No KNL teiktā izriet, ka „Vienotības” un „Saskaņas centra” (SC) sadarbības problēmu iemesls bija piektdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu pateiktie vārdi par okupācijas fakta atzīšanu. Kamēr V.Dombrovskis apgalvo, ka SC iebilst pret ceturtdienas vienošanās projektā ierakstītajiem nosacījumiem, Andrejs Klementjevs (SC) uzsver, ka oficiālajam dokumentam SC tomēr piekrīt, bet nepiekrīt tikai preses konferencē teiktajam. Tur tika runāts par okupācijas fakta atzīšanu, kamēr dokumentā ir runāts tikai par okupācijas fakta un ar to saistītu apstākļu pārskatīšanu. V.Dombrovskis KNL apgalvoja, ka „okupācijas fakta atzīšana, protams, ir ļoti svarīgs sadarbības priekšnosacījums”, un viņš neredzēja pretrunu starp abiem izteikumiem, bet A.Klementjevs uzsvēra, ka „mēs neesam bērni, kuri ir pirmoreiz politikā, mēs saprotam, par ko jūs tur runājat”.
Taču abu politisko spēku pārstāvju KNL sacītais atstāja gana daudz lietu, kas nekļuva skaidras un rada jautājumus. Lai gan vēlāk SC noraidošā paziņojuma iemesls tika saistīts ar piektdienas preses konferenci, pirms tam A.Klementjevs kā iemeslu uzsvēra tieši nedēļas nogales dienas un „Vienotības” deputātu publiskos izteikumus par iespējamu frakcijas pamešanu, kā rezultātā V.Dombrovskis esot nobijies un centies „saglabāt mieru ģimenē”, uz ko viņš pats norādīja, ka „neviens deputāts nekur netaisījās skriet”. Cits apstāklis – A.Klementjevs, paziņodams, ka „mēs reāli gaidījām visu pirmdienu, otrdienu, ka jūs atnāksiet vai uzaicināsiet mūs”, pārmeta V.Dombrovskim komunikācijas trūkumu, bet nav skaidrs, kāpēc iniciatīvai obligāti bija jānāk no viņa, ja reiz SC konstatēja, ka ir pārprasti. No otras puses, pats V.Dombrovskis KNL sacīja, ka viņam „ļoti intensīvas konsultācijas” ar SC pārstāvjiem bija tikai līdz ceturtdienas piedāvājumam, bet viņš raidījumā arī vairākkārt atzina, ka nesaprot, kas notika pa sestdienu un svētdienu, un tas rada jautājumus par to, kāpēc tad viņš necentās to noskaidrot un saprast.
Augusts Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienība) attiecībā uz notikušo KNL norādīja, ka nav tulks, un atturējās to komentēt, savukārt Gaidis Bērziņš („Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK), kura paša pārstāvēto apvienību neapmierināja premjera piedāvātā jautājumu „iesaldēšana”, bija sapratis, ka SC ir atteicies no tālākām sarunām, iepazīstoties ar vienošanās projektu. Bet nevalstiskā sektora pārstāves bija ļoti kritiski noskaņotas. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle pauda viedokli, ka netiek izmantota iespēja vienoties SC, kas ieguvusi otru lielāko vēlētāju balsu skaitu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme – Grende savukārt norādīja, ka „Vienotībai” iespējamu sadarbību ar SC vajadzēja izrunāt jau pirms vēlēšanām, savukārt SC, ja patiešām vēlētos būt valdībā, tad cīnītos par to, no kā viņa izdarīja secinājumu, ka SC negrib uzņemties šo atbildību.