09.09.2010.
Lāsma Rozenfelde
Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Andris Jākobsons definēja, ka neskaidrību ir samērā daudz un uzņēmēji līdz vēlēšanām gaida daudz skaidrāku skatījumu, sevišķi nodokļu politikas jomā. Arī biedrības „Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore Rasma Pīpiķe uzsvēra, ka politiķiem informācijas ir pietiekami daudz, lai varētu izstrādāt piedāvājumus, bet Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta pārstāvis Indars Aščuks norādīja, ka šobrīd pietrūkst uzsvara uz strukturālajām reformām, kuras ir nepieciešamas.
Taču politiķi, kad viņiem vaicāja par viņu pārstāvēto politisko spēku skaidrāku un konkrētāku piedāvājumu līdz vēlēšanām, būtībā uz jautājumu neatbildēja. Tā vietā, lai pateiktu, ko izdarīs paši, viņi uzsvēra, kas jādara citiem. Tā „Saskaņas centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzsvēra, ka premjeram jānāk ar savu redzējumu, kā viņš gatavojas veikt konsolidāciju, bet „LPP/LC” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (tagad „Par Labu Latviju!”) uzskaitīja, kas valdībai līdz vēlēšanām būtu jāizdara. Esošās valdības loceklis, labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) stāstīja, ka jāskatās, kā, sasniedzot īslaicīgo fiskālo efektu, nenodarīt kaut ko sabiedrībai ilgtermiņā, tāpat šobrīd „ir jāstrādā” pie ieņēmumu sadaļas. Arī viņš nepateica, ko sola izdarīt pats vai ko piedāvās politiskā savienība. Un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš („Vienotība”) vispirms sacīja, ka līdz vēlēšanām turpinās „attīstīt tos elementus, kas ir vajadzīgi, lai var sastādīt budžetu”, taču tad izrādījās, ka runa ir par funkciju auditu, kura rezultātus attīstīs nevis „Vienotība”, bet gan ministrijas. Savukārt atbilde uz jautājumu par detalizētāku politisko piedāvājumu bija, ka jautājums šobrīd „vēl ir procesā”.
