Valdībā nākamā gada valsts budžeta projekts it kā pabeigts un it kā saskaņots ar valdības partneriem, tomēr ar daudzām atrunām un iebildēm. Turklāt, budžeta tradicionālā nepārskatāmība vēl arvien atstāj neatbildētus daudzus jautājumus par to, ciktāl šis budžets ir racionāls un ciktāl tas nodrošina krīzes pārvarēšanu. Tāpēc šīvakara „Kas notiek Latvijā?” debašu temats ir - kas var notikt un kam jānotiek ar šo budžeta projektu turpmākajā apspriešanā līdz tā pieņemšanai Saeimā.
Budžeta projekts ir diskutabls gan no formas, gan satura viedokļa. Sociālie partneri un darba devēji izvirzījuši gluži loģiskas iebildes par vairāku nodokļu izmaiņu plānu apšaubāmību. Tikmēr vairāku nozaru arodbiedrības ar skolotājiem priekšgalā turpina gatavoties protestiem saistībā ar atalgojumiem. Pašvaldību savienība pēc šaubām par nodokļu ieņēmumu prognozēm vakar tomēr parakstīja domstarpību un vienošanās protokolu ar valdību, taču tam sekoja Rīgas mēra iebildes.
Ja šiem punktiem vēl pievieno šaubas par nodokļu izmaiņu likumprojektu kvalitāti, par ko bija runa iepriekšējā „Kas notiek Latvijā?” un iebildes attiecībā uz vienotās atalgojuma sistēmas neadekvātumu, tad šo budžeta projektu nekādi nevar uzskatīt par pietiekami pabeigtu. Problemātiku vairo arī tas, ka rezultāts neskaitāmajām slēgtajām valdības ārkārtas sēdēm par budžetu nav publiski pārskatāms budžeta projekts ar pietiekami detalizētām izmaksu pozīcijām, sabiedrībai sniedzamu pakalpojumu apjomu un tā tālāk, vēlams, salīdzinot ar šo un iepriekšējiem gadiem un ņemot vērā esošās un paredzamās sociālekonomiskās krīzes nepieciešamības. Tas viss, loģiski, ir ierobežojis diskutēšanas iespējas par šiem plāniem un caurspīdīguma trūkuma dēļ pastiprinājis šaubas, ka struktūrālās reformas tomēr vairāk nenotiek nekā notiek, funkciju izvērtējums tā arī pilnvērtīgi nav noticis, atbalsts vairākās nozarēs ir nepietiekams, un tamlīdzīgi. Ne velti paralēli tapis un Valsts prezidenta kancelejā iesniegts Krīzes likuma projekts, vēl vairāk nekā par to paraksti savākti akcijā „Es par kultūru”, vēl arvien nav skaidrības, vai sociālais spilvens pietiks visiem, kādi būs mazo uzņēmumu darbības noteikumi, un tā joprojām.
Līdz ar to atliek secināt, ka budžeta projekts ir pabeigts, bet tomēr nav pabeigts. Neatkarīgi no gaidāmajām sarunām un projekta saskaņošanas ar starptauitiskajiem aizdevējiem. Iespējams, tā ir tā saucamā labā ziņa – tātad, vēl ir laiks budžeta projektu uzlabot.
Raidījumā piedalīsies: Ekonomikas ministrs un „Jaunā laika” domes priekšsēdētājs Artis Kampars, vides ministrs un Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Raimonds Vējonis, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs un Tautas partijas valdes loceklis Edgars Zalāns, Rīgas domes priekšsēdētājs un „Saskaņas centra” priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks un Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle, Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs un Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne un valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Dāvids Tauriņš.