Deklarācijas tapšanā daudzos gadījumos, ar dažām modifikācijām, tiek atražots stils „tāpat kā agrāk”. Cenšoties nobīdīt visus neskaidros jautājumus uz valdības rīcības plānu kaut kad vēlāk. Jautājums tikai – vai šobrīd bija un ir situācija kā „treknajos gados”? It kā nē, vairāk līdzību ir laiku pirms iepriekšējām budžeta konsolidācijām, tāpēc valdības deklarācija varēja un tai vajadzētja tapt skaidrāki un precīzākai, un „pa jaunam”, atbilstoši šībrīža situācijai. Varētu likties – kāda tur starpība, tomēr šīs ir gaužām simboliskas lietas.
Pirmkārt, ja valdības deklarācijā kā pirmā nodaļa ir ierakstīta sabiedrības līdzdalība, bet valdības deklarācijas tapšanā sabiedrības līdzdalība tiek aprobežota tikai ar priekšlikumu iesūtīšanu, bet pēc deklarācijas projekta publiskošanas tā apspriešanai laiks netiek dots, tad jaunā vecā koalīcija un valdība jau darba sākumā liek apšaubīt tās turpmāko vārdu un darbu atbilstību, un līdzdalības, līdz ar to – arī atbildības formālismu.
Otrkārt, ja palasām Ministru kabineta iekārtas likumu un kārtības rulli par deklarācijas tapšanu, tad ir pamats izvirzīt jautājums, ciktāl viss noticis pēc likuma burta un gara, un atbilstoši demokrātijas būtībai. Atkal, ja šādas tiesiskā nihilisma iezīmes parādās jau sākumā, tās neizbēgami rada šaubas par atkārtošanos.
Konkrētus vainīgos gan te meklēt ir bezjēdzīgi – savstarpēji dzēlieni koalīcijas partneru starpā turpinās, un skaidrs, ka „abi labi”.

Deklarācijas saturā, neapšaubāmi, ir daudzas labas, jēdzīgas, loģiskas un pamatotas lietas, ko politiķi ir gatavi saprotami izskaidrot arī sīkāk. Un tieši tāpat ir pretējas lietas, ar kuru skaidrošanu diez ko gludi neiet – tas KNL? debatēs vairākkārt bija uzskatāmi redzams. Tāpat kā tā neskaidrība par izejas pozīcijām dažādu nozaru politikā, atkārtošanos un izpildes procentu. Par to Viktors Avotiņš komentārā trešdien „Neatkarīgajā” labi noformulēja, ka „nav nolasāmas deklarācijas koordinātas” , ir uzskaitītas lietas, kuras „valstij būs jādara mūžīgi”, bet nav saprotams, kāpēc „atkārtojas darbi, kuri sen bija jāizdara, atkārtojas sankciju solīšana, bet nekādas reālas sankcijas par šo darbu nedarīšanu nav tikušas piemērotas”.
Lai nemānītu paši sevi, ir pāris piemēri, kuros var ieskatīties un salīdzināt, kā neilgi pēc vēlēšanām koalīcijas valdības publisko savus politiskos plānus. Vācijas koalīcijas valdības pērnrudens līgums un Lielbritānijas šāgada koalīcijas programma valdībai līdz ar šo rakstu publicēti www.knl.lv. Ja jau runājam par tuvināšanos Eiropas līmenim, tad kāpēc gan lai arī šie nebūtu paraugi mums?

Visbeidzot, valdības deklarācijā nav neviena konkrēta skaitļa par nodokļu izmaiņām, ir tikai viena apņemšanās vienu samazināto PVN likmi neskart, un vakar debatēs tika paziņots, ka tikai kļūdas pēc nav iekļauta vēl citas likmes necelšana. Deklarācijā un politiķu runās vairākās jomās tiek solīta izdevumu nesamazināšana, konkrētu pozīciju neskaršana, nedodot priekšstatu, kā uz visa šī fona iespējama valsts budžeta deficīta samazināšana 2011.gadā. Nemaz nerunājot par to, ka pastāvīgais trūcīgo skaita pieaugums jau tuvojas 10% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet valdības deklarācijā trūcīgie nav pat izrādījušies pieminēšanas vērti.

Aizvadītajā vasarā Valda Dombrovska vadītā Latvijas valdība ir apsolījusi starptautiskajiem aizdevējiem: „līdz 2010.gada oktobra beigām EK un SVF tiks iesniegti tehniski priekšlikumi par ietaupījumiem vai papildus ieņēmumiem, balstoties uz strukturālajām reformām galvenajos sektoros, par kopējo summu, kas ir ievērojami lielāka nekā 2011.gadam nepieciešamā fiskālā konsolidācija.”
Vai šādi priekšlikumi ir iesniegti? Vai šie priekšlikumi pieļauj visu samazināto PVN likmju atcelšanu? Vai šie priekšlikumi pieļauj PVN pamatlikmes palielināšanu līdz 22% vai 23%? Vai šie priekšlikumi pieļauj dažādu pabalstu samazināšanu, pensiju piemaksu samazināšanu, izdevumu samazināšanu kompensējamiem medikamentiem, ievērojamu samazinājumu autoceļu uzturēšanai, un tamlīdzīgi?
Vai jaunā Valda Dombrovska valdība un „Vienotības” un ZZS koalīcija valsts vārdā starptautiski un Latvijas sabiedrības priekšā uzņemas atbildību par šiem priekšlikumiem un uztur tos turpmākai apspriešanai?

Manā rīcībā esošā informācija liecina, ka uz visiem jautājumiem, izņemot pēdējo, atbildes ir apstiprinošas. Skaidras atbildes nav tikai par koalīcijas un valdības pozīciju pret šiem priekšlikumiem. Vienlaikus valdības deklarācijā, kas tapusi faktiski vienlaikus ar šiem priekšlikumiem, nav atrodama diez ko liela skaidrība par strukturālajām reformām „galvenajos sektoros”, uz ko būtu jābalstās „tehniskajiem priekšlikumiem”.
Atcerēsimies 2009.gada vasaru un tālaika finansiāli sāpīgos un kļūdainos – gan sociāli, gan morāli - budžeta grozījumus. Toreiz budžeta konsolidācijas summa bija mazāka nekā tagad. Vai skaidrība tagad ir lielāka? Atbildes uz augšminētajiem neatbildētajiem jautājumiem būtu īsts melu detektors, lai saprastu cik daudz koalīcija un jaunā valdība ir patiesa un vispār apjēdz, kas notiks un kas var notikt.

Koalīcijas līgums Vācijā 2009.gada oktobrī (angļu valodā)

Koalīcijas līgums Vācijā 2009.gada oktobrī (vācu valodā)

Koalīcijas programma valdībai Lielbritānijā 2010.gada maijā