15.10.2009.
Lāsma Rozenfelde
Noraidošs pret šādu versiju bija Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs un vienlaikus arī izdevniecības „Žurnāls „Santa”” valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš. Viņš skaidroja, ka viņa vadītā izdevniecība nekad nav slēpusi īpašniekus, taču dzīvē bijis daudz brīžu, kad viņš to, ka ir īpašnieks, labprāt neuzrādītu, un lēmumam būtu jāpaliek īpašnieku ziņā. I.Zariņš arī norādīja, ka no viena „Dienas” gadījuma „mēs nevaram celt milzīgu troksni”, un cilvēki ielās diez vai zinātu arī telekompānijas LNT vai „Latvijas Avīzes” īpašniekus.
Citi debašu dalībnieki gan īpašnieku caurspīdīgumu vērtēja būtiskāk. RSU Komunikācijas studiju katedras žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne pauda viedokli, ka īpašnieku uzzināšana varētu būt attīstības posms, kas dotu mazāku aizdomīgumu un lielāku uzticību. Par svarīgu to atzina arī „Latvijas Avīzes” galvenā redaktore Linda Rasa, kurai gan nācās komentēt faktu, ka arī šīs avīzes īpašnieki nav zināmi, jo nav zināmi īpašnieki uzņēmumam „Ventbunkers”. L.Rasa pauda uzskatu, ka laikraksta „seja un saturs” pēc īpašnieku nomaiņas kardināli nemainījās.
LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše nepieciešamību zināt izdevējus pamatoja ar atšķirību starp medijiem un desām, kur desas pieskata n-tās institūcijas, bet mediji ir pilnīgi brīvi ražot savus produktus. Arī bijušais AS „Diena” valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens sacīja, ka likumdošanā nodefinēt īpašnieku caurspīdīgumu būtu ārkārtīgi svarīgi nacionālo interešu vārdā. Tiesa gan, viņš pats arī atzina, ka iespējams paslēpt visdažādākās īpašnieku shēmas.
