Nedaudz vairāk kā pirms diviem gadiem jautājumi par NATO stratēģiju Afganistānā Latvijā bija jo īpaši aktuāli, kad Rīgā notika NATO dalībvalstu vadītāju tikšanās jeb samits. Tobrīd KNL studijā tika atzītas vairākas nepilnības NATO lēmumos par šo tēmu, un nofiksēti ekspertu un politiķu vērtējumi.
Kopš tā laika starptautiskā mērogā radītas jaunas stratēģijas, savukārt Latvija realizējusi savu vienību „pārsviešanu” no Irākas uz Afganistānu. Taču vēl arvien ir pamats uzdot jautājumus, no kuriem daži, citastarp, ir līdzīgi par strīdīgo Irākas tēmu apspriestajiem - kāda kopumā un katram no iesaistītajiem ir militārās klātbūtnes stratēģija, kādi ir civilās palīdzības plāni, kāda ir tā saucamā „aiziešanas stratēģija”, un ciktāl skaidra ir Latvijas pozīcija par to visu.

Latvijas Saeimas mandāts par mūsu valsts bruņoto spēku dalību operācijās Afganistānā tika pagarināts pērnruden un šobrīd ir spēkā līdz šāgada oktobrim. Tāpēc iekšlietu ministres ierosme nav attiecināma tikai uz valdību, bet arī, vai pat galvenokārt – uz parlamentu. Tur, pat ja arī Latvijas karavīri netiek izvesti, šobrīd būtu visnotaļ adekvāti publiskās debatēs izvērtēt gan politiskos, gan finansiālos, gan militāros, gan civilos Latvijas mērķus un līdzekļus dalībai gan NATO, gan ANO starptautiskajās aktivitātēs Afganistānā.

Video: Sandijs Semjonovs, Andris Sprūds, Aivis Ronis, Artis Pabriks un Atis Slakteris par NATO lēmumiem un Latvijas pozīciju Afganistānā (Fragments no „Kas notiek Latvijā?” 29.11.2006.)