Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Endziņš no deklarācijas nevarēja saprast, vai augstākajā izglītībā tiks vai netiks ieviests princips „nauda seko studentam”, bet atbildi neguva arī no politiķiem. „Nu, neatbildēšu precīzi uz jautājumu,” sacīja Viesturs Silenieks (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš aicināja runāt ar izglītības ministru, jo pēc pēdējām debatēm pozīciju nezināja.

Izglītības un zinātnes darbinieku asociācijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš savukārt gribēja zināt, ko praksē nozīmēs „reālo” vispārējās un profesionālās izglītības izmaksu noteikšana, tāpat viņš pauda viedokli, ka novadu pamatskolu, īpaši sākumskolu, saglabāšana pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai neizdosies, ja bērnam nesekos lielāka nauda. Artis Kampars („Vienotība”) apgalvoja, ka šobrīd nevar solīt jebkurai nozarei lielāku naudu, bet deklarācijā ierakstītais nav samazinājumu solījums. V.Silenieka formulējums gan bija – „iziesim no tā budžeta, kāds būs, un tad skatīsimies”.

J.Krastiņš arī kritizēja faktu, ka pedagogs sākumskolā daudzviet saņem mazāk nekā minimālo algu un nesaņem visas paredzētās piemaksas. Sarmīte Ēlerte („Vienotība”) atrisinājumu saskatīja elastīgākā koeficientu piemērošanā – nevis četriem novadiem kā tagad, bet vairāk novadiem. Viņa gan neskaidroja, kā to var izdarīt, ja budžetā tam nav naudas. Un atšķirībā no J.Krastiņa, kurš apgalvoja, ka atšķirīgu koeficientu vajag 80% novadu, S.Ēlerte uzsvēra, ka tas ir jāanalizē – tātad jaunajai valdībai skaidrības par šo vēl nav.

Video: Jānis Endziņš, Viesturs Silenieks, Jānis Krastiņš, Artis Kampars un Sarmīte Ēlerte par valdības plāniem vispārējās un augstākās izglītības finansēšanā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 03.11.2010.)