Gribētos šovakar redzēt Šķēli raidījumā, ar visiem skaidrojumiem par to, kāpēc TP nepiedalījās sarunās. Nu un Dombrovski, protams. Gribētos arī dzirdēt atbildi uz jautājumu - kāpēc visas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem ir tik slepenas, neskatoties uz to, ka tiešā veidā skar katru no mums? 

Nobloķēt PPP ir vispār absurds. Tā vēl būtu kaut kāda cerība vietējiem uzņēmējiem kaut ko nopelnīt. Sākot ar naglu tirgotājiem beidzot ar inženieriem. Bet kā Zanders minēja, mūsu valstī, realizējot lielus projektus, vienmēr kāds grib kaut ko ievilkt nāsī. Bet šo problēmu jau nu tā kā varētu kaut kā risināt. Gribot negribot, visi šie lēmumi liek man nosvērties sazvērestību teoriju atbalstītāju pusē - novest Latvijas ekonomiku līdz pilnīgam kliņķim, pēc tam nāktos pārdot lielos valsts uzņēmumus par lētu naudu, un tad nu sekas nav paredzamas. Šādu piemēru SVF darbības rezultātā pasaulē netrūkst. 

Cerams , ka šoreiz nepiedalīsies tādi domu ""dižgari "" kā ļoti ""slavenais "" līvānietis . Ja jau tādas slavenības sāk uzstāties Valsts televīzijā , tad tas nu gan Jums ,Dombura kungs, godu nedara 

Katrā ziņā, ja mēs varēsim klausīties Pirmās partijas un TP viedokļus, ka steidzami kaut kas jāreformē, tad jāsaka jau uz priekšu - GARĀM. Domāju, ka arī žurnālistiem jāsaprot, ka cilvēki, kas ir iebraukuši grāvī un piedevām aktīvi piedalās stūrēšanā NEVAR VADĪT DROŠAS BRAUKŠANAS SEMINĀRU. 

Kam nauda tas pasūta mūziku. Velns par naudu danco. Utt. Un grib, lai man būtu vēlme maksāt nodokļus. 

kas Tev tik ļoti nepatīk, tautas viedoklis, vai pati tauta??? bet tagad pie tēmas, kamēr nelikvidēsim valsts ierēdņus ,[piem . LV mērnieks. kam vajag ,lai jaunus FORDUS iepirktu]tikmēr dancosim pēc svešo stabules, jo savas naudas nav, un nekad neradīsies,bet parāds jāatdod, valsti pašu steidzami jāreformē, ja nē tad ir beigas , sliktāk par KRIEVIJAS GUBERŅU te būs, 

Gribētos dzirdēt kā var komentēt šo rakstu. Tikai bez demagoģijas,ka nesaņemot kredītus,nepietiks naudas pensijām,utt. Neesam maziņi,un labi saprotam,ka nauda iet CAUR Latviju mazinot zaudējumus bankām.(Tiek pārlikts zaudējums no konkrētām bankām uz valsti.Precīzāk tautu).Ar algām un pensijām te nekāda sakara. Var nojaust,ka partiju saimnieku patiesie mēķi ir Latvijas monopoluzņēmumu atdošana ''arzemju investoru'' rokās.Un par precīzu SVF instrukciju izpildi,varēs ielikt savās kabatās glītas summas.Mērķis tacu ir tik tuvu!Ažiotāža pieaug...:))) Te arī teksts: SVF nav nekāda starptautiskā labdarības organizācija, kura (kā to mums mēģina iestāstīt paši SVF ierēdņi) steidzas palīgā jebkurai pasaules valstij, kurai radušās finansiālas grūtības vai nepieciešami līdzekļi ekonomikas stabilizēšanai. TNK izveidoja Pasaules Banku (PB) un SVF nevis filantropiskos nolūkos, bet gan tādēļ, lai uzspiestu pasaules valstīm TNK stratēģiju. Pie tam ir jāsaprot, ka pašas TNK par tādām skaitās tikai pēc nosaukuma un darbības sfēras. Visām šīm kompānijām ir skaidra nacionālā piesaiste – visu TNK štāba mītnes ir izvietotas kādā konkrētā valstī un tās maksā šai valstij nodokļus. Ar tā saucamo antiglobālistu spēkiem ir izdevies noskaidrot, ka vairāk par 90 % TNK patiesībā ir ASV kompānijas, un to darbība padara bagātāku ASV finansu virsotni. Tieši TNK kontrolē SVF un PB darbību, jo lēmumu pieņemšana tur notiek nevis ar balsu vairākumu, bet visu nosaka tie, kas tur ieguldījuši vairāk naudas (tieši ASV baņķieri ir visvairāk ieguldījuši naudu gan SVF, gan PB). Visa SVF un PB darbība balstās uz puslegālu nolīgumu paketes starp šīm organizācijām un ASV finansu ministriju. Šīs paketes (dēvētas par «Vašingtonas konsensuss»), darbība ir virzīta uz ASV finansu kapitāla ietekmes pastiprināšanu visā pasaulē un pasaules valstu finansiālo uzkrājumu akumulāciju ASV bankās. . Tādēļ SVF un PB piešķir valstīm aizņēmumus tikai pie nosacījuma, ja tās apņemas izpildīt uzstādītās politiskās un ekonomiskās prasības. Piemēram: - atļaut brīvu kapitāla kustību; - veikt totālu privatizāciju (pat tajās sfērās, kurās nav neiespējama konkurence – dzelzceļš, u.c.), jo tas privātkapitālam dod iespēju, neuzlabojot pakalpojumu kvalitāti, nepamatoti paaugstināt cenas; - ieviest augstus kredīta procentus, kas ierobežos rūpniecības attīstību, bet atvieglinās finansiālās spekulācijas; - samazināt līdz minimumam vai likvidēt visas sociālās programmas (veselības aprūpē, izglītībā, mājokļu politikā, sabiedriskā transporta pakalpojumus, u.c.); - atteikties no dabas un apkārtējas vides aizsardzības; - veicināt mākslīgu nacionālas valūtas stabilitāti, piesaistot to ASV dolāram; - ierobežot reāli apgrozībā esošo naudas masu (tā rezultātā kļūst apgrūtināta darba algu un pabalstu izmaksa, kā arī noved pie skaidras naudas deficīta un nacionālas suverenitātes zaudēšanas); - samazināt darba algas; - ierobežot darbaļaužu un arodbiedrību tiesības (tiesības uz streikiem, u.c.); - veikt nodokļu sistēmas reformas, lai to slogs vairāk gultos uz nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, bet atvieglinātu nodokļu slogu bagātajiem. SVF darbība izpostīja daudzas valstis, piemēram, Dienvidslāviju. Tā bija pirmā „austrumu bloka” valsts, kura sāka savu ekonomiku pārveidot pēc SVF „receptēm”. Vēl graujošāka bija SVF darbība Ruandā. Šajā valstī bija ļoti attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, kas pilnībā apmierināja valsts iekšējo pieprasījumu pēc pārtikas produktiem. Tomēr pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, laika apstākļu dēļ, bija divi neražas gadi. Valsts, ieķīlājot 1989. gada kafijas ražu, paņēma no SVF milzīgu aizņēmumu. Bet „gluži nejauši” tieši 1989. gadā kafijas cenas pasaules tirgū strauju kritās. SVF jaunu aizdevumu bija ar mieru piešķirt tikai tādā gadījumā, ja: - valsts atteiksies sevi apgādāt ar pašu audzētiem pārtikas produktiem; - atteiksies atbalstīt savas fermeru saimniecības (jo tas neatbilstot „tirgus ekonomikas” prasībām); - devalvēs valsts nacionālo naudas vienību – Ruandas franku. Tas izsauca strauju inflācijas kāpumu un iedzīvotāju reālo ienākumu krahu. Valstī, tikai pusgada laikā, iekšējos nemieros gāja bojā pusotra miljona cilvēku. Simtiem tūkstošu emigrēja uz ārzemēm. Visa sakrātā nacionālā bagātība tika iznīcināta, visi Ruandas naudas krājumi tika „pārsūknēti” uz rietumu bankām. Valsts ekonomika tika pilnīgi iznīcināta. Pēc SVF pieprasījuma valdība likvidēja pēdējās krājaizdevu sabiedrības (kā „sociālisma paliekas”). Tam sekoja masveidīgs fermeru saimniecību bankrotu vilnis. Masveidā tika izcirsti kafijas koki (tikai 1992. gadā vien – 300 tūkstoši kafijas koku). Zemi pārpirka SVF. Šodienas Ruanda – valsts, kurai nav nekādu perspektīvu. Tā eksistē un savu iespēju robežās strādā tikai tādēļ, lai varētu nomaksāt valsts ārējā parāda procentus. Ne mazāk iespaidīgas SVF „labdarības” sekas bija Somālijā, kurai bija radušās finansiālas grūtības pēc Somālijas-Etiopijas kara. SVF piešķīra aizdevumu tikai ar noteikumu, ka valsts ievēros „stingru ekonomisko” politiku: - pa dempinga cenām iepirks labību no ASV; - devalvēs nacionālo naudas vienību – Somālijas šiliņu. Tas sagrāva valsts ekonomiku un tradicionālās saites starp lopkopjiem (nomadiem) un zemkopjiem. Strauji auga cenas. Pa dempinga cenām ievestā labība, padarīja savas labības audzēšanu nerentablu. Zemnieki momentā tika izputināti un nespēja iegādāties lopkopju produkciju. Lopkopjiem savi dzīvnieki bija jāizkauj, jo nepietika līdzekļu to uzturēšanai. Valsts ekonomika sabruka. Līdzīgi tika sagrauta arī Meksika, kura līdz pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem skaitījās viena no pašām attīstītākajām Latīņamerikas valstīm. Pie tam Meksika bija klasiska valsts kapitālisma valsts, bet viņa bija ļoti atkarīga no naftas importa. Tādēļ astoņdesmito gadu naftas cenu „nejaušais” un katastrofālais kritums deva valsts ekonomikai smagu triecienu. Meksika paņēma no SVF lielus aizdevumus priekš grandiozām programmām («jauna tehnoloģiska izrāviena veikšanai»), bet nevarēja šos kredītus atdot. Valsts tika pasludināta ar bankrotējušu un SVF pārņēma Meksikas ekonomiku savā kontrolē. Saskaņā ar valstij uzspiesto «Beikera plānu», tika pieprasīts: - atcelt visus noteikumus, kas aizsargāja valsts iekšējo tirgu un pašmāju ražotājus; - ieviest brīvu kapitāla kustību (kā rezultātā uz ASV „aizplūda” 45 miljardi dolāru); - veikt totālu un visu aptverošu privatizāciju. Var minēt daudzus analoģiskus piemērus par SVF „labdarību” un tās sekām, piemēram, Indonēzijā, Brazīlijā, Peru, Ekvadorā, u.c. Pēc SVF „receptēm” izveidotais Argentīnas „ekonomiskais brīnums”, faktiski paziņojot defoltu, sabruka. Bija masveidīgi bada cietēju nemieri, grautiņi un atkārtotas valdību maiņas. Bada cietēju nemieri un grautiņi bija jau „šoka terapijas” pirmajā etapā – 1989. gadā (pie tam – pirmo reizi visā neatkarīgās Argentīnas vēsturē). Pēc tam – 1996. gadā bada cietēju nemieri atkārtojās. Ekonomiskā krīze Argentīnā turpinās, valsts ārējais parāds sasniedzis 138 miljardus ASV dolāru, bezdarba līmenis 15-18%. Jaunums tikai tas, ka bankās tika iesaldēti iedzīvotāju noguldījumi, kā arī nolemts valsts ārējo parādu nomaksāt no pensiju fondiem un pensionāriem pensijas neizmaksāt. Tā Argentīna kļuva ar vēl vienu SVF upuri. 

Vēlētos uzzināt raidījuma gaitā, vai vispār bija vajadzīgs starptautiskais naudas aizdevums, ja nebūtu Parex bankas problēmas jārisina? Tāpat arī tās runas par "nozagto" miljardu sociālā budžeta uzkrājuma līdzekļu, kas pie tā vainīgs (vai atkal tikai politiskā atbildība), un vai pie uzkrājuma sociālā budžetā miljards lati (ja reāli tā nauda nebūtu iztērēta pamatbudžeta deficīta segšanai) būtu bijis jāsamazina pensijas un sociālie pabalsti???Kāpēc jau kuro reizi tiek samazinātas pensijas visiem pensionāriem un algas visiem strādājošiem, paaugstinot IIN, kas ir autors šādiem priekšlikumiem, lūdzu nosaukt raidījuma laikā šo "cieņu pelnījuso cilvēku" vai cilvēkus!!! 

Lūdzu politiķiem atbildēt, kādas saistības uz sevi uzņēmusies valsts parakstot līgumu, tā nepildīšanas gadījumā? Tas ir tikai sabojāts valsts tēls vai arī kas materiālāks, jebšu vispār nav atrunāts? Var arī vispārīgā formā, nepārkāpjot sasodīto konfidencialitātes murgu, par ko maksāju ar saviem nodokļiem. 

Šis bija kaut kur publicēts,šķiet citā mēlē,bet pilnīgi patiesi un šausminoši fakti.Domburam noteikti jānāk ar uzstādījumu par šo,ko tad domā mūsu runātāji? 

Rībentropa-Molotova noslēgtā vienošanās arī bija slepena un daudzām tautām postoša.Izskatās ka valdības noslēgtās noslepenotās vienošanās mērķtiecīgi iznīcina Latvijas valstī. 

Kā tad Šlesera kungam ar 50000 darba vietām Rīgā,jeb tas solījums vairāk nav spēkā. 

No kurienes jums šī informācija? Piekrītu, ka SVF nav nekāda labdarības organizācija, bet kas tie par mistiskajiem TNK? Un vai tad nebija tā, ka Ruandu pie esošā stāvokļa noveda tās ilgstošais karš ar Kongo Demokrātisko Republiku, kas kulmināciju saniedza 1994 gada aprīlī ar lielāko mūsdienu genocīdu. Un arī pēc visa tā viņu ekonomika balstās galvenokārt uz kafijas un tējas eksportu. 

Un Argentīna savu kredītu atmaksu beidza 2006-tajā, ne tā? Un lai arī ir haoss, bet viņiem tak karstas asinis - kārtības tak tur nekad nav bijis? 

Jautājums Repšem. Kā jūs domājat vai Jums tauta var uzticēties rīkoties ar valsts finansēm, kuras mērāmas miljardos, ja neprotat sakārtot savas personīgās, daudzu gadu garumā praktiski esat mīnusos.? Arī agrākā rīcība, kad devāt padomu tautai iegādāties akcijas un uz tām pelnīt, liek domāt, ka esat tālu no reālas izpratnes par patieso iedzīvotāju materiālo situētību. Vai jūs saprotat, kāda atbildība gulstas uz jums un Dombrovski, par valsts iedzīšanu parādu jūgā. Un šoreiz neies cauri atrunāšanās, ka lūk vainīgi tie citi, sliktie puikas un mēs jau nebijām vienīgie lēmumu pieņēmēji. Par iepriekšējiem gadiem Jūs tomēr atbildību prasāt vienīgi no Kalvīša, kaut gan arī viņš nebija vienīgais lēmumu pieņēmējs. 

Varbūt kāds beidzot spējīgs izpaust, no kurienes slepenība un kā rezultāts daždažādie minējumi, kā pašlaik ar pensionēšanās gadu. Tad 2016. vai 2012. vai varbūt tomēr 2011.? Kā interesēs ir lielāko daļu noslepenot? Runa taču par mūsu, nodokļu maksātāju naudu. 

Interaktīvajā aptaujā nepareizi trktēta pēdējā atbilde. Nevis "... politiķus strādāt"; jābūt "... Latvijas iedzīvotājus domāt". 

Aivar! 110% piekrītu, tikai ko varam mainīt? Manuprāt vilciens sen jau ir aizgājis ... tālajā 1991.gadā. Es arī biju par komunistu režīma krahu, bet vajadzēja saglabāt ekonomisko telpu ... PSRS bija pašpietiekama ... Sanāk diezgan pesimistiski, tomēr: kas neanalizē pagātni, tam nav nākotnes. 

Kā Einars tik mierīgi var teikt , ka nākošgad neko nopietnu nevarēs iesākt, jo redz tūlīt būs vēlēšanas? Bet man taču viņam alga ir jāmaksā ! Es esmu nodokļu maksātāja, Einara un visu pārējo dīkdieņu darba devēja. Man lai izdzīvotu uzņēmums nav iespēja gaidīt labākus laikus - man ir jāmeklē uzreiz risinājums , lai neiestātos maksāt nespēja, bet Einars un visi pārējie gaidīs vēlēšanas. Paldies Šleseram, ka beidzot ieminējās par elementāriem ekonomikas likumiem (cenas ietekme uz apgrozījumu, kas attiecas arī uz nodokļu politiku) 

Interesanti, vai Repšes kungs ar 4% deflāciju (uz kuras rēķina varot "kaut ko proporcionāli samazināt") iztēlojās, ka arī hipotekāro kredītu mēnešmaksājumi kļūs proporcionāli mazāki? Vai arī Repšes kungs iztēlojās, ka tautai problēma ir pīrādziņu izcenojums un, ja tie kļūs lētāki, tad tauta gavilēs..?!