Būtībā TP ārlietu ministrs Māris Riekstiņš izteica trīs iebildumus par procesa formu. Viens viņa iebildums bija tāds, ka tikšanos ar aizdevējiem „nekādā gadījumā nevarētu un nedrīkstētu nosaukt par sarunām”, jo iepriekšējā vakarā koalīcijas partneriem skaidri esot pateikts, ka dokumentos ir neiespējami izdarīt grozījumus. Finanšu ministrs Einars Repše („Jaunais laiks”) skaidroja, ka konstatējums, ka diez vai kas ir maināms, nāca no cilvēkiem, kas bija strādājuši sarunās un redzējuši, cik atsevišķos jautājumos pretējā puse ir nepiekāpīga. Bet to, ka apgalvojums par neizmaināmu vienošanās saturu nav pamatots, ar piemēru pierādīja vides ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un Zemnieku savienība). Viņš atklāja, ka apvienība dokumentam pilnībā nepiekrita, tāpēc izmantoja iespēju tikties ar aizdevējiem un piedāvāja citādāku formulējumu attiecībā uz pensiju reformu, ko aizdevēji solīja izvērtēt.

Cits M.Riekstiņa iebildums bija saistīts ar to, ka koalīcijas partneri laikus netika iepazīstināti ar sagatavotajiem projektiem. Viņš gan pats nonāca pretrunās – vispirms apgalvodams, ka TP tādēļ bija neiespējami vienošanos atbalstīt un viņš personīgi, neizlasot dokumentu, nevar tam piekrist vai iebilst, taču pēc tam atzīdams, ka TP valdības sēdes laikā ātrumā tomēr spēja ar to iepazīties, jo formulēja nepieņemamus punktus. E.Repše savukārt aizrādīja, ka iepriekšējā vakarā vienošanās teksts bija pieejams visām koalīcijas partijām un ministrs pats vainīgs, ja nav gribējis ar to iepazīties.

Trešais M.Riekstiņa iebildums bija par to, ka TP „kaut kā nebija pieaicināta” uz sarunām ar aizdevējiem. E.Repše savukārt apgalvoja, ka katram ministram bija iespēja sarunās piedalīties un acīmredzot premjeram vajadzēja ne tikai atļaut, bet uzlikt par pienākumu to darīt. M.Riekstiņš arī nenoliedza, ka partija jau iepriekš zināja, ka sarunas notiek, bet izteicās, ka partija „būtu sagaidījusi”, ka tiks informēta par vienošanās saturu. Rezultātā jāsecina, ka M.Riekstiņš neminēja nekādu aktīvu partijas rīcību, ar ko tā būtu centusies situāciju mainīt, ja tai tiešām bija iebildumi pret procesu. Politologs Juris Rozenvalds notiekošo novērtēja kā komunikācijas problēmu valdībā un salīdzināja valdību ar draugu terāriju, kam cēloni viņš saskatīja katastrofālajā konkurences trūkumā Latvijas politiskajā elitē.


Video: Māris Riekstiņš, Einars Repše, Raimonds Vējonis un Juris Rozenvalds par jauno starptautiskā aizdevuma vienošanās projektu tapšanas procesu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 16.12.2009.)