Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (Tautas partija) iemeta akmeni ne tikai politiķu, bet arī sabiedrības dārziņā par to, ka tā „nopērkas” uz formu, uz virsrakstiem, neiedziļinoties saturā.
Eksprezidents Guntis Ulmanis uzsvēra, ka gudrāka un aktīvāka sabiedrība, kas piedalās politiskajos procesos, šobrīd ir pats būtiskākais. Viņš pauda viedokli, ka partijas ir mazskaitlīgas un diezgan pelēcīgas, un sabiedrības locekļiem ir jāstājas partijā, ja tie uzskata, ka kāda partija ir spējīga valsti vadīt, veidot un pārvaldīt. „Bet noteikti lielākā daļa sabiedrības tā domā,” apgalvoja G.Ulmanis, pamatodams šo konstatējumu ar faktu, ka vēlēšanās piedalās vismaz 60% vēlētāju. Lai gan, ja ņem vērā, ka daļā gadījumu balsošana notiek par „mazāko ļaunumu”, šis secinājums varētu nebūt pareizs. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas nodaļas docents Ivars Ijabs atgādināja, ka Latvijā vismazāk cilvēku vispār uzticas partijām, līdz ar to nav nekāds brīnums, kāpēc viņi tajās nestājas.
A.Rēcs gan uzsvēra, ka stāšanās partijās nav vienīgais veids, kā kaut ko mainīt valstī. Viņš stāstīja, ka arī Rietumeiropā aizvien vairāk parādās tendence, ka cilvēki neiesaistās partijās, toties viņi ļoti intensīvi iesaistās citās aktivitātēs. A.Rēcs pauda viedokli, ka ar to var ietekmēt politiku, lai gan ne vienas dienas laikā. Kā vēl vienu problēmu viņš norādīja faktu, ka iedzīvotāji politiķus nesauc pie atbildības un 40% no balsstiesīgajiem neiet vēlēt, kā rezultātā partijas ar mazu reitingu mierīgi tiek iekšā Saeimā.