09.04.2009.
Kas notiek Latvijā?
8.aprīļa publisko debašu „Kas notiek Latvijā?” dalībnieki, spriežot par veicamajām reformām izglītības sistēmā, diskutēja par sasniedzamo skolēnu skaitu uz vienu skolotāju Latvijā. Stratēģiskās analīzes komisijas locekle un „Providus” vadošā pētniece Marija Golubeva norādīja, ka Jaunzēlandē pamatskolā ir 18 skolēni uz skolotāju, bet Latvijā tikai 11,2, kas liecina, ka mēs varam skolotāju skaitu samazināt. Līdzīgās domās bija biedrības „Jauniešu konsultācijas” projekta vadītājs Andris Čeksters, kurš skolotāju skaita samazināšanu redzēja arī kā iespēju neslēgt mazās lauku skolas, tā vietā pārveidojot apmācības filozofiju tā, lai tajās nebūtu nepieciešami 10 skolotāji, bet 2, 3 skolotāji. Viņš arī uzsvēra, ka pieminētajā Jaunzēlandē skolotāji vairāk izmanto tehnoloģijas, kas ievērojami atvieglo darbu un slodzi, tāpēc tur vajag mazāk skolotāju. To, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir bijusi „ļoti saudzīga”, virtuālajā modelī pieļaujot, ka uz skolotāju ir 6 līdz 7 bērni, atzina arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. Viņa pauda viedokli, ka proporcijai būs jābūt augstākai, taču tā būs atkarīga no tā, vai mēs pratīsim pārveidot sākumskolas, padsmit skolotāju un padsmit tehnisko darbinieku vietā atstājot 1, 2 vai 3 skolotājus.
Kā sasniedzamo rādītāju M.Golubeva nosauca vidējo skolēnu skaitu uz skolotāju Eiropā, tādējādi samazinot Latvijas skolotāju skaitu uz pusi. T.Koķe piekrita, ka skolotāju skaits ir lielāks nekā bērnu mācīšanai nepieciešams, bet apgalvoja, ka nevar pieņemt to, ka valsts pateiks 5, 10, 15 tūkstošiem skolotāju, ka viņi ir bezdarbnieku rindās. Ministres piedāvājums ir skolotājiem piedalīties kursos un tālāk saņemt stipendiju, kā laikā kļūt par pašnodarbināto personu, piemēram, privātskolotāju. Uz iebildēm par šāda plāna neloģiskumu T.Koķe varēja sniegt vien tādus argumentus, ka mēs nevaram „ar vieglu roku” pateikt, ka sistēma prasa 15 tūkstošus skolotāju atbrīvot.
