Dzintars Rasnačs („Tēvzemei un brīvībai”/LNNK) apgalvoja, ka aizklātā balsojumā ir daudz mazākas iespējas deputātu ietekmēt, šantažēt vai uzpirkt, un viņš izteica neizpratni, kas gan varētu viņu piespiest balsot citādi nekā saskaņā ar savu sirdsapziņu. Dz.Rasnača novērojums bija tāds, ka deputāti izskatās nedaudz kā „aizšauti zvēri”, un viņš kā iespējamus risinājumus redzēja gan to, ka līdz 10.Saeimas sanākšanai strādā ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs, gan to, ka ģenerālprokurora apstiprināšanu varētu nodot Augstākās tiesas plēnuma kompetencē. Pret atklātu balsojumu bija arī Vineta Muižniece (Tautas partija), kas pauda viedokli, ka deputāti ar sagatavoto priekšlikumu ir ļoti „pārsteigušies” un tas ir „ārkārtīgi netālredzīgs” un „pilnīgi deformē sistēmu”. Viņa skaidroja, ka aizklātie balsojumi nepieciešami tādēļ, lai ievēlētās amatpersonas nejustos nevienam pateicību parādā un netiktu turētas aizdomās par nevienlīdzīgu attieksmi. V.Muižniece pieļāva, ka kandidāta virzīšanas jautājumu varētu deleģēt tieslietu padomei, kuras darbības uzsākšana paredzēta grozījumos, ko Saeimas komisija šobrīd gatavo trešajam lasījumam. Jānis Dukšinskis („LPP/LC”) sacīja, ka izmaiņas vienam „uzvārdam” nav pieļaujamas, lai gan viņš neizslēdza sistēmiskas izmaiņas.

Savukārt Jānis Urbanovičs („Saskaņas centrs”), lai gan vispārējo pieeju balsošanai mainīt negribēja, izteica versiju, ka izdarāms viens izņēmums, ja vēlreiz balso šis Saeimas sasaukums – tad balsojumam jābūt atklātam. Dzintars Zaķis („Jaunais laiks”) skaidroja, kādas sistēmiskas izmaiņas balsošanā būtu jāveic – aizklāti balsojot par tiešajiem priekšniekiem, bet ne citiem. Arī Juris Sokolovskis („Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”) izteica viedokli, ka atklātā procedūra veicinās saikni ar tautu.

Atšķirīgas versijas bija arī par citu valstu pieredzes izmantošanu. Ilma Čepāne („Pilsoniskā savienība”) sacīja, ka no 25 viņas apskatītajām Eiropas valstīm tikai piecās pašlaik ir līdzīga kārtība kā mums, bet lielākoties ģenerālprokurors tiek izvēlēts atklāti. Dz.Rasnačs savukārt iebilda, ka lielākajā daļā Eiropas valstu ģenerālprokurors ir izpildvaras pārstāvis un viņš nezina nevienu gadījumu, kur viņš ir tiesu varas pārstāvis, bet balsošana notiek atklāti. Citi dalībnieki gan to apšaubīja. V.Muižniece, debatējot ar I.Čepāni, arī izteica apgalvojumu, ka valstīs, kur lemj parlaments, tomēr dominē aizklātības princips. Bet Kārlis Boldiševics (Zaļo un Zemnieku savienība) nevarēja argumentēt, ka viņa partijas biedrs, Saeimas priekšsēdētājs iepriekš nav melojis, publiski stāstot par citu valstu praksi.

Video: Dzintars Rasnačs, Jānis Urbanovičs, Dzintars Zaķis, Vineta Muižniece, Ilma Čepāne, Jānis Dukšinskis, Kārlis Boldiševics un Juris Sokolovskis par to, vai Saeimas balsojumam par ģenerālprokuroru jābūt slēgtam vai atklātam. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 21.04.2010.)