vienas iestaades ietvaros arii meedz buut taa, ka divi vienaadu darbu daroshie sanjem atshkjiriigus atalgojumus. kaa tas iespeejams? var tachu izdomaat kaadu teoreetisku amata "piekabinaajumu".
Vēl jau šeit nav ņemts vērā tas, ka daudzi iestāžu vadītāji saņem pa 200 latiem katru mēnesi kompensāciju par degvielu, kuru tērējuši, lai atbrauktu uz darbu un atgrieztos mājās. Manuprāt ir absurdi, ka, piemēram, valsts medicīnas iestādes vadītājs (iespējams, ka pat tādas, kurā ir 30 - 40 darbinieku)saņem vairāk nekā ministru prezidents, kurš pārvalda visu valsti!? Un noņems ne jau viņam algu, bet atņems naudu slimniekiem.
Būtu interesanti rast atbildes uz šādiem jautājumiem: - kāds ir LR Vides ministrijas budžets (un tā detaļas), salīdzinot ar LT,EE, SE un FI; - kādas summas (cik un par ko) LR tērē Valsts kompensētajām zālēm uz 1 iedzīvotāju, salīdzinot ar EE,LT; - kādu summu LR tērē uz 1 skolēnu, salīdzinot ar LT,EE un cik skolēnu ir šajās 3 valstīs uz 1 izglītības darbinieku. - cik gadus TP vada Izglītības, Veselības minstrijas un Labklājības minstrijas? un ko par to visu domā Mākoņtēvs?
Vajadzētu taču beidzot publicēt arī ministriju un attiecīgo aģentūru štatu sarakstu un algas. Var jau nesaukt uzvārdus, lai nepārkāptu cilvēktiesības, bet uzskatu, ka skolotājiem ir tiesības zināt, kur paliek tā naudiņa, kura viņiem tiks nogriezta. Tad vismaz sabiedrībai būtu konkrētāki priekšlikumi taupībai un arodbiedrībām konkrētākas prasības.
Principa valsts kancelejas raditais papiritis nav isti korekts un butiba neko nepasaka un cilveki tiek daleji mulkoti. Ir jasaprot ka veidojas algas valsts sektora un ir 4 faktori : - algu grupu intervāli; - ienemama amata svarigums pec amatu saimes utt klasifikacija; - nostradatais stazs; - un ikagadejais novertejums, kas pamata ir atkarigs no labam vai sliktam attiecibam ar vaditaju. Katrs no siem faktoriem ir vienlidz svarigs. Ja kada bagata iestade, kur ir augsti algu intervali, bet strada jauni darbinieki ar mazu stazu un sliktu vertejumi, tad ari algas var likties zemas, lai gan iestade ir bagata. Ta ka tas viss ir jaskatas 4 faktoru konteksta un nevienmer ir kada nozime iestades bagatumam vai nabadzibai, bet svarigak pat ir katra darbinieka stazs, novertejums, amata svarigums pec klasifikacijas:)))
Esmu ar mieru mainiities ar ministru algu un katrs turpina pildiit savu pamatdarbu
Shaja domasanas veida ir dazas kludas 1. Ka var teikt ka alga ap 844 ls nesasniedz privata sektora 80 % limeni, ja mes zinam ka tikai 1% no nodarbinatiem sanem virs 1000 ls atalgojumu valsti! No kadiem avotiem vispar tad tiek nemta informacija par valsts videjo algu privataja sektora? Nosakot videjo algu privataja sektora, ir svarigi iznemt no tadam analizem valsts uznemumu stradajasos, jo tur noteikti sanem lielaku algu neka normalaja privataja sektora. 2. Butu interesanti apskatit apkopojumu par to, cik daudz cilveki privataja sektora sanem virs 2800 ls vai vispar ap so summu. Nedomaju ka bus daudz, ja nerekinat valsts uznemumus un dazas bankas 3.janem vera ka pedeja laika privatie loti strauji samazina algas. Tapec, rekinot 80% no videja atalgojuma, ir nepieciesams jauns petijums
Piekritu, ka vajadzetu dabut pedejo info pa situaciju abos sektoros. tikai skaidrs protams ir viens ka privata sektora oficiala statistika neder un cilveki aploksnes sanem daudz lielakas algas, jo pa grasiem jau nevaretu tos bembjus un villas sapirkt:)))
Tā takšu ir pēdējā cūcība ka deputāti saņem tādas algas un mašina Valsts,un visiem pārējiem kas nav ministri vienalga vel degvielu dod no mūsu nodokļiem.
Dalibnieki