Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.11.2024.
 
Valdībā nākamā gada valsts budžeta projekts it kā pabeigts un it kā saskaņots ar valdības partneriem, tomēr ar daudzām atrunām un iebildēm. Turklāt, budžeta tradicionālā nepārskatāmība vēl arvien atstāj neatbildētus daudzus jautājumus par to, ciktāl šis budžets ir racionāls un ciktāl tas nodrošina krīzes pārvarēšanu. Tāpēc šīvakara „Kas notiek Latvijā?” debašu temats ir - kas var notikt un kam jānotiek ar šo budžeta projektu turpmākajā apspriešanā līdz tā pieņemšanai Saeimā.
1-20 ; 21-29 ;
Arnis    10:40  |  28.10.2009.

Jāni, varbūt vismaz Tu pacenties pajautāt, vai visi šie griezumi, nodokļu celšanas neievedīs mūs vēl lielākā purvā un par kaut kādu attīstību varam aizmirst uz ilgiem laikiem? Lūk kāds ir mans viedoklis: Lielākā problēma ir valdības impotence attiecībā uz reformām valsts pārvaldē. Bija nepieciešams veikt pilnīgu funkciju auditu, atbrīvoties no visiem liekajiem štatiem, atbrīvot visus liekos cilvēkus, bet tai pašā laikā pēc iespējas mazāk čakarēt uzņēmējdarbības vidi. Tādējādi būtu mazāk atlaisto cilvēku privātajā sektorā un varētu veikt efektīvākas gan sociālās, gan nodarbinātibas programmas tieši no valsts pārvaldes atbrīvotajiem, maksimāli veicināt atbrīvoto cilvēku iesaisti uzņēmējdarbībā. Bet šobrīd ir sačakarēta gan valsts pārvaldes reforma, gan uzņēmējdarbības vide(ēnu ekonomika, emigrācija). Un te nu runāt par kaut kādu attīstību ir vairāk nekā nekaunīgi un stulbi. 

dace    11:22  |  28.10.2009.

Jautājums - kādēļ tad beigās nepieņēma t.s. "Nulles variantu" - valsts pārvaldē atlaižot VISUS un pieņemot darbā ierēdņus pēc konsultācijām kopīgā sadarbībā ar funkciju auditu. 

Ieva  romuls@apollo.lv  13:04  |  28.10.2009.

Runājot par man tik tuvo veselības aprūpi: vai kāds ir prognozējis, cik no laikā neizoperētajiem nonāks slimnīcā jau kā neatliekamie pacienti kritiskā stāvoklī, un cik viņu ārstēšana izmaksās tad? Nemaz nerunājot par to, ka katram neārstētajam ir radi, draugi, paziņas, kas to visu redz un, lai arī ne 100% visi, tomēr var secināt, ka slimības gadījumā pie ārsta iet nav vērts, bet naudu, ja tāda vēl ir, labāk nodzert (nopīpēt, nošņaukt), jo vai nu nomirsi laimīgs, vai būs mazāk jāgaida līdz operācijai. Arī tās aplaimotās grupas, izņemot bērnus, ir....Nu, piemēram, tuberkulozes slimnieki: tipisks variants ir bomzis vai cilvēciņš no tik labklājīgām aprindām, ka neviens neko tādu pat nav gaidījis. Turklāt palīdzēs kā? Tikai saistībā ar tuberkulozi? Tāpat grūtnieces: pieļauju, ka visiem ir zināms, cik sieviešu gadā iedzīvojas vairogdziedzera problēmās, bet vai ir skaitīts, cik no tām ir grūtnieces? Turklāt ne visu var izoperēt grūtniecību nepārtraucot. Tad nu palīdzēja grūtniecei vai kā? Un arī ar psihiem- uzskaita (labi ja) kopējo saslimstību. Tā kā atkal varēs manipulēt ar skaitļiem un teikt,ka nauda beigusies un premjers/aizdevēji utt. ir maitas, ka nedod vairāk. Nemaz nerunājot par to, kas notiks, ja bērns tiks ārstēts, bet mamma/tētis ne. Ir paredzēti papildus līdzekļi bērnu namiem, lai būtu kur ievietot vismaz uz laiku? 

Ieva  dace  13:11  |  28.10.2009.

Es, piemēram, apskatījos tās VM šausmīgi svarīgās funkcijas un konstatēju, ka tur ir pilns ar tieksmi līst svešos lauciņos, jo, piem., poličus par narkotikām var apmācīt uz līguma pamata noalgots narkologs, veselīga uztura popularizēšanai vispār vispirms ir jānoskaidro, kādā veidā to darīt, un pēc tam arī līgums, veterināros medikamentus jau sen kontrolē PVD...ar zālēm arī krāmējas pārāk daudzi, jo EMEA jau visu ir izpētījusi, praktiski atliek tikai iztulkot dokumentus.... 

Dealer    14:07  |  28.10.2009.

a es joprojām nespēju saprast un man nav pieņemams kāpēc mums nav progresīvais nodoklis. Repšes argumentus protams esmu dzirdējis, ka visi nu tik noslēps savas lielās algas, pārcels citās valstīs utt. Bet ja jau ir tāda pārliecība, tad kur problēmu pieņemt šo likumu. Sliktāk jau nebūs. Nu var tak uztaisīt teiksim pirmo soli kādus 800 ls, otro, kadus 1500 ls un es varu garantēt, ka vismaz kaut kādu ieņēmums valsts dabūs. Piemēram, es pats trāpīšu šjā kategorijā un tā kā man ir algots darbs, tad 100% esmu pārliecināts, ka man darba devējs nemēģinās kaut ko muģīt ar manu algu, bet godīgi to atskatīs no manas algas valstij. ja tas ir saprāta robežās, tad man tas ir pieņemami. nav man pieņemams (diemžēl patiesie iemesli jau visiem ir zināmi) kāpēc mums samazina neapliekamo minimumu, bet nespēj pieņemt progresīvo nodokli. Naids pret tādu valdību, kas nespēj pieņemt kaut ko tik pašaprotamu normālās eiropas valstīs. 

2 Dater    14:35  |  28.10.2009.

Un ko tas dos? Nauda tiks tik un tā notrallināta nevajadzīgās funkcijās, štatos, uzpūstos konkursos. Vispirms ir jāsaved šīs lietas kārtībā, un tad ne tikai Tu, bet arī pārējie būs gatavi maksāt lielākus nodokļus, ja zinās, ka naudiņa pēc tam aizies godīgiem un vajadzīgiem tēriņiem. 

Ilze    14:52  |  28.10.2009.

Es ar šausmām gaidu nākošo gadu! Dzīvoju LV provinces pilsētā, strādāju pašvaldības iestādē... Jau šogad no septembra saņemu par 40% samazinātu algu salīdzinot kā janvārī un vēl man 20% atskaita, jo piespieda uzrakstīt iesniegumu, kur man bija "jālūdz" katru nedēļu vienu brīvu dienu, kuru es darba specifikas dēļ vienkārši nevaru izmantot! Bail pat domāt, ko manai ģimenei nesīs nākamais gads... Reāli apzinos, ka vairs savilkt cilvēcīgi jostu vairs nevaram! 

Inta    15:01  |  28.10.2009.

Valsts, tā vietā, lai atņemtu kaut ko jau tā nabadzīgajai tautai, nerealizē pat tās iespējas, kuras jau ir iekļautas pastāvošajā likumdošanā un ar kuru palīdzību varētu papildināt budžetu (vismaz nedaudz, bet, kā saka, bez santīma arī lata nebūs). Piemēram viens ienākumu avots - CPL 156. pants paredz par neierašanos uz tiesas sēdi bez neattaisnojoša iemesla Ls 100 soda naudu. Praksē tas netiek piemērots, kaut gan, pie šī civillietu apjoma tiesās, kad ļoti bieži prasītājs uzraksta, ka aizņemtības dēļ nevar ierasties, sods netiek piemērots. Varbūt laiks sākt skaitīt arī latus, ne tikai miljonus? 

makaradza    15:13  |  28.10.2009.

katrai nozarei pieskirtaas naudas nekad nebuus par daudz, gruud cik gribi. Te jaasaak no otra gala, uz ko iziet valsts, kaadi tas merki nakotnee. Visu pa smuko diezin vai vares taa uzreiz nogriezt, ar politiskas gribas palidzibu, vai ka to tagad sauc, gan jau vienosies, takaa vaidzetu 

Olga  aldzeilo@tvnet.lv  15:59  |  28.10.2009.

Nekomentēšu visu budžetu, bet varētu izteikt "pateicību" TP par to, ka viņi rūpējoties par nabadzīgo tautu, samazināja NĪN līdz 0,1%. Sekas tam - samazināts neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādībā esošo bērnu uzturēšanu. Uz neapliekāmā minimuma zaudējums 10 x 23% = 2.30 Ls mēnesī. NĪN - daudz mazāks (vienkāršiem dzīvokļiem). Un ja vēl pierēķina to cik zaudēs ģimenes ar bērniem - visi varētu samaksāt kaut vai 0.2% NĪN. Tas viss protāms ja cilvēkiem ir darbs. Tāpēc būtu jāliek nauda uzņēmējdarbībā, ekonomikas uzlabošanā, jauno darba vietu veidošanā. 

Kaša    16:28  |  28.10.2009.

Runājot par NĪN. Likme - 0.1%, minimālā summa 5Ls. Iedomājamies, ka pensionārei laukos nodoklis būtu 1Ls. Tā kā minimālā summa ir 5 Ls, tad viņai likme kļūst par 0.5%. Lūk jums progresīvais nodoklis, un pie tam "īstajam" sociālajam slānim. Bānānu republikas cienīgi. 

Fix    16:39  |  28.10.2009.

Nav izprotams, kāda var iet runa par budžeta galīgo variantu, ja nav veiktas strukturālās reformas valsts pārvaldē, un nekur nav skaidri definēts, kāds tās būs nākošgad un cik līdzekļu tas prasīs, jeb arī ar šo budžeta variantu ir jāsaprot, ka strukturālā reforma Latvijā jau ir pabeigta? Skatoties no malas, nav skaidrs, kā var veikt izdevumu plānošanu valsts pārvaldes aparāta uzturēšanai, ja nevar atbildēt uz jautājumu, kāds būs valsts pārvaldes modelis nākošgad . Varbūt, budžeta sastādītājiem vajadzētu sākt rēķināt, cik procentuāli no katra nozarēi izdalītā lata saņem slimnieks, skoltājs, skolēns, pensionārs, utt. un cik procentuāli patērē attiecīgās nozares pārvalde. Domāju, Latvijā ši procentuālā attiecība būs ārprātīga un ne jau par labu mērķauditorijai, kam šī nauda tiešām ir it kā paredzēta.Šī analīze varētu kalpot par pamatu strukturālajām reformām, un tad jau arī budžeta izstrādei, bet kas gan tādu analīzi taisīs,nav jau tam vairāk laika, jāgrābj to, kas ir, tad vēl aizdevējiem jāpierāda, ka tāds budžets ir pats optimālākais un miljons citu sīkumu, kurus plašākai sabiedrībai nedrīkst izpaust. 

makaradza    17:29  |  28.10.2009.

dari ko gribi, tik neliec uz pannas - visa musu politika 

Vairis    17:38  |  28.10.2009.

Vakar un šodien palasot plānotās izmaiņas IIN, neviļus rodas sajūta ka reālais valsts ekonimiskais stāvoklis ir sasniedzis krahu. Jo jebkura naudas summa, vai tā nāk no starptautiskajiem aizdevējiem vai nodokļiem, pazūd kā ūdens tuksnesī. IIN plānotās izmaiņas izskatās pēc pēdējā salmiņa pie kā pieķerties. Vai arī politiķu panika ir tik liela, ka adekvāta rīcība vairs nav iespējama. Nu kā var runāt par ekonomikas sildīšanu un veicināšanu, un tajā pat laikā to graut!? Nodoklis no ņoguldījumiem un ienākumiem no noguldījumiem - nu neturēs vairs naudu bankās, ņems ārā depozītus - rezultātā bankas viena pēc otras sekos Parexam. Aplikt ar nodokli pensiju fondus un kompensācijas. Nu nebūs vairs daudz tādu kas vēlēsies iesaistīties 2. un 3. līmeņa pensiju fondos - rezultāts - atkal bankas bez naudas. Pašnodarbinātie - atteiksies no šī statusa, un nemaksās vairs nekādus nodokļus. Nodoklis par dienesta automašīnām - vājprātīgo murgi! Kurš var pierādīt, ka pašlabums no darba mašīnas ir lielāks kā no darba portatīvā datora kurš tiek nests uz mājām. Kāpēc ne nodoklis darba apğērbam?! Policists, montieris, lidotājs un daudzi citi taču šajā apğērbā dodas uz mājām un uz darbu - līdz ar to personīgais labums ir. Nu nevar to nosaukt citādāk kā par izmisumā un bezizejā nonākušu ļautiņu murgiem! 

Cilvēks    17:43  |  28.10.2009.

Jāni, paldies par tematu. Tautu, tas patiesi interesē, it sevišķi nākamā gada gaidās un jostas pievikšanas un izdzīvošanas skolā. Tomērm jāpiebilst, ka pateicoties Tele2 akcijai, diemžēl daudziem tieši Budžeta apstiprināšanas dienā visa pienākošās uzmanība no Budžets 2010. tika nevienlīdzīgi novērsta uz pozitīvisma un uzmundrināšanas pasākumiem. Nezinam gan vai tā bija tikai sakritība. Veiksmi darbā! 

Tedis    17:56  |  28.10.2009.

Tagad redzams pie kā noveda Godmaņa pirmatnējā kapitāla uzkrāšanas liberālā nodokļu politika. Kapitals ir uzkrāts(1000 miljonāru),bet atdeves nav. Jautājums: Kapēc līdz šim laikam "lielie" uzņēmēji neattīstija ražošanu,jo nodokļi bija liberāli ? 

makaradza    19:03  |  28.10.2009.

valdiba nav pieradusi stradat zem spiediena, un vispar, Zatler, liecies miera ar saviem terminiem:) Citadi sastrebs karstu un uzradisies vel kaut kads nodoklis par darba apgerbu vai nodoklis nodoklim. Vispar jau pie mums provincee piekopj nodoklis no nodoklja praksi - komunal maxajumi par udeni - pienemsim ka uz visu daudzdzivoklu maju pateretais udens ir lielaks nekaa katra dzivokla udens skaititaju radijumu summa, tad nakosajaa meenesii pie rekina naak paarrekins klaat par so starpibu proporcionali pateretajam udens daudzumam tajaa menesii. Vel maksas pakalpojums ir udens siltas trubas atrasanas vannas istabaa, siltumenergija ka nekaa. Var jau izpluust, piemeram amerikaa dzirdeju ka augs kandideja velesanas. Takaa mums vel tas prieksaa, japamaacas vel biki spelet pec noteikumiem, ja neiestasies naturala saimnieciba:) Tagad uzblieziis apkuri, varbut mazos maksajumus arii samaksas, varbut principa pec neko nemaksas, kam bus ko maksat tas jau samaksas, nez vai tie bus skolotaji un citi apcirptie. Skolotajiem, vispar visiem visaa valstii iesaku nestradat un, taa vietaa varetu aizsaut uz rigu ietuseet, iedzert tekilu ar saimes viiriem sievaam, parunat par dziivi. 

Arnis 2 Vairis    19:03  |  28.10.2009.

Par to dienesta auto nodokli jau vairāk tēmēts uz tiem valsts iestāžu darbinikiem, kas katru dienu ekspluetē dienesta auto, lai vizinātos uz mājām un no rīta atpakļ uz darbu. Un tie sākot ar 20 km līdz 100 km uz katru pusi. 

elza    19:04  |  28.10.2009.

Jautājumi budžeta veidotājiem. -Kādas tieši reformas ir veiktas valsts pārvaldē, izņemot medicīnas un izglītības nozares (algu mehaniska samazināšana nevar tikt uzskatīta par reformām). Vai ir izvērtēti visi procesi kas ir valsts pārziņā, nevis funciju nosaukumi, bet tieši pats process, kas man kā pilsonim vai uzņēmumam ir jāveic, lai vispār kaut ko izdarītu šajā valstī - nodokļi, atļaujas, kontroles mehānismi, atskaitīšanās par kaut ko, prasību izpildes, reģistrācijas utt. Kādas ir šo procesu uzlabošanas, lieko soļu likvidēšanas iespējas un līdz ar to līdzekļu ietaupīšanas iespējas? -Kādus ikdienas ieteupījumus redz valsts savā darbā - iepirkumi iestāžu vajadzībām, dienesta auto un degvielas pilnīga ierobežošana privātajām vajadzībām, atteikšanās no telpām, efektīva elektornenerģijas izmantošana? paldies 

xexe    19:49  |  28.10.2009.

Tātad progresīvais nodoklis nebūs? Paldies dievam... 



1-20 ; 21-29 ;
Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: