības.
2007.gada mācības šoreiz burtiski gan nevar atkārtoties, jo pašreizējā valdošā koalīcija ne tuvu nav tik saliedēta kā tolaik. Savukārt pienācīga atklātuma trūkums, principu un mērķu apspriešanas deficīts, kas ir labs aizsegs partejisku interešu virzīšanai, gan ir ar augstu iespējamības pakāpi. Lai gan vēl nepaveiktais valsts ekonomisko, politisko, sociālo, morālo un tiesisko krīžu pārvarēšanā kombinācijā ar versijām par prezidenta pilnvaru iespējamo paplašināšanu, izvirza augstas prasības un saasina dilemmas, piemēram, par to, ciktāl prezidentam jābūt politiķim ar politisko pieredzi vai arī spilgtai personībai ar nepolitisku „bagāžu”.
Tiesa gan, arī pati sabiedrība, viedokļu līderi no dažādām nozarēm vēl tikai „mostas”, lai formulētu savus viedokļus, un pirmās tikko publicētās aptaujas par kandidātiem un līdzšinējā prezidenta darbību liecina vairāk par svārstīgumu, ne pārliecību un līdzdalīgu prasīgumu. Tomēr, jebkurā gadījumā, norises priekšvēlēšanu laikā, kandidatūru izvirzīšana, apspriešanas iespējas un izvēles principi ļoti lielā mērā ir atkarīgi no politiķu piedāvājuma sabiedrībai. Ko pagaidām nez vai var nosaukt par pietiekamu. Tas notiek, kad līdz kandidatūru oficiālās iesniegšanas pēdējam termiņam ir nedaudz vairāk kā divi mēneši. Veseli divi mēneši. Tikai divi mēneši.

Raidījuma sākums plkst.21.20 LTV 1.kanālā, e-pasts skatītāju jautājumiem – knl@knl.lv