05.11.2009.
Lāsma Rozenfelde
Tā Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis apgalvoja, ka pusgada garumā „ir izvērtētas visas iespējas” pārdot banku kā vienu veselu, bet interese par banku kā kopumu nav bijusi izrādīta, taču viņš neskaidroja, kādu rīcību šī izvērtēšana sevī ir ietvērusi. FM valsts sekretāra vietnieks un reizē „Parex bankas” padomes priekšsēdētājs Andžs Ūbelis atklāja, ka vēlme ir banku sastrukturēt trīs daļās, no kurām trešā ir „jānoliek malā un jārealizē tad, kad tā vērtība ir atgūstama”. Taču FM pārstāvji būtībā nesniedza atbildes ne uz jautājumu, vai versija ir daļas pārdot dažādos laikos, ne arī uz jautājumu, ko nozīmē M.Bičevska paša pieminētā vēlme pārdot banku „pēc iespējas ātrāk” un „par labu cenu”. Savukārt attiecībā uz kritērijiem veiksmīgai bankas restrukturizācijai un daļas pārdošanai M.Bičevska atbilde saistījās nevis ar valsts ieguldījumu atgūšanu vai līdzīgiem aspektiem, bet gan ar Latvijas kredītreitinga atjaunošanos.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis apliecināja, ka ierobežojumi „Parex bankai” tiks pagarināti arī pēc 30.novembra un bankas pilnvērtīgu darbību nevarēs nodrošināt bez investoru ienākšanas. Taču, vaicātas par reālu investoru eksistenci, amatpersonas pauda pretrunīgu informāciju. Ja A.Ūbelis apgalvoja, ka bankas vadībai ir diskusijas ar investoriem, bet par to vēl nerunā tāpēc, ka banku bizness ir uzticības bizness, tad M.Bičevskis savukārt sacīja, ka vēlas banku vēl tikai „sagatavot reālai investoru interesei”, savukārt J.Brazovskis pavēstīja, ka „nāk un runājas” cilvēki no tām bankām, kurām ir interese Baltijas reģionā un kuras maksā viņiem algu par to, ka viņi pēta, kā varētu izplesties tirgū. Viņš pats apšaubīja, vai to var definēt par interesi.
Bet premjera padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Bukāne, kad viņai lūdza sniegt uzstādījumus, lai pēc restrukturizācijas un pārdošanas nebūtu pamats pārmest nepamatotus un aizdomīgus lēmumus, pievērsās tikai ekspertu novērtējumiem un kvalitatīvi sagatavotiem juridiskiem dokumentiem, ko varēs novērtēt tikai nākotnē.
