Nevalstiskā sektora pārstāvji no jaunās koalīcijas politiķiem 3.novembra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” centās noskaidrot virkni ar budžetu un ekonomikas attīstību saistītu lietu, kas valdības deklarācijā iekļautas vispārīgos vai nesaprotamos formulējumos, vai arī nav iekļautas nemaz. Izrādījās, ka deklarācijā ir atstāta kļūda, ka konkrētu nodokļu likmju uzrakstīšana prasītu par daudz vietas un ka precīzi uzstādījumi par valsts konkurētspējas paaugstināšanu šobrīd būtu „no pirksta izzīsti”.
Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris atgādināja iepriekšēju solījumu nākamā gada budžetā palielināt veselības aprūpes finansējumu vismaz par 0,5% no IKP, kas deklarācijā nav ierakstīts, un Viesturs Silenieks (Zaļo un Zemnieku savienība) paskaidroja, ka apvienības ir vienojušās, ka deklarācija norāda „politiskos virzienus”, bet vairāk konkrētus skaitļus norāda rīcības plāns – kurš vēl tikai taps. Arī turpmāk atbilde uz daudziem jautājumiem bija tā pati – viss būs rīcības plānā. Uz to norādīja arī Artis Kampars („Vienotība”), kad Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš aicināja panākt, ka viss ar būvniecības jautājumiem saistītais būtu vienā ministrijā. A.Kampars gan apšaubīja, vai būs „viena hiperministrija, kura pārņems šādu konkursu sludināšanu”. Zināms, ka deklarācijā ministriju reformēšana aprobežojas vien ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidēšanu.
Attiecībā uz nodokļiem skaidrības nebija vairāk. Atbildot uz Preses izdevēju asociācijas valdes locekļa Aivara Rudzinska kritiku, A.Kampars paziņoja, ka deklarācijā ir kļūda un samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme paliks ne tikai medikamentiem, bet arī presei. Savukārt attiecībā uz ierakstīto progresīvu nodokļu sistēmas reformu viņš definēja, ka tiem, kam ieņēmumi ir lielāki, nodokļos ir jāmaksā vairāk nekā tiem, kam ieņēmumi ir mazāki. Taču A.Kampars nepiedāvāja konkrētas nodokļu likmes, bet apgalvoja, ka principu var panākt „ar dažādiem instrumentiem” un tas būs rīcības plānā. Pēc viņa teiktā turklāt iznāk, ka deklarācijas punktu var tulkot arī tādējādi, ka Latvijā jābūt modernai, nevis vecmodīgai nodokļu sistēmai.
Organizāciju pārstāvji palika bez konkrētām atbildēm arī attiecībā uz ekonomiku un darbaspēku. Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Endziņš vēlējās zināt, kurās vietās konkrētos valsts konkurētspējas indeksos Latvija atradīsies pēc četriem gadiem, bet A.Kampars solīja, ka skaitli „mēģinās nodefinēt” līdz ar īpašu programmu četru mēnešu laikā. Darba devēju konfederācijas Starptautisko un Eiropas Savienības lietu padomniece Inta Šusta savukārt nebija apmierināta ar atbilžu konkrētību darbaspēka jomā, bet arī to A.Kampars solīja izdiskutēt rīcības plānā.
Video: Valdis Keris, Viesturs Silenieks, Viktors Puriņš, Artis Kampars, Aivars Rudzinskis, Jānis Endziņš, Pēteris Krīgers un Inta Šusta par budžetu, ministrijām, nodokļiem, konkurētspēju un darbaspēka jautājumiem valdības deklarācijā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 03.11.2010.)