Kārtējo reizi nāca virsū riebums to visu klausoties. Un atkal, jau kādu 10-to gadu, vienas un tās pašas frāzes, un viena un tā pati diletantisma līnija. Piemēram: = Roberts Ķīlis: ...vajagot noskaidrot, kur valsts iet... Cik desmitgades tam vēl būs vajadzīgas? Un vēl briesmīgāk ir tas, ko viņš piedāvā kā risinājumus nr.1 un 2. = 1. vajagot vienošanos, par cik cels nodokļus pret samazinājumu... Nu izcila valsts attīstības politika. 2. jāizveido kaut kādi grifiki, kā samazinās deficītu... 3. jārisina problēmas..., ...janovērš bankrots... = Lūk uzdevumi, kurus liek priekšā Stratēģiskās plānošanas komisijas galva... Neticami nožēlojami. = Āboltiņa līdzīgi: ... Uzd nr.1 ir atmaksāt pensijas... Jārisina... bezdarba problēmas caur ekon atveseļošanu... un sildīšanu... un soc spilvenu... = Katrs "šo valsts ietekmētāju" vārds kā naža grieziens ceroša latvieša dvēselē. = Kā tā nākas, ka kādus 10 gadus tiek runātas vienas un tās pašas runas, izteiktas vienas un tās pašas frāzes un vēl ar tik gudrām un atbildīgam sejas izteiksmēm? Situācija tik mainās un šie tik skrien tai pakaļ "piedāvājot" vienus un tos pašus teikumus kā kaut ko jaunu, progresīvu un visu atrisinošu... = Pirmais, ko vajadzēja darīt, tiešām izdarīt secinājumus, kā vispār ekonomikas strādā, kas tās dara attīstītas un neatkarīgas, nevis padara par nabadzīgām, citu rokās esošām un no ārvalstu ekon izaugsmes atkarīgām sīkvalstiņām. = Un viena no pirmajām lietām ir nosacīta ekon neatkarība, pašpietiekamība. Ne pilnīga. Visam jābūt pareizā līdzsvarā, arī pašpietiekamībai un sadarbībai ar citām ekonomikām. Viens no svarīgakajiem jautājumiem, mazināt importu un palielināt eksportu ar likumīgām un brīvajam tirgum labvelīgam metodēm. Un lata piesaistes politika ir pirmā, kas to visu iznīcina. Otrs ir ienākumu sadales politika un valsts iejaukšanās ekonomikā. Ar to ir tāpat kā ar visu, ideāls ir kaut kur uz vidusceļa starp valsts kontrolētu un pilnīgi brīvu ekonomiku. = Bet šis viss vēl ir jāsaprot, un to nav vienkārši un ātri izskaidrot. Tāpēc, skatoties uz šiem sēdošajiem personāžiem rodas droša pārliecība, ka Latvijā vēl ilgi nekas nemainīsies. Diemžēl.