Gan balsojuma rezultāts, gan deputātu „liecības” par saviem balsojumiem pēc tā vēl arvien ir atklātas vērtēšanas objekts – sākot no neatbilstības starp balsojuma rezultātu un deputātu skaitu, kas vēlāk teicās balsojuši par, beidzot ar motīvu versijām diapazonā starp sirdsapziņu un personisku ieinteresētību vai politiskām manipulācijām. Pretrunas pēc balsojuma jo vairāk pastiprina un paplašina šaubu ēnu par notikušā atbilstību demokrātijas principiem likumdevēju lemšanā par tiesu varu, un par dubultstandartiem politiķu darbībā vispār.

Abu eksprezidentu vienošanās kopīgā petīcijā – uzsaukumā tautai ar aicinājumu noteikt atklātu balsojumu un Augstākās Tiesas priekšsēdētājam atkārtoti izvirzīt Jāņa Maizīša kandidatūru, uzskatāmi apliecina, ka ģenerālprokurora jautājums šobrīd ietver un savieno gan sabiedriski politiskos, gan tiesiskos aspektus. Arī vairāku politiķu pretreakcijas gan pret atklātu balsojumu, gan atkārtotu kandidāta izvirzīšanu ir pamats vērtēšanai, ciktāl dalāmi vai savienojami un cik katrs no tiem pamatoti ir sabiedriski politiskie un tiesiskie argumenti.

Vairāki neatbildēti jautājumi pagaidām ir arī attiecībā uz Augstākās Tiesas priekšsēdētāja reakciju un turpmāko rīcību, paņemot pauzi pirms nākošās kandidāta izvirzīšanas. Pēc viņa paziņojuma par nepieciešamību saprast notiekošo, tā arī palicis neskaidrs, ar kādiem līdzekļiem un pēc kādiem kritērijiem īsti šī saprašana notiks, cik ilgā laikā un ciktāl tā vispār ir iespējama.

Tikmēr politiskajā procesā ja ne saprašana, tad vismaz jaunas ziņas par šo tēmu un pavērsieni arvien ir katras dienas notikumu plānā – šodien tā ir Valsts prezidenta tikšanās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju, rīt parlamentā iespējama pirmā virzība projektam par atklāta balsojuma noteikšanu.

Raidījumā piedalīsies visu Saeimas frakciju pārstāvji: Vineta Muižniece (TP), Jānis Urbanovičs (SC), Dzintars Zaķis (JL), Kārlis Boldiševics (ZZS), Jānis Dukšinskis (LPP/LC), Ilma Čepāne (PS), Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), Juris Sokolovskis (PCTVL).

Piedalīties tika aicināts arī Augstākās Tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš dalību atteica ar rakstisku pamatojumu:

„Šobrīd jāatzīst, ka diskusija par Ģenerālprokurora apstiprināšanas kārtību un Prokuratūras darbības izvērtēšana ir sākusies tikai pēc manis izvirzītā Ģenerālprokurora amata kandidāta noraidīšanas Saeimā. Beidzot publiski tiek izteikti argumenti, kuri skaidro politiķu, tieslietu sistēmas profesionāļu un dažādu sabiedrības grupu pozīciju. Diemžēl pagaidām šī diskusija ievirzās politisko interešu diktētā gultnē. Tās ietvaros man nav ko sacīt, jo likums Augstākās tiesas priekšsēdētājam liek stāvēt malā. Tomēr tas nenozīmē, ka es kādu iemeslu vai ieganstu dēļ grasos kavēties ar Ģenerālprokurora amata kandidāta nosaukšanu pēc 2010. gada 11. maija.”