27.11.2009.
Lāsma Rozenfelde
Raidījuma vadītājs ar datiem par valstī esošo mājokļu kadastrālajām vērtībām pamatoja, ka realitātē ļoti lielai iedzīvotāju daļai NĪN būs nevis progresīvs, bet regresīvs – jo viņu mājokļu kadastrālās vērtības ir tik mazas, ka viņiem būs jāmaksā minimālais nodokļa maksājums piecu latu apjomā, kas daudzkārt pārsniegs 0,1% likmi. Savukārt progresīvās 0,2% un 0,3% likmes maksās ļoti mazs īpašnieku procents.
E.Zalāns apgalvoja, ka pie palielinātām likmēm nebūs iespējams plānoto naudu savākt un tā esot „ilūzija”. Bet viņš to nepamatoja – kāpēc no NĪN nevarētu iekasēt summas, ko valdība no tiem pašiem iedzīvotājiem plāno iekasēt pa citiem ceļiem. Turklāt jāņem vērā, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšanas gadījumā pastāv risks palielināt arī aplokšņu algu apjomu, savukārt nekustamais īpašums nav tik viegli noslēpjams. E.Zalāns ierosināja, ka vēlāk NĪN varētu būt konstanta summa par mājokļa kvadrātmetru. Jānorāda, ka šādā gadījumā vienāds nodokļa maksājums būtu gan par vecu un remontējamu, gan jaunu un greznu īpašumu, ja vien abiem būtu vienāda platība.
Raidījuma vadītājs arī analizēja, kādu slogu valdības akceptētās nodokļu izmaiņas radīs iedzīvotājiem, un secināja, ka tās ir netaisnīgas pret vidējā līmenī atalgotu strādājošo – it kā saudzējot viņu no lieliem NĪN maksājumiem, ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšanu gada laikā viņam tiks atņemts daudzkārt vairāk naudas. E.Zalāns atrunājās ar „vienkāršotu pieeju”, bet pēc būtības atbildi un nekādus pretargumentus tā arī nesniedza.
