Kurš un kāpēc pelna 80% no privātā sektora?
Nodrošināt konkurētspējīgu darba samaksu valsts pārvaldē, sasniedzot 75 – 80% no privātā sektora atalgojuma attiecīgajiem amatiem – šāds mērķis tika izvirzīts 2005.gada koncepcijā par valsts sektorā nodarbināto vienoto darba samaksas sistēmu. Šobrīd daļā amatu ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem atļautā maksimālā mēnešalga nesasniedz šo 80% līmeni – piemēram, amatu saimē „Administratīvā vadība”, kur ietilpst Valsts sekretāri un Valsts kancelejas direktore, augstākais atļautais atalgojums ir 2852 lati, bet 80% līmenis, saskaņā ar „Fontes” pētījumiem, ir 2974 lati. Tiesa gan, 10 no 17 analizētajām iestādēm vadība šai pavasarī saņem ap 2800 latiem, bet valsts sekretāru atalgojuma amplitūda ir: 2000 lati Kultūras ministrijā, 2147 lati Vides ministrijā, 2386 lati Iekšlietu ministrijā, 2878 lati Ārlietu ministrijā.
Daudz ir tādu valsts sektorā strādājošo, kas nesaņem konkurētspējīgu atalgojumu. Amatu saimes „Dokumentu pārvaldība” II līmenī MK noteikumi ļauj maksāt algu, kas pat pārsniedz privātā sektora līmeni, bet tikai Finanšu ministrijā šai amatā strādājošo alga 615 latu apmērā pārsniedz 80% līmeni. Virknē citu ministriju – ekonomikas, satiksmes, kultūras, vides u.c. – atalgojums ir no 387 latiem līdz 444 latiem mēnesī. Amatu saimes „Juridiskā analīze, izpildes kontrole un pakalpojumi” III līmenī pat augstākais atalgojums – 841 lats, ko saņem Zemkopības ministrijā šai amatā strādājošie, – nesniedzas līdz privātā sektora 80% atzīmei 877 latiem, savukārt Vides ministrijas darbinieki, kas strādā šajā amatā, saņem 502 latus, kas nesasniedz pat divas trešdaļas no 80% līmeņa.
Šogad, kad darbinieki vairs nesaņem „treknās” prēmijas un vadības līgumus, nevienā no analizētajiem amatiem atalgojums valsts sektorā nepārsniedz privātā sektora atalgojumu. Te gan jāņem vērā, ka dati par valsts sektora algām ir par situāciju uz 1.februāri, bet dati par privātā sektora algām - vēl no pagājušā gada, un ekonomiskās krīzes laikā atalgojums samazinās arī privātajā sektorā. Līdz ar to, ļoti iespējams, ka faktiski ministriju centrālajos aparātos strādājošo atalgojums ir tuvāks privātā sektora līmenim, nekā tas redzams analīzē. Taču tas nemaina problēmu, ka atalgojuma sistēma ir nesamērīga.
Amats viens, alga no 523 līdz 919 latiem
Dažām atalgojuma līmeņa atšķirībām starp dažādām institūcijām vēl ir atrodams loģisks pamatojums – piemēram, visaugstāko atalgojumu, 1500 latus, saņem rīcībpolitikas plānotāji, kas strādā Valsts kancelejā. Tomēr citos gadījumos pamatojums ir visnotaļ apšaubāms. Piemēram, komunikācijas un sabiedrisko attiecību darbiniekiem MK noteikumi ļauj maksāt virs 80% līmeņa un virknē ministriju tas tā arī notiek, un atliek vien analizēt, vai tas notiek sabiedrības informēšanas vai „mundiera goda” spodrināšanas interesēs. Tikmēr Finanšu ministrijā, kurā ir vislielākais darbinieku skaits un kuras lēmumi šobrīd sabiedrībai ir īpaši nozīmīgi, atalgojums šajā nozarē ir mazāks.
Valsts kancelejas analīzē secināts, ka pēc vadības līgumu un dažādo regulāro un neregulāro piemaksu atcelšanas samaksas līmenis dažādās ministrijās ir sācis pakāpeniski izlīdzināties. Tomēr reti ir tie amati, kuros atalgojums dažādos resoros ir līdzīgs. Ļoti līdzīgas – ap 500 latiem – ir transportlīdzekļu vadītāju algas dažādās iestādēs, tikmēr grāmatvežiem atalgojuma atšķirības ir no 523 latiem Veselības ministrijā līdz 919 latiem Labklājības un Zemkopības ministrijās. Lai gan darbinieku skaits Veselības un Labklājības ministrijās ir teju identisks, turklāt Veselības ministrijas grāmatvedības nodaļā strādā četri, bet Labklājības ministrijas nodaļā pieci darbinieki.
Lielas atšķirības starp dažādās iestādēs nodarbinātajiem ir arī citos amatos. Amatu saimes „Juridiskā analīze, izpildes kontrole un pakalpojumi” III līmeņa darbinieki Vides ministrijā saņem 502 latus jeb 60% no atalgojuma, ko tāda paša amata darbinieki saņem Zemkopības ministrijā. Daļēji atšķirības, protams, var skaidrot ar pastāvošām atšķirībām darba pienākumos un apjomā, tomēr paliek jautājumi, vai atšķirības ir tik lielas, vai arī pie vainas ir nesakārtotā darba samaksas sistēma. Valsts kanceleja arī norādījusi, ka analīzē nebija iespējams novērtēt, cik pamatoti amatu klasifikācija konkrētās iestādēs ir veikta un vai visos gadījumos noteiktie amata pienākumi atbilst reāli veicamajiem.