Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 19.04.2024.
 

„Neredzu jēgu” un citi politiķu iemesli piedāvājuma trūkumam

Valsts budžets`2010 video_f

09.09.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis 8.septembra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” (KNL) atzina, ka arī tad, ja 2011.gada budžeta konsolidācijas izvēļu sarakstā iekļauj strīdīgos priekšlikumus par PVN samazināto likmju un nekustamā īpašuma nodokļa celšanu, funkciju optimizācijas priekšlikumus un citus dienaskārtībā esošus pasākumus, iegūtā summa vēl nesasniedz nepieciešamo apjomu. FM sola sarakstu papildināt, un skaidrs, ka ieguldījumu varētu dot arī konstruktīvi priekšlikumi no politiskajiem spēkiem, kas kandidē Saeimas vēlēšanās. Tādus gan neredz, un KNL politiķi pavēstīja attaisnojumus tam, kāpēc tā.
„LPP/LC” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kurš šobrīd pārstāv „Par Labu Latviju!”, izdevumu samazināšanas vietā palika pie versijas, ka 400 miljonus latu var iegūt, ja iekasē 10% no apmēram 4 miljardus latu lielās ēnu ekonomikas. M.Bičevskis gan aizrādīja, ka nākamgad veikti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai reālu efektu ieņēmumu palielinājumā dos tikai 2012.gadā, un viņš nenoraidīja raidījuma vadītāja secinājumu, ka 400 miljonu ieguves versija ir blefs.

„Saskaņas centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs savukārt uzsvēra, ka apvienība nevar piedāvāt savu budžeta risinājumu, kamēr valdība nav „devusi visus izejas datus”. Viņš gan tā arī neatbildēja, tieši kādu datu trūkst, un vēlāk ar „nevar citādi būt” apliecināja, ka grib nevis izejas datus, bet valdības koncepciju, par ko strīdēties. Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende un Valsts kancelejas direktores vietniece Baiba Pētersone iebilda, ka dati ir publiski pieejami, un J.Urbanovičs tad atklāja, ka rosībai neredz „lielu jēgu”, kamēr valdība nav devusi savu programmu. Kāpēc lai budžeta piedāvājumam no vēlēšanās kandidējoša politiskā spēka nebūtu jēgas, skaidrs nekļuva.

Kad labklājības ministram Uldim Augulim aizrādīja, ka arī Zaļo un Zemnieku savienības programmā nav strukturālo reformu piedāvājuma, viņa atbilde skanēja: „Tāpēc ka mūsu nozarēs pa lielam strukturālās reformas jau ir veiktas.” Iebildei, ka savienība taču nepretendē tikai uz dažu nozaru vadību, ministrs piekrita un tad atzina, ka „jāstrādā ir tālāk”.

Bet Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš („Vienotība”) neredzēja haosa pazīmes tajā, ka partijas biedra vadītā FM piedāvā nodokļu pamatnostādnes ar samazināto PVN likmju celšanu, ko „Vienotība” vārdos neatbalsta. G.Bērziņš norādīja, ka reālais budžets būs jāveido pēc vēlēšanām, un apgalvoja, ka apvienībai būs savs piedāvājums. Šo pašu apvienību pārstāvošais premjers gan piedāvājumu iepriekš ir solījis jau augusta otrajā pusē, taču arī šobrīd nav lielākas skaidrības kā tikai tas, ka „mēs esam procesā”.

Video: Mārtiņš Bičevskis, Andris Bērziņš, Jānis Urbanovičs, Žaneta Jaunzeme-Grende, Baiba Pētersone, Uldis Augulis un Guntis Bērziņš par to, kāpēc trūkst partiju piedāvājuma. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 08.09.2010.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: