Finanšu ministrs Einars Repše KNL debatēs vēl gluži nesen kā savu „ilgtermiņa stratēģiju” formulēja nodokļu nepalielināšanu darbaspēkam, ar kapitāla pieauguma nodokli aizpildot neapliktās ienākumu „spraugas” jeb paplašinot „bāzi”.

Ja kapitāla pieauguma nodokļa likmes lēcienam no 10% līdz 15% kā pretargumentu vēl arvien varētu likt faktu, ka daudzviet citās valstīs šī likme ir krietni lielāka, tad IIN palielinājums starptautiskās konkurences kontekstā ir krietni apšaubāmāks. Tieši šo nodokli kā „sarkano lupatu” jeb vislielāko slogu investoriem novērtēja ekonomists Andris Strazds, taču koalīcijas pēdējo dienu lēmumos nav manāmi argumenti, kā šāda nodokļa palielināšana var ietekmēt Latvijas ekonomikas konkurētspēju.

Nodokļu sloga nepalielināšana mēnešiem ilgi ir bijusi arī Tautas partijas pozīcija, līdz ar aicinājumiem diskutēt nevis fragmentāri, bet par visu nodokļu slogu kopumā, par „fundamentālu reformu”, taču no pašiem tautpartijiešiem šobrīd šādu pieeju vairs nemana. Lai gan vārdos tika aicināts nodokļu jomā spert soli tuvāk pašvaldībām, „oranžie” nodokļu politikas maiņu kontekstā lielāko ievērību guvuši ar iebildēm tieši pret pašvaldībām paredzētā mājokļu nodokļa augstāku likmi.

Visbeidzot, pēdējās dienās šķiet pavisam aizmirsts, kā vēl šoruden, solot neveikt dažādu nodokļu palielinājumu, finanšu ministrs, citiem neiebilstot, arī pieļāva iespēju, ka valdībai var nākties atgriezties pie papildus izdevumu samazinājuma.


Video: Einars Repše, Edgars Zalāns, Andris Strazds un Valdis Dombrovskis par nodokļu izmaiņām. (Fragmenti no „Kas notiek Latvijā?”, 26.08.2009., 09.09.2009., 23.09.2009., 21.10.2009. un 28.10.2009.)