Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (Zaļo un Zemnieku savienība), vaicāts par likuma satura pilnvērtību, atbildēja, ka to, cik labi strādā jauns likums, parāda tikai tas, kā tas dzīvē tiek īstenots. Viņš sacīja, ka likumā „agri vai vēlu” būs kaut kas jāmaina, bet bez konkretizācijas. Līdzīgi arī Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis izteica viedokli, ka likums droši vien būs „pēc gada nākamajai Saeimai jāpārskata” un jāuzlabo, bet arī bez konkretizācijas. Viņš kritizēja to, ka likumā ir daudz deklaratīvu frāžu, un secināja, ka viedokļu cīņā starp tiem, kas lobē „Lattelecom”, un tiem, kas lobē satelītu, rezultāts ir par labu satelītam.

„Pilsoniskās savienības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ilma Čepāne novērtēja, ka likumā ir „zināms progress” valodas jautājumos, un arī „Saskaņas centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins apgalvoja, ka ar valodas jautājumiem likumā lielas problēmas nesaskata. Vienīgi „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Juris Sokolovskis skaidroja, kāpēc nedomā, ka nosacījumi par valodas izmantošanu un Eiropas audiovizuālo darbu īpatsvaru nāks par labu.

Organizāciju iebildumi pret šiem nosacījumiem jau rezultējušies lūgumā prezidentam likumu neizsludināt. Taču likuma pieņemšanas kontekstā būtisks ir arī sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu jautājums – lai gan izstrādes gaitā eksperti iesniedza priekšlikumus par to citādu statusu, lielāku sabiedrisko lomu un stingrāku finansējumu, tie netika atbalstīti. M.Kučinskis to pamatoja ar to, ka priekšlikumi bija mazliet nesagatavoti, un izteica versiju, ka „tas laiks vēl pienāks”. J.Sokolovskis nobalsoto normu par sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu raksturoja kā deklaratīvu, kam piekrita arī G.Daudze, vienlaikus izsakot viedokli, ka tad, kad budžeta ieņēmumi palielināsies, „būs ļoti grūti kādam pateikt, ka – nē, sabiedriskajiem medijiem finansējums būs mazāks”. Viņš arī rezultātu skaidroja ar to, ka sabiedrisko un komercmediju intereses bieži vien ir diametrāli pretējas un likums ir kompromiss – „sauciet to par vienlīdzīgi sadalītu vilšanos”.

Video: Gundars Daudze, Ilma Čepāne, Māris Kučinskis, Valērijs Agešins un Juris Sokolovskis par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 16.06.2010.)