Pašreiz atlaiž visur un neviens nevar būt drošs, ka rīt būs darbs un par to maksās naudu. Arī šiem cilvēkiem ir kredīti, bērni utt. Kāpēc skolotāji ir īpaša publika, kurus nevar atlaist? Gribu, lai tiktu nodrošināta kvalitatīva izglītība un skolotāji, kas ir sava vārda cienīgi, arī saņem kārtīgas algas. Būtu jāsāk domāt par to kā radīt darba vietas un ko piedāvāt vietā, lai mazinātos bezdarbs. IZM tiešām varētu iztikt bez tiem n-tajiem ekspertiem un darba grupām, kas kaut ko eksperimentē un pēc gadiem atzīst, ka toreiz kļūdījāmies. Saprotu, ka riteni no jauna izgudrot nevajag, bet visu laiku skatīties un akli 1:1 pārņemt citu valsti pieredzi arī nebūtu tas labākais risinājums. Arī aprakstošās vērtēšanas sistēmas ieviešana sākumskolā (1.-4.kl) ir absurds. Skolnieks saņem saulītes un mākonīšus līdz 4.klasei un neviens nesaprot, ko īsti tas bērns zina. Kāda velna pēc nevar būt 10 baļļu sistēma jau no 1.klases??? 

Vai izglītības ministrei bija jāpiedāvā privātskolotāji? Kur paliek prasība pēc izglītības kvalitātes? Domāju, ka prasībai par attiecīgu samaksu jāseko arī prasībai pēc darba kvalitātes. Izbrīnu radīja LIZDA pārstāvju nekompetence un sociālistiskais domāšanas veids. Vai tad izglītībā nav gudrāku galvu ar mūsdienīgāku domāšanu, kas varētu pārstāvēt izglītības arodbiedrību? 

Mums ir priekšmetu sistēma un katram priekšmetam savs skolotājs, kuram jābūt noteiktai izglītībai. Dažam skolotājam ir divas slodzes, dažam nepilna. nesaprotu, kā te var aprēķināt skolotāju un skolēnu skaita attiecības,ja būtība ir runa tikai par mācību plānā noteikto stundu skaitu attiecīgai klasei. Valsts taču neizdod vairāk naudas, ja fiziku un matemātiku māca atsevišķi 2 skolotāji, vai viens. Maksā taču par stundu skaitu. 

Par privātskolotājiem. Ja Izglītības un sporta departamenta speciāliste pieņem arī privāti par lielu naudu, tad es to uzskatu par amata priekšrocību izmantošanu, bet varbūt taisni tas ir mudinājis cien. Koķes domu parprivātskolotājiem... 

Vienkārši jauki. Skolā SKOLOTĀJS novada stundu, bez jebkādas intereses vai kāds viņu saprata, vai paspēja pierakstīt. Pēc attiecīga laika bērnam par šo priekšmetu ir zudusi jebkāda cerība ko saprast. Notiek saruna ar skolotāju, kura sola samazināt tempu un pasekot līdzi klasei- uz dažām nedēļām tas notiek...un tad atkal viss pa vecam.Un vecāki, kas var atļauties, ņem naudiņu un iet pie privātskolotāja, kuram ir laiks un interese MĀCĪT. Izrādās, ka bērns nemaz nav ar prātu apdalīts, un jau drīz spējīgs sekot līdzi stundā notiekošajam...līdz jaunai tēmai.Varbūt beidzot varētu prasīt atbildību un nemaksāt skolotājam par darbu, ja klasē 2/3 ir nesekmīgi?Nav mūsu bērni tik stulbi, ir vienaldzīgi skolotāji, kuriem alga vienmēr būs par mazu. Par mazajām skolām- ja valsts vai pašvaldība sarēķina, ka viņiem izdevīgāk nodrošināt ar transportu pamatskolniekus uz lielāku skolu- viss kārtībā! Bet šajos apstākļos slēgt mazās skolas- kad bērns paliek viens uz ceļa...Kā interesēs ir panākt iedzīvotāju pamestus laukus? Cits jautājums ir cik skolotājiem jāstrādā mazajā skolā, protams, tur jābūt pavisam citādi organizētam mācību procesam. Būs pavisam labi, ja uz vienu labi apmaksātu skolotāja vietu varētu izsludināt konkursu un izvēlēties skolotāja vārdam atbilstošu cilvēku.Pārējie lai maina profesiju, jo tāds vietas aizpildītājs nodara vairāk sliktu nekā labu.