Strādāju pagasta bibliotēkā, mana alga ir Ls 345.00 (bruto), atvaļinājums 20 darba dienas. Mana izglītība augstākā ekonomiskā. Sava darba ietvaros izgāju bibiliotēkas akreditāciju, izsniedzu iedzīvotājiem grāmatas, palīdzu aizpildīt iezīvotājiem gada deklarāciju , palīdzu lauku ļaudīm ES maksājumu pieteikumus aizpildīt, darbojos NVO (uzrakstīju divus projektus, ieguvums Ls 8000.00), skolēniem sameklēju informāciju esejām, referātiem, vadu bibliotekārās stundas, apmācu iedzīvotājus ar datoru darboties, esmu zināmā veidā psihologs, skolēnu brīvlaikos esmu pedagogs, esmu mācījusi arī pedagogiem darboties ar datoru utt. Uzskaitot šo sarakstu gribu pateikt vienu, uzskatu, ka esmu cilvēks ar plašām zināšanām un darba spējām, bet ,manuprāt, vairumam pedagogu ir šaura specializācija, par to liecina arī viņu neizpratne par ekonomiku, un algas oi,oi, paskatieties amatpersonu deklarācijās- gadā Ls 10000.00 bruto un, kur tad vēl šie papildus atvaļinājumi. 

Es piederu pie tiem, kam ir pedagoģiskā izglītība, bet skolā nestrādāju(taču esmu tiesīga tā darīt, jo par studijām samaksāju pati, bet mācījos tamdēļ, ka mani skolotāja darbs saista un ceru, ka kādreiz savas zināšanas likšu lietā..) Nestrādāju šajā sfērā tamdēļ, ka manuprāt visa izglītības sistēma ir iebraukusi "auzās".. Tās nemitīgās reformas, birokrātija, kas ir šajā sistēmā nav normālas, lai es bojātu sev nervus! Esmu saskārusies arī ar to, ka daudzi pedagogi un Izglītības ministrijā strādājošie ir ļoti nekompetenti un no skolām jātur pa kilometru.., un starp citu, šie nekompetentie ir tie lielākie streikotāji un bļāvēji, ka viņu darbā nav kvalitātes tamdēļ, ka alga nav adekvāta!, sorry, bet daži no šiem bļāvējiem pat to pamatalgu nav pelnījuši, toties tie, kas tiešām ir labi skolotāji ir pelnījuši ne tikai to, cik viņiem maksā.. Manuprāt padomju laika izglītības sistēmai nebija ne vainas, vajadzēja tikai šo sistēmu pielabot, uzprišināt, izmest ārā no grāmatām stāstus par Ļeņina labajiem darbiem un viss notiktu!, arī algas tajā laikā bija diferencētas, nekad pieredzējis skolotājs nesaņema tik, cik zaļš gurķis tikko no augstskolas.. Un ja nemaldos, tad pirmajos Šķēles laikos bija prātīga sistēma ieviesta, kad par katru nostrādāto gadu skolotājam nāca kāds procents pie algas klāt un tādejādi ar katru gadu skolotājs pelnītu vairāk(arī par speciālistu sagatavošanu tika domāts, lai nav tikai vieni vienīgi juristi, ekonomisti un psihologi sagatavoti, taču par šo aizrādījumu, ka augstskolas sagatavo neadekvāti daudz šo profesiju pārstāvju toreiz Šķēlem tika pārmests..), bet nāca nākamās valdības un labi sāktos darbus izmeta miskastē.. Protams, negribu slavēt šo manis pieminēto oligarhu, taču daudzas lietas bija tiešas un patiesas un ja vien būtu iesāktais respektēts, tad tagad mēs nebūtu tur, kur esam.. Un vēl, arī es saskāros ar to, ka neizturēju konkursu tamdēļ, ka kādai atbilstošai personai bija jāpaņem manā vietā kāda draudzene vai radiniece.. Tamdēļ arī aprāvos un sapratu, ka viena neko nepanākšu, bet ceru, ka drīzumā ar saviem domubiedriem izveidosim labu skolu un tādejādi vismaz daļai Latvijas bērnu dosim iespēju iegūt labu attieksmi un zināšanas mācību procesa laikā ;-)) Lai mums visiem izdodas!!! 

Runājot par situāciju vispārējā izglītībā vajadzētu aktualizēt vairākas problēmas,kuras diemžēl nesaprot vai apzināti maldina skatītājus funkcionāri un arī žurnālisti:-pedagogi nav pret algu samazināšanu valstij grūtā ekonomiskajā situācijā,bet mums nav pieņemama jautājuma politizēšana,kā rezultātā samazinājums tiks realizēts tikai pēc vēlēšanām,tātad ar 1.septembri tas būs nesamērīgi liels,-tiek manipulēts ar nesamērīgi lielu skolu administratīvo aparātu,pieskaitot pie tā arī logopēdus,psihologus,bibliotekārus un pulciņu skolotājus,acīmredzot tas ņemts no statistiskās atskaites VS-1,kurā uz 1.septembri tiek uzrādīti skolotāji,pārējie pedagogi,direktoru vietnieki un direktori,absolūti lielākajā daļā skolu administrācija ir tikai direktors un vietnieki,visi pārējie pedagogi saņem algas kā skolotāji,-ļoti nopietna problēma ir skolotāju novecošana un skolotāju trūkums,minētajā statistiskajā atskaitē tas ir skaidri redzams,bet IZM funkcionāri operē ar neko neizsakošiem skaitļiem par vidējām pedagogu slodzēm un kopējo skolotāju skaitu valstī ,bet rezerves ir tikai Latgalē,citur jālūdz strādāt pensionāri,skolotāji strādā vairākās skolās un jauni,izglītoti pedagogi skolu durvis nevirina,-pedagogus pazemo jēdziena"misija"lietojums visos tajos gadījumos,kad tiek runāts par atalgojumu un pienākumiem,ne uz vienu citu profesiju šis jēdziens netiek attiecināts,-nav pieļaujama augstu amatpersonu brīva Darba likuma interpretācija par atvaļinājumiem,īpašai bezalgas atvaļinājumiem pedagogiem,ja tas varētu tikt realizēts,tad vispirms jāizdara grozījumi likumos un tikai tad jārunā.Runājot par izglītības kvalitāti,tas jāņem vērā,ministrijai jādomā par to,kā motivēt pedagogus strādāt arvien labāk arī par mazāku atalgojumu,nevis bezatbildīgi vilcināties,muļķot izglītības darbiniekus ar personīgiem neprofesionāliem viedokļiem,kuriem nav nekāda sakara ar reālo skolu darbu.Atsevišķa diskusija nepieciešama par izglītības saturu. 

Vai tiešām lielā kolhozā-tas ir klasē kur mācās 30 skolēni izglītības kvalitāte būs labāka.Mēs vecāki vēlamies lai mūsu bērniem ir viss labākais,tāpēc noteikti nedrīkst sabāzt vienā klases telpā pēc iespējas vairāk skolēnus.Labāk naudu taupīt uz metodiķu skaitu skolā ,uz izglītības nodaļām, uz izglītības ministrijā sēdošajiem, kuri skolā nekad nav strādājuši,jo beigu beigās viņi visi dara vienu un to pašu darbu,izdomā papīru kalnus un dažādas atskaites,kas nesekmē izglītības kvalitāti. 

Skolotājiem jāpadomā arī par mācību kvalitāti - zināšanas beidzējiem nereti ir traģiskas.Viņi nezin elementāras lietas vēsturē, neprot rakstīt gramatiski pareizā latviešu valodā utt. Kāpēc vienmēr šī Golubeva, kas lidinās pa mākoņiem, tiek aicināta? 

Izskatās, ka tā europas efektivitāte virzīta uz to, lai ļaudis šai zemē varētu pretendēt vienīgi uz orgānu donoru statusu. Parādos jau esam, ko vēl no mums ar jauniem aizdevumiem var gūt? 

Vai tie stulbie skolotāji neapjēdz, ka viņu savairojies pārāk daudz? Ja pusi atlaistu, pārējiem pietiktu. 

Kā būtisku faktoru skolas izvēlē, kurā sūtīt savu bērnu, uzskatu progresīvus pedagogus, kas iesaistās starptautiskajos ES projektos, kas skolniekiem paver plašas iespējas klātienē iepazīt pasauli un doties vizītē uz citu valstu skolām; piedalās un rīko daudzveidīgus pasākumus, paplašina skolnieku redzesloku netikai sēžot skolas solā. Zinu daudzas skolas, kas tiešām ir ļoti aktīvas šajā jomā, piedalās projektos, iegūst līdzekļus skolas kabinetu un mācību līdzekļu modernizācijai, bet ir skolas, kas ir ļoti pasīvas un vienīgi prot vainot visu pasauli, kas kritizē skolotājus, jo viņiem ir jāsaskarās ar sociāli nelabvēlīgiem bērniem un neizglītotu sabiedrību. Ja skolotājs ir zinošs, radošs un prot strādāt ar bērniem, tad šis faktors nav noteicošais. Šādiem skolotājiem arī vajag kārtīgas algas, bet tos, kuri atsēž savas stundas un gaida algu piemaksas vai pensiju - atlaist. Negribu savam bērnam skolotāju, kas kliedz uz bērniem vai arī nolamā ar necenzētiem vārdiem savus skolniekus. Tāpēc jau tas ir skolotājs ar augstāko pedagoģisko izglītību, ka prot tikt galā ar klasi. Jā, skolotājam būt ir grūti, tāpēc atbalstu to, ka būtu jārada kritēriji, kas izsijā pelavus no graudiem un graudiem maksāt kārtīgas algas. 

Jādod jauniem spējīgiem skolotājiem izaugsmes iespējas,jo administrācija katrā skolā uzskata ka viņiem šie amati ir uz mūžu,līdz ar to skolās iestājas stagnācija.Administrācijai pietiktu ar pieciem gadiem un lai nāk jaunas idejas.Liela daļa direktoru prēmijas maksā tikkai saviem draugiem,kuri pusi adod atpakaļ,pārējiem atmet tikkai grašus. 

Tā kā nākošajā gadā skolotāji būs par daudz,pensionāri varētu pasēdēt mājās,lai nebūtu jāpārkvalificē skolotāji un atkal jātērē nauda. 

Ir ļoti daudzi skolēni ar veselības prblēmām, kas nevar apgūt mācību vielu klasēs ar 30 skolēniem. Praktiski nav speciālo skolu šādiem skolēniem, kuriem būtu nepieciešams, lai ar viņiem strādātu logopēds un klasē nebūtu vairāk par 15 skolēniem. Tieši speciālo skolu trūkuma dēļ šie bērni var palikt bez izglītības. Rīgā ir 1 skola, kur bērni mācās līdz 4.klasei, tālāk viņi tiek iemesti parastajās skolās. Vai izglītības ministrija ir domājusi par šiem skolēniem? 

Samazinām uz izglītību, veselību, bet Zatleram palagus un gultas veļu gan apmaksāsim, virtuves remonts - lai viņam, bet ne jau gultas veļu. Varbūt sākam samazināt tur? 

Neefektīvi izlietotie līdzekļi nav jāmeklē skolās, bet skolu valdēs, inspekcijās, komisijās, ministrijā, projektu apsaimniekošanā u.c. 

Un šitādi vadoņi bīda izglītibas lietas! Vidusskola - līmenis uz nākamo izglītības pakāpi, arodskola - iemaņu došana patstāvīgai dzīvei. Nesavienojamas lietas! 

Jaalikvidee mazaas skolas jo zinaams kur ir skola kur macaas citi bet ved autobuss uz citu arii.. 

Kāpēc gan izglītības sistēmu neveidot nedaudz biznesorientētāku? Ja IZMam vajag, varu sniegt konkrētus priekšlikumus, kas neapdraudētu, bet gan paceltu mācību kvalitāti, samazinot valsts izdevumus! 

Kaa Kokje var pateikt, ka skolotaajus tagad taa strauji nevar atlaist, vajag sagatavot utt.? cik zinu, daudzaas iestaadees, uznjeemumos cilveeki tiek atlaisti bez jebkaadas iipashas sagatavoshanas un saudzeeshanas! un, ja jau tie ir tie zinoshie praati, tad lai arii domaa un ciinaas pa dziivi kaa paareejie, vismaz. 

Jau cik gadus stāsta- Sākot ar nākamā gada 1. septembri mēs..... bla, bla, bla. Es atvainojos par tekstu, bet- Solīt sola, bet ne sūda nedara. Taču sāciet domāt reāli, kaut ko darīt. 

Par skolotāju skaita samazināšanu: skolās strādā daudz skolotāju, kuru vecums ir no 60 - 80 gadiem. Atlaidiet tos, kuri jau saņem pensiju, dodiet vietu jaunajiem. Pensija ir valsts sociālais pabalsts, kas pienākas cilvēkam tad, kad viņš vairs nespēj strādāt. Daudzās valstīs nemaksā pensiju, ja cilvēks vēl var strādāt. Un vēl viena lieta - jāpārstāj laist pensijā 45 gadus veci policisti un zemessargi - tur darba spējīgiem cilvēkiem pensijās aiziet valsts nauda!! Izskatās, ka daudziem Jūsu viesiem ir maz saprašanas par to, kas notiek skolā. 

Ne jau skolotāji ir tie, kuru dēļ izglītībai trūkst naudas. Sen bija nepieciešams samazināt skolēnus skaitu klasēs. Jautājums izglītības ministrijas pārstāvjiem, par cik % ir samazināti ministrijas tēriņi?