Valdībā pagājušajā nedēļā lemtais nosaka atalgojumu samazinājumus pedagogiem, kā arī paģēr visās nozarēs ministrijām sagatavot priekšlikumus par izmaiņām nozaru politikās, struktūru optimizēšanu un strādājošo skaita samazināšanu. Optimizēšanas iespējas izglītības sistēmā arvien biežāk saista ar Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas 2007.gada pētījumu, kurā konstatēts, ka finansējums izglītības nozarei ir viens no augstākajiem pasaulē, bet zema ir efektivitāte, un finansēšanas sadalē nepieciešamas „fundamentālas izmaiņas no finanšu ieguldījuma (skolotāji) uz finanšu atdevi (skolēni)”. Ciktāl šādi secinājumi ir pamatoti un kādas izmaiņas tiks realizētas?

Gan pamata, gan vidējās izglītības līmenī viens no būtiskākajiem jautājumiem acīmredzami ir valsts un pašvaldību funkciju pārdalīšana un finansējuma sadales kritēriju pārvērtēšana. Izglītības ministrija ir uzsākusi virzību uz principu „nauda seko skolēnam” tomēr šajā procesā iespējami dažādi varianti dažādu kritēriju un koeficientu noteikšanā. Pagaidām ir runa par tikai dažu skolu gaidāmo slēgšanu, tomēr arvien vēl paliek versijas, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Ciktāl valsts politikas mērķis ir iespējami plaša skolu tīkla saglabāšana, bet ciktāl – pietiekamu resursu koncentrēšana lielākās vai labāk apmeklētās skolās? Ciktāl un kā noteicošais būs mācību satura kvalitāte un rezultāti, un ciktāl lemšana un iespējas paliks pašvaldību pārziņā, un vai reformas pēc pašvaldību vēlēšanām jau nebūs novēlotas?

Paralēli pārmaiņu gaidām vispārējā izglītībā, pārmaiņu process ir arī profesionālās izglītības sfērā. Daļa arodskolu sagaida investīcijas no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, bet citas – darbības pārtraukšanu. Kuras arodskolas ir attīstāmas, apvienojamas, bet kuras – slēdzamas? Pēc kādiem kritērijiem un ar kādiem mērķiem? Cik tas atbilst darba tirgus vajadzībām?

Visbeidzot, atklāti jautājumi ir arī par nozares administratīvā aparāta samazināšanu, tai pat laikā, gan attiecībā uz to, gan visiem izglītības līmeņiem saglabājot jautājumu par efektivitāti, satura kvalitātes un no tās izrietošas konkurētspējas uzlabošanu. Vai atbildes uz šie jautājumiem ietver arī pavisam jaunas pieejas izglītības procesā?

Raidījumā piedalīsies :
Tatjana Koķe, izglītības un zinātnes ministre
Mareks Gruškevics, izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs
Jānis Krastiņš, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks
Baiba Bašķere, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) speciāliste vispārējās izglītības jautājumos
Andris Jaunsleinis, Pašvaldību savienības priekšsēdis
Maija Vanaga, Rīgas Amatniecības vidusskolas direktore
Andris Spaile, Ērgļu arodvidusskolas direktors
Marija Golubeva, Stratēģiskās analīzes komisijas locekle, Providus vadošā pētniece
Ilona Kiukucāne, Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte
Andris Čeksters, Biedrības „Jauniešu konsultācijas” projekta vadītājs
Zane Oliņa, Programmas „Iespējamā misija” direktore