Rīgas domes priekšsēdētājs un apvienības „Saskaņas centrs” priekšsēdētājs Nils Ušakovs izteica „lielas pretenzijas” pret 9 miljoniem latu, ko pilsētas budžets zaudēs proporcijas maiņas rezultātā, un argumentēja, ka Rīgai jau tā 44 miljoni latu un nākamgad vēl papildus 3,5 miljoni latu jāmaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, paralēli „nogriežot” 80 miljonus latu budžeta izdevumos. Ogres novada domes priekšsēdētājs un reizē Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks Edvīns Bartkevičs uzsvēra, ka ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa reāli budžetos ienāks labākajā gadījumā oktobrī un gads pašvaldībām būs jāsāk tikai ar IIN ieņēmumiem, kas nepildīsies Finanšu ministrijas (FM) prognozētajā līmenī. Viņš rēķināja, ka ekonomikas krituma, nodokļu izmaiņu un proporcijas maiņas dēļ neizpilde būs par 70 miljoniem latu. Savukārt FM valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne iebilda, ka, proporciju nemainot, lielākais labums no budžeta projektā paredzētajām IIN izmaiņām būtu pašvaldībām, lai gan valdība ir tā, kas ir vairāk samazinājusi izdevumus. B.Bāne arī aizrādīja, ka iepriekšējos gados, kad tika palielināts ar IIN neapliekamais minimums, proporcija tika mainīta par labu pašvaldībām, un nākamajā gadā, lai gan neapliekamais minimums „nokritīs” vairāk nekā trīs gadus atpakaļ, proporcija atgriezīsies tikai 2008.gada līmenī.

Abi pašvaldību pārstāvji arī uzsvēra klāt nākušos izdevumus – gan sociālajai palīdzībai, gan sporta skolu finansēšanai un ar drošību saistītiem jautājumiem. Taču debašu dalībniekiem neizdevās radīt īstu skaidrību, ko ietver valdības un pašvaldību 2010.gada domstarpību un vienošanās protokolā ierakstītā vienošanās „atcelt visus normatīvos aktus, kuriem nav paredzēts mērķfinansējums no valsts budžeta un kuri rada konkrētus izdevumus pašvaldību budžetos”. E.Bartkevičs pateica vienu piemēru – ceļu tīrīšanu no sniega –, bet nevarēja pateikt, cik daudz un kādus citus pakalpojumus vai funkcijas pašvaldības nākamgad varētu neveikt, jo vēl tiek vākta informācija. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs un Tautas partijas valdes loceklis Edgars Zalāns pieļāva, ka vēl varētu notikt atgriešanās pie ministrijas sagatavotā tā sauktā „krīzes likuma”, kurā bija piedāvājums, kā pašvaldības no 2009.gada līdz 2012.gadam varētu atteikties no daļas funkciju pildīšanas.


Video: Nils Ušakovs, Edvīns Bartkevičs, Raimonds Vējonis, Edgars Zalāns un Baiba Bāne par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju maiņu un pašvaldību atteikšanos no funkcijām. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 28.10.2009.)