A.Cīrule pauda viedokli, ka Neo nodarījums pārkāpa viņas tiesības uz privāto dzīvi. Viņa atšķirības ar amatpersonu deklarācijām saskatīja tajā, ka deklarācijās dati ir par visu gadu kopumā, turklāt tur ir jāiet un dati jāmeklē par katru konkrēto cilvēku. A.Cīrule apgalvoja, ka šajā brīdī jau parādās cilvēciskais faktors, un izteica neapmierinātību ar sabiedrības reakcijas atšķirībām uz anonīmiem un neanonīmiem datiem.

I.Poikāns gan tā arī pēc būtības nepaskaidroja savu motivāciju publiskot daļu datu ar vārdiem un uzvārdiem. Viņš vien atkārtoja iepriekš pausto stāstu, ka sagatavošanā tiek izveidoti divi datu faili – anonīmi un neanonīmi – un „gadījās”, ka nopublicējās otrie. Viņš strīdējās ar A.Cīruli par to, vai tas, ka atalgojumu var redzēt pa konkrētiem mēnešiem, rada vai nerada atšķirību. A.Cīrule nepateica, ka grasās pieteikties kriminālprocesā par cietušo, bet uzsvēra, ka mēs nezinām, kurš datus ir saglabājis un kurā brīdī var informāciju pret kādu izmantot.

V.Voins sacīja, ka pašlaik cietušā statuss nav piemērots nevienam, bet pēdējo dienu apjomīgie dati tiek analizēti, grupēti un kārtoti, un „ļoti iespējams”, ka cietušo statuss procesā parādīsies. Gan viņš, gan iekšlietu ministre Linda Mūrniece („Jaunais laiks”) skaidroja, ka runa ir nevis par publiskotajiem valsts iestāžu darbinieku atalgojumiem, bet datiem par privātpersonām un privātuzņēmumiem, kas nebija publiskoti, bet bija iegūti.

Video: Astra Cīrule, Ilmārs Poikāns, Valdis Voins, Aleksejs Loskutovs un Linda Mūrniece par cietušajiem datu noplūdes lietā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 19.05.2010.)