Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.11.2024.
 
Divas nozares, kuras pēdējā laikā allaž tiek piesauktas kā būtiskāko reformu objekts Latvijā, ir veselības aprūpe un izglītība. Pēdējā no abām šobrīd ir īpašas uzmanības objekts saistībā ar aizvadītājā nedēļā notikušo bezprecedenta pedagogu protesta gājienu un tam sekojošo konferencē pausto ieceri protestus turpināt. Vienlaikus tā saucamās strukturālās reformas, tai skaitā skolu tīkla optimizēšana gan vispārējā, gan arodizglītībā ir visdrīzākā laika plāns, par kura īstenošanu vēl arvien ir daudz jautājumu. Finanses, to izmantošanas efektivitāte un rezultāti ir ietvars šīvakara debatēm „Kas notiek Latvijā?” par procesiem izglītības nozarē.
1-20 ; 21-40 ; 41-60 ; 61-79 ;
Dārta.  engeljis@one.lv  22:24  |  08.04.2009.

Piekrītu "Diana". Es domāju, ka ja sāktu samazināt ministrijā, plus vēl protams mūsu prezidenta NEVAJADZĪGAJOS tēriņos- nevajadzētu šādas diskusijas, par to- kur, un cik atlaist, slēgt u.c. 

Diana  diana-30@inbox.lv  22:25  |  08.04.2009.

Kāda perspektīva ir valstij, kur samazinās izglītības līmenis? 

>>>    22:26  |  08.04.2009.

Starp citu, 100.pantā pirms pāris dienām LU rektoram Auziņam atkal tika uzdots jautājums, vai var tā kvalitatīvi augstskolā piemācities eksaktos, kuri skolā nav bijuši. Nekādu problēmu, Eiropa tā darot :) 

Metāls    22:28  |  08.04.2009.

Mūsu izglītibas sistēma uz vienu skolnieku esot dārga salīdznot ar citām eiropas valstīm - ši tēze man atgādina nodrāsto Dienvitu tilta viena x metra dārdzības tēzi. 1. Tad jāsalīdzina arī cik uz vienu skolnieku ir skolutāju un cik skolas (ēkas) kvadŗatmetru; 2. Valsts paltība uz vienu skolas kvadrātmetru 3. vidējais skolnieka ceļš no mājas līdz skolai sadalot to pa ceļu kategorijā (maģistrāles, šosejas, pilsētu ielas, viekārši asfaltēti ceļi, lauku jeb neasfaltēti ceļi); 4. Skolu (ēku) uzturēšanas izmaksas uz vienu skolnieku it īpaši apkuri, jo eiropās tās vai nu nav, vai ir stipri mazāk, dažādu apsvērumu dēļ; 5. u.tt. Problēma - eiropā vienā normālā pilsētā ir 2 milj. iedzīvotāju. Esmu pārliecināts, ka ja Latviju iebāztu veinā pilsētā izglītības dārdzība momentāli samazinātos. Vai arī ja no mūsu lauku teritorijām vestu asfalts no mājas durvīm un maģisistrāles visos virzienos es savu dēlu vestu katru dienu no Daugavpils uz Ventspili vienkārši uz bērnudārzu nerunājot par skolu. Lauku skolas kuru ieskauj 20 km rādiusā neasfaltēti ceļu uz kuriem pārvieošanās ātrums ar vienalga kādu "džipu" pavasara periodā nespēj pārsniegt 20km/h savukārt eiropā tas ir 5 - 10 reizes lielāks. 

Skolotāja    22:37  |  08.04.2009.

Ja izglītības stratēģiju valstī plāno tādas kā M.Golubeva, tad nav jābrīnās, ka esam tur, kur esam. 

Dzintars Ābiķis  lilitaabike@gmail.com  22:38  |  08.04.2009.

Rīgā 90/91.māc.g. krievu skolās mācījās 66972 skolēni, šobrīd 33694 , skolas un klases ir pustukšas, jo skolu skaits ir pat pieaudzis.Ja finansējumu piešķirtu ar aprēķinu, ka klasē ir vismaz 25 skolēni,ietaupījums būtu fantastisks, stipri vairāk nekā reformējot lauku skolas, kur arī izmaiņas ir protams nepieciešamas. 

Yo    22:44  |  08.04.2009.

Šodienas jaunums: Latvijā skolotāju, rēķinot uz skolēnu skaitu, ir divas reizes vairāk nekā Eiropā!!! DIemžēl bez šīs problēmas atrisināšanas, sistēmu nepamainīsi ... 

Skolotāja    22:44  |  08.04.2009.

Mums bija seminārs ar Šveices Izglītības ministrijas darbiniekiem, kuri teica, ka viņiem ministrijā ir 7 cilvēki, pietiktu ar 6, bet 7. ir tādēļ, lai varētu notikt balsošana. 

Lauķis    22:44  |  08.04.2009.

Šajā diskusijā dominē cipari, skaitļi un aprēķini, neviens nepiemin cilvēcisko faktoru. NU KO TAS BĒRNS DARĪS, JA VIŅA PIEROBEŽAS SKOLIŅU SLĒGS?!!!! Neatkarīgi no tā, cik izglītība šeit izmaksā, un cik ļoti mēs vēlamies iznīcināt laukus, visi nekad nepārvāksies uz pilsētām. Un ko viņiem darīt? 

Lauķa draugs    22:51  |  08.04.2009.

Izskaidrojiet man, muļķim. Ko izsaka skaitlis - skolēnu skaits uz vienu skolotāju? Pēc mūsu likumdošanā izvirzītajām prasībām pedagogiem, vienā mazā lauku skoliņā pamatizglītības nodrošināšanai nepieciešami 15-19 skolotāji un ne visiem ir nodrošināta pilna slodze. Ar ko mēs operējam, kādiem skaitļiem, ko tas mums izsaka? Ja nebūtu šī muļķīgā likuma norma, NEKAD mums nebūtu tik daudz skolotāju! P.S. METĀLS - malacis! 

Skolotāja    23:02  |  08.04.2009.

Vai pašlaik netiek manipulēts ar jēdzienu - nauda seko skolēnam. Ministre apgalvo, ka "nauda seko skolēnam" nozīmē - nauda seko līdz pašvaldības robežām. Vai tas atkal nedod iespēju pašvaldību funkcionāriem izmantot šo naudu savās intresēs. Tas tiek izmantots kā laba reklāma pirms pašvaldību vēlēšanām, ka neviena mazā lauku skola netiks slēgta. Kāpēc skolām ar lielo skolēnu skaitu jāuztur skolas ar dažiem desmitiem skolēnu? 

kika    23:04  |  08.04.2009.

ļoti saturīga un prakstiska diskusija- taisni vai prieks:-) 100 % atbalstu ideju par- nauda seko skolēnam un skolu ptimizāciju, kā arī apvienošanos, ja "sevi"vairs nevar pavilkt!!! turklāt super ideja par to, ka skolu direktors pats savai skolas "kabatai"ir saimnieks!!! kā arī algu samazinājums ir jāizvērtē pēc skolēnu daudzuma, noslogotības un kvalitātes!!! p.s.arodbiedrības pārstāvis- večuks, gan neizskatījās iepriecināts, kā auns ir ietiepis savu stagnātu ideju un domāšanu!!!..pateicoties šādiem kadriem ar tik "modernu"Eu redzējumu tagad arī atrodamies pie sasites siles!!! 

A_ejat....    23:12  |  08.04.2009.

Noklausoties to visu tukšo muldēšanu kārtējo reizi rodas vienkārša vēlme pasūtīt visus tos ekspertus, kas šādā vai citādā veidā ieviesuši visas jaukās izmaiņas pēdējo piecpadsmit gadu laikā. Kā reiz sākam baudīt to augļus. Kā arī rodas vēlme "uzspļaut" visai šai tā saucamajai izglītības sistēmai, kas uzskata, ka par skolotājiem strādā tikai tādi kā pamuļķi "kas citur tā arī darbu neatradīs"... Interesanti kādēļ neviens no tiem spicajiem ekspertiem neiet darboties skolā un parādīt īsto meistarklasi? Laikam jau taisnība, ka tie, kas var dara, kas nevar - tie māca, un tie, kas nevar pat pamācīt, tad vada.... 

Krista  dejure3@inbox.lv  23:28  |  08.04.2009.

Noskatījos raidījumu. Skumji. Es uzskatu, ka Izglītības ministrija un Bērnu un gjimenes lietu ministrijas ir jālikvidē, jo neviens Latvijā nevar pateikt, cik ir bērnu, kur viņi skaitās un kur viņi dzīvo, nerunājot nemaz par to, vai visiem ir nodrošināta iespēja saņemt pamatizglītību. Diemžēl raidījumā nemaz netika skarts speciālo skolu liktenis. Tāpat nedzirdēju par to bērnu un pusaudžu iespējām iegūt pamatizglītību, kuri tā nu ir sagadījies ,bet atrodas ieslodzījuma vietās vai socilās korekcijas mācību iestādēs,kurās oficiāli nav nodrošināts viss nepieciešamais pamatizglītības un profesijas ieguvei. Uzskatu, ka likvidējamas ir arī bāriņtiesas, jo tām ir pilnīgi vienaldzīgs bērnu liktenis. Ja sabiedrībai(pieaugušajiem) ir vienalga, vai bērna pamattiesības (uz dzīvību, veselību,mājokli un pamatizglītību viņa dzīves vietā) tiek realizētas, par svarīgāku uzskatot savu labklājību par jebkuru cenu, tad lai arī nokrītam cik vien zemu ir iespējams. Varbūt tad, kad skolotāji cīnīsies par katru skolēnu savā klasē, kaut kas mainīsies. Varbūt tad bērniem nebūs jādzird: "Man vienalga - vai tu mācies vai nē, es algu tāpat saņemu. Un vispār man ir vienalga, vai tu te esi, vai neesi." Un tad...būs noticis brīnums, un pēc kāda laika tikai bērni maugļi būs bez izglītības un 20it gadīgi jaunieši ar 4u klašu izglītību neslapstīsies pa dzīvi, un varbūt tad nemuks bērni no iestādēm, kuru uzdevums ir sadziedēt brūces viņu dvēselītēs, un varbūt tad būs citi laiki, un mēs beidzot būsim svabadi no tumsas. 

Anda    23:59  |  08.04.2009.

Tā kā diemžēl nevarēju noskatīties visu raidījumu, tad nezinu vai tika skarts jautājums par Izglītības ministrijai piederošajiem īpašumiem. To efektīva apsaimniekošana taču varētu dot zināmus naudas līdzekļus, kas šajos spiedīgajos apstākļos lieti noderētu. 

Exxlib    00:12  |  09.04.2009.

Pa lielam - palika nepateikts galvenais - valstij nav skaidrs par kadriem, ko vajag, vajadzēs nākotnē. Skaidrs, ka nav gaišreģu. Ar ekspertiem arī pašvaki. Tāpēc valsts izliekas, ka apmāca skolēnus (kāds arī pēc tam strādā specialitātē..) bet pa lielam tas ir tas sociālais uzdevums - pieskatīt, lai nenodzeras, nenonarkojas, neapsitas, neapbērnojas... Ka veicas ar izpildi???? Kāpēc agrāk vidusskola bija 11 gadus (bet krieviem 10???) + vēl 5 un 6 gadīgo apmācība. Vai nav jāsāk mest nost visādi balasti??? ISEC jau ir samierinājies ar to, ka līmenis krītās un samazinājis punktu procentu, kurš jāiegūst, lai saņemtu 4 balles (par ~10 daļu). Personīgs jautājums Domburam - Vai Jūs strādājat tikai tās minūtes, kad esat ēterā??? Kā un kāpēc nesaprotat, ka arī skolotājs gatavojas savam kontaktlaikam??? Jāatzīst, ka skolotājiem gatavošanās ir apmaksāta pat ne 1:1 no kontaktlaika... 

Nu ja    01:40  |  09.04.2009.

Varbut esmu Juus paarpratis,ka Juus domajat - ka vajag ieverojami samazinat skolotaju skaitu! Jums ir laba alga(ko protams ar darbu nopelnat...)?Ir! Jusu darbs ir stabils? Ir! Juutaties Stabili?Protams,viegli tad runat par to ka lai atlaiz citus, bet tiem cilvekiem-skolotajiem ir berni, krediti, ne visi ir preceti,(lai virs vai sieva atlaistajam palidzetu) un varbut kaads ies uz mezu, ne jau senot... Kapec daudzi nedomaa par cilvekiem, bet ka jamazina jamazina jamazina, ka tik pasam viss ir stabili... 

nu ja    01:46  |  09.04.2009.

Un Juus biezi pieminaat vardu socialisms, cipa nav jaaiztiek deputatini ministrini, bet nepieminat jedzienus - korupcija, savejais savejama, bagatais par bagato... Jaadomaa kaa palidzet cilvekiem, nevis samazinat, samazinat jau viegli bet ko tam cilvekam pec tam darit? Uz mezu vai Iriju? Jo ja atlaiz tad vairs nav kur citur iet jo Bezdarbs ir nenormals!!! 

Anita    09:32  |  09.04.2009.

Pašreiz atlaiž visur un neviens nevar būt drošs, ka rīt būs darbs un par to maksās naudu. Arī šiem cilvēkiem ir kredīti, bērni utt. Kāpēc skolotāji ir īpaša publika, kurus nevar atlaist? Gribu, lai tiktu nodrošināta kvalitatīva izglītība un skolotāji, kas ir sava vārda cienīgi, arī saņem kārtīgas algas. Būtu jāsāk domāt par to kā radīt darba vietas un ko piedāvāt vietā, lai mazinātos bezdarbs. IZM tiešām varētu iztikt bez tiem n-tajiem ekspertiem un darba grupām, kas kaut ko eksperimentē un pēc gadiem atzīst, ka toreiz kļūdījāmies. Arī aprakstošās vērtēšanas sistēmas ieviešana sākumskolā (1.-4.kl) ir absurds. Skolnieks saņem saulītes un mākonīšus līdz 4.klasei un neviens nesaprot, ko īsti tas bērns zina. Kāda velna pēc nevar būt 10 baļļu sistēma jau no 1.klases??? 

Direktore    09:44  |  09.04.2009.

Dodiet direktoriem vairāk pilnvaras un skolas zels un plauks, arī ar 50 skolēniem. Tikai atceliet muļķīgos ierobežojumus - skolotāja obligātā augstākā izglītība konkrētā priekšmeta mācīšanā (pietiks ar obligātu augstāko pedagoģisko un kursiem pārējos priekšmetos), skolēnu skaits klasē utt. Direktoriem jau tagad ir skaidrs kā organizēt darbu lai tas būtu efektīvs un kvalitatīvs, traucē tikai muļķīgā birokrātija un ierobežojumi, arī bailes no kontrolējošām institūcijām. 



1-20 ; 21-40 ; 41-60 ; 61-79 ;
Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: