Jāni - pajautājiet, lūdzu, vai ministre beidzot ir izlēmusi jautājumu par skolu akreditāciju, kā ja ne pavisam, tad uz laiku atceļamu vai vienkāršojamu, reizē ar to arī palētināmu procedūru. Mūsu pamatskola pērn izgāja akreditāciju, taču tā summa - vairāk, kā 1000 Ls - sākot ar ceļa izdevumiem, nakšņošanu (ne jau nu skolā uz saliekamās gultas) man šķiet kā daļēji izšķērdēta pašvaldības nauda. Komisija - 5 cilvēki - vakariņas, pusdienas, tiesa, tīšam liku pasniegt skolas ēdnĪcā, nevis vedām uz ....muižu. :)- un tā 2 dienas. Es tagad vairs precīzi nepateikšu pa izmaksu pozīcijām, tad jāpaceļ grāmatvedības dokumenti, bet tas, ka man visu to parakstot, vienīgā doma bija - stulbums, kam to vajag - tas nu ir fakts. 

Sveiki! Šī tēma ir laba-sen jau biju " cepies par šo tēmu ", to var skatīt no vairākiem aspektiem, respektīvi skolotāji nesņem maz, tas streiks ļoti nepatika ko viņi tur uztaisja, jo skolotājiem netikai ir pamatalga, viņiem visiem ir " papildus nauda par apmācību ārpus skolas ", un runāju kautvai par pamtskolas skolotājām, jo mēnesī viņi saņem +/- tik pat cik labs bankas darbinieks, protams ir izņēmumi, kas māca mājturību un nepielāgojas tagadējai situācijai un domā primitīvi, tagad izdzīvo kas veic naturālo saimniecību (citēju definīciju): " Naturālā saimniecība - kad gatavoja visu muižās, uz vietas. Tradicionālā jeb naturālā saimniecība ir pats senākais un vienkāršākais ekonomikas veids. Tajā visas vajadzības jāapmierina ražotājam pašam. Ražotājs kopā ar savu ģimeni sevi apgādā ar visu dzīvei nepieciešamo. Uzkrājumu nav daudz, jo darba tehnoloģija un darbarīki ir primitīvi. Saražotās preces parasti pietiek tikai pašu patēriņam. Naturālās saimniecības devīze varētu būt:" Ražo, cik spēj - citādi neizdzīvosi." Franku valsts...." - respektīvi apgādājot ar visu šeit var pielīdzināt tā - piestrādājat pie sevīm, ja pasniegsi skolā latviešu val.,literatūru, matemātiku, ģeogrāfiju, ekonomiku utt..(un to visu kautvai papildus stundās ārpus skolas ir jāsaņem mēnesī laba nauda).. tā nevar darīt, man darba kolēģos daudzi vecāki ir skolotāji un viņi saka, ka brauc uz streiku, jo ir liels pasākums un +/- tā ir brīvdiena ko var dabūt strādājot un par algām un naudām nekad nēesmu dzirdējis ka kāds sūdzētos...augstskolās valstiskās universitātes ir naudas plēsēji (LU) mksā samu maksu un skolu pabeigsi (lai cik ilgi bet pabeigsi, jo naudiņa nāk!!!) par privātajiem nerunājot un augstskolu pasniedzēji nevar NE PAR KO SŪDZĒTIES, protams ja tagad gribās saņemt 1500Ls vietā 2000Ls vai pat vairāk, .....ārprāc....!!! sen izglītības sistēmas bija jāreformē... visām skolotājam algas pa 30% nost un jāatstāj +/- 80% no tagadējām skolām (jo pilsētās kā piemēram liepājā kursē 1 tramvaja msršuts 4-6 autobusu maršuti utt.. nevajag 5-8 skolas pietiek ar 3 skolām (latviešu+krievu+arodskola) viss, budzets ietaupīts, lieka nauda nav izmesta utt... pārējās skolas uztaisa pa bērnudārziem kas tagad Latvijā ir vitāli nepieciešamas.....tomēr skolotāji grib justies pārāk pārāk pārāk labi par kautvai tiem pašiem ugunsdzēsējiem, kas saņem vēl mazāk, bet tas ir cits temats 

Kad beidzot augstakaja izglitiba tiks veikta kaut kada planosana kadi specialisti valstij ir vajadzigi un atradis darbu pec studijam, bet kadi nav vajadzigi un tikai papildinas bezdarbnieku rindas... Katru studiju beidzejus varetu aptaujat, ko vini dara 5 gadu garuma pec studiju beigsanas un ja redzam ka vini ir bezdarbnieki vai strada cita nozare, tad sledzam so ekonomikai nevajadzigo studiju virzienu, neakreditejam un no valsts nefinansejam. Mes esam parak maza valsts, lai varetu razot augsti izglitotus bezdarbniekus un pec tam brinamies, ka 60% strada neatbilstosi savai izglitibai un dara lietas par kuram maz ko jedz un valsts ekonomika kaut ka nikulo. 

Nu nezinu, mana mamma kā angļu valodas skolotāja uz pilnu slodzi saņem 250 LVL, neliekas ka to varētu saukt par lielu naudu pie tā darba apjoma, kas viņai ir. 

Finanšu līdzekļus varētu ietaupīt: - Uz laiku atcelt izglītības iestāžu akreditāciju, šo funkciju uzticēt veikt Izglītības valsts inspekcijai; likvidēt aģentūru -VIKNVA! Kvalitāte SKOLU darbā uzlabosies, ja noteiks direktoru rotāciju kā Igaunijā pēc 5 gadiem! - Izglītības kvalitāte nemaz neciestu, ja uz laiku Valsts nefinansētu skolotāju tālākizglītību! Tur lejam naudu kā caurā maisā! skolotāji kavē darbu -kursi darba laikā!nefinansēt rajonos mācību priekšmetu un interešu izglītības Metodisko apvienību metodiķus! - nefinansēt Privātās izglītības iestādes, tikai tik, cik nauda seko skolniekam! _ Samazināt finanses interešu izglītībaiun masu pasākumus; -Kā visiem strādājošiem, pedagogiem ik dienas iet uz darbu,nosakot 40 st darba nedēļu, bet stundu slodzi un darba pienākumus un apjomu nosakaskolas direktors! Direktors nosaka katram pedagogam darba algu individuālā līgumā-katram mācību gadam, atsakoties no tarifikācijām! -Skaitliski jāsamazina IZM un nevajag saglabāt bijušās izglītības pārvaldes! 

Latvijā ir vairāk kā 60 speciālās internātskolas. Pārrēķinot proporcionāli uz iedzīvotāju skaitu, iespējams, tas ir lielākais Eiropas Savienībā. No visaugstākajām tribīnēm mēs dzirdam runājam par bērnu ar speciālām vajadzībām integrāciju, bet reālā situācija ir atšķirīga. Ja bērns no internātskolas ierodas mājās reizi divās nedēļās, lai pārgulētu vienu nakti, par kādu ģimenes audzināšanu un vecāku atbildību var runāt! Vai jaunietis, kurš praktiski līdz 20 gadu vecumam ir dzīvojis internātā un saņēmis visu gatavu, vēlēsies un pratīs izveidot ģimeni un būt atbildīgs par to? Vēl nesen Juglas ezera krastā tika sākta kārtējā kompeksa - internātskolas bērniem ar dzirdes problēmām - celtniecība. Daudzi vecāki ir vairāk nekā neizpratnē - kāpēc bērniem ar dzirdes problēmām no visas Latvijas būs jābrauc uz vienīgo skolu valstī uz Rīgu un jādzīvo šķirti no ģimenes? Jaunākie sasniegumi medicīnā un zinātnē ir pierādījuši, ka šie bērni var mācīties un dzīvot tuvu pie mājām. Dažādās ziedojumu akcijās LNT un TV3 ir savākta nauda un bērniem ir nopirkti vajadzīgie dzirdes aparāti. Kāpēc atkal projām no mājām uz internātskolu???? 

Administratīvais aparāts ir pārāk liels ne tikai ministrijā, bet pat skolās, kur direktoram ir daudz vietnieku, kas apkrauti ar papīru kalniem, rakstot daudzas atskaites. Ministrijā un Izglītības departamentā un vēl dažos "centros" sēž metodiķi, kuru galvenais uzdevums noorganizēt, lai skolotāji kaut ko izstrādā...pārbaudes darbus, programmas, metodikas, recenzijas. Skolotājiem tāpēc ir jābūt zinošākiem un ik pēc trim gadiem jāiet uz kursiem, kuriem tiek tērēta nauda, bet to līmenis bieži vien ir zemāks par apmeklētāju līmeni. Tas viss arī būtu jāsakārto, bet nav ticības, ka tas notiks. 

Nu nav jau tik vienkārši ar to augstākās izglītības lietu - ir tāda lieta kā izglītība kā vērtība. Piemēram - cilvēki gadsimtiem ir studējuši filozofiju - kā izvērtēt to - vajag vai nevajag valsti filozofus, kas veido daļu sabiedrības inteliģences, cilvēkus, kuri strādā gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā, gan ir radošo profesiju pārstāvji. Vai tad tiešam angļu filologam obligāti ir jāstrādā par pedagogu vai tulku? Kādēļ gan angļu filologs nevar strādāt privātā sektorā un nodarboties ar tirdzniecību? Nezin kāpēc ir tāda tendence klupt virsū sociālajām zinātnēm - socioloģija, politikas zinātne, sabiedriskās attiecības - vai tiem, kas saka ka šāda veida izglītība nav nepieciešama nešķiet, ka šīs zinātnes strādājošie ir tie, kas var dot lielu ieguldījumu eksporta veicināšanā sagatavojot vidi tiem, kas praktiski tālāk nodarbosies ar uzņēmējdarbību? Ir tāda sajūta, ka nereti tiek jaukta augstākās izglītības loma ar profesionālo izglītību! 

Kāda bija nepieciešamība no 2005. līdz 2007.gadam palielināt IZM štatu par 71%? Vai vienkāršāk nav atgriezties pirms trekno gadu pozīcijā, nevis tagad griezt visiem nost 40%. Izskatās, ka vadība negrib domāt, bet akli klausa tam, ko saka no augšas. Un nevajag tukšu runāt par papildu ES funkcijām. Tas viss ir pievilkts aiz matiem, lai savējos ieliktu darbā ministrijā. 

Latvijā ir apm. 65 augstskolas. Jo zemāks līmenis, jo garāki akreditācijas termiņi (vai bez kukuļiem???)! Par studentiem ņem visus nesekmīgos un tos, kas normālajās augstskolās netiek! Tagad ne viens vien švakulis jau lielās ar diviem diplomiem un sēž valsts un pašvaldību darbā. Privātie ar aizdomām un pārbaudes nepieciešamību skatās uz Turības un līdzīgo Sociālo tehnoloģoju augstskolām! Kad to bardaku sāks ierobežot? 

Skolas tomēr vajadzētu vērtēt pēc to absolventu reālajām zināšanām. Ir skolas, kurās valsts eksāmenu un ieskaišu laikā notiek priekšā teikšana no skolotāju puses, lai skolnieku sekmes būtu vismaz 4 baļļu līmenī un nerastos lieki jautājumi par mācību procesa kvalitāti. Šeit ir jāizvērtē, vai skolā uz vietas var notikt valsts pārbaužu darbi, vai ir jābūt klāt cilvēkiem no malas, kas šos visus procesus kontrolē. Uzskatu, ka skolu ir par daudz un mācību kvalitāte ir atšķirīga. Arī pati, laižot savu bērnu skolā, vispirms izvērtēju, kurā skolā ir pieejami kvalitatīvi mācību līdzekļi un skolotāji, kas tiešām prot savu darbu. Tādiem skolotājiem man nav žēl, ka viņi saņem kārtīgas algas, jo zināšanas, kas tiek dotas bērniem, ir neatsverama bagātība jaunā cilvēka nākotnes veidošanā. Man ir žēl, ka ir skolas, kurās mācību process līmenī notiek tikai tad, kad skolā ir akreditācija. Pārējā laikā viss notiek stiprā pašplūsmā. Tādas skolas pašlaik ir un arī tādas vajag likvidēt, lai nebojā gaisu. 

Pārstāvu privāto pirmsskolas izglītību par kuru pēdējā laikā tiek runāts it kā garāmejot.Tādēļ vēlos saņemt sekojošas un ,vēlams, konkrētas atbildes. Vai pedagogu algas tiks samazinātas arī pirmsskolā strādājošajiem? Vai principu ''nauda seko skolēnam''nevajadzētu piemērot arī pirmsskolai , ņemot vērā to procentuāli lielo bērnu skaitu, kurš apmeklē privātos dārziņus.Ieguvēji manuprāt būtu visi; pašvaldības,kurām nevajadzētu tērēt un meklēt miljonus jaunu bērnu dārzu būvniecībai un mazinātos bērnu rindas, jo privāto bērnudārzu kapicitāte nav ne tuvu izsmelta. Vecāki kuriem nevajadzētu maksāt pārmērīgi lielas dalības maksas un mazinātos netaisnības sajūta par to, ka tieši viņu bērni ir piedzimuši nepareizajā laikā un nepareizajā vietā. Pirmsskolas iestādei-grupu piepildījums,līdz ar to, stabils finansējums Vēlējums-Veiciet beidzot izmaiņas IZGLĪTĪBAS LIKUMĀ ,ko savā laikā daudzsološi ierosināja Šadurska kungs būdams par IZM ministru lai ''nauda seko bērnam'' neskatoties vai iestāde, kuru bērns apmeklē ir Valsts,pašvaldības vai privātā.Visi bērnu vecāki maksā nodokļus,bet ne visi bērnu vecāki maksā lielu naudu par bērna pirmsskolas izglītību. P.S.Lūdzu atbildot uz jautājumiem nesalīdziniet mūs ar Citām Eiropas valstīm un viņu izmaksām. Mums UN bērnu vecākiem līdz viņu algām tāls ceļš ejams. Paldies. 

eXministre I.Gudele uzdrošinājās skolotāju-informātiķu sanāksmē Kongresu namā apstiprināt, ka par datoru var uzskatīt ierīci, kas nav vecāka par 3 gadiem. Pēc neilga laika IZM un e-lietu sekretariāts vienojās, ka skolās par datoru jāuzskata ierīce, kas nav vecāka par 5 gadiem. Ko pār šo jautājumu domā cien. ministres kundze? Kāpēc valsts pārbaudījumu darbiem skolās jānonāk "caur Laimas pulksteni"? Visās skolās ir interneta pieslēgums. Ja pirms padsmit gadiem visi sēdēja pie televizoriem un klausījās eksāmenu uzdevumus, kāpēc 21.gadsimtā IZM joprojām izliekas nezinām par e-pakalpojumu iespējām? Cik no raidījumā klatesošajiem amatpersonas deklarāciju aizpildīja elektroniski un cik uz papīra? Skolotājiem solīja par Eiropas naudu piešķirt portatīvos datorus, pat konkursu izsludināja (un apstrīdēja - cik USB portu vajag 3 vai 4). Kur palika šī nauda un datori? Šobrīd daudzi runā par tālakizglītību un mūžizglītību - kāpēc tam neizmanto interneta resursus? Kādas funkcijas pilda par Eiropas un valsts naudu izveidotais portāls www.skolas.lv un kad pēdējo reizi tajā atjaunota informācija? Varbūt šobrīd, krīzes posmā, skolām jāpietiek tikai ar tāfeli un krītu? Tagad ir 21. gadsimts, un līdz ar to - jaunas tehnoloģijas un metodes. Valstī ir krīze, visi gaida atveseļošanās plānus. Taču to var paveikt tikai zinošs un spējīgs cilvēks. 

Skolotāju streiks bija ļoti nekorekts, kas neliecināja ne ko labu par pašiem streikotājiem. Izglītības kvalitāte mūsu valstī ir zema.Daudzu bērnu vecāki, kuri seko bērnu mācībām skolā, ir spiesti maksāt mājskolotājiem, jo skolotāju darbs ir neapmieriošs.Skolotāji atsaucas uz zemajām algām un to, ka viņiem daudz jāstrādājot ar nesekmīgajiem un pārējiem neatliekot laika.Piekrītu tam viedoklim, ka skolu ir daudz ar atšķirīgu kvalitāti. Latvija ir maza un pats galvenais - ceļi, lai mācību iestādes būtu viegli sasniedzamas.(Ceļi atrisinātu arī slimnīcu jautājumus)Jāuzlabo vidējā profesionālā izglītība, lai samazinātos studentu skaits un uzlabotos studiju kvalitāte.Tagad augstkolas tik gudro jaunas studiju programmas, lai pievilinātu studēt gribētājus, īsti nezinot, vai šie speciālisti kādam būs vajadzīgi. Studenti maksā par studijām, bet nodarbību skaits brīžiem nedēļā saskaitāms uz vienas rokas pirkstiem.Ir tik daudz problēmu, bet nav jūtams, ka kāds tās grib risināt. Varbūt baidās? 

pārdomas. Man šķiet, ka skolotāju neapmierinātība, mediķu neapmierinātība nebūtu tik krasa un nevestu uz streiku pusi,ja algu "apcirpšana"notiktu demokrātiskāk. Laikam jau nav tā krīze tik asa, ja algas var maksāt 1000 - 5000 Ls vēl tagad. Bet nupat pirmsskolas skolotājiem būs uz rokas iztikas minimums(tikpat, cik auklītēm, apkopējām, sētniekiem, sanitāriem...). bet ne par to ir sāpe. sāp NETAISNĪGUMS. Tā ir vairāk demokrātijas krīze, ne ekanomiska. jau jau algas 'var maksāt ar 3 nullēm beigās, tad jau tā krīze tik liela nav. Varbūt tieši par demokrātiju visā valsts sektorā būtu jāiestājas IZM ministrei Koķei? tad es atzītu viņas nostāju algu samazinājumā skolotājiem. tagad - nē, jo nav taisnīgi. 

Pievienojos komentāram 13:27. Atbalstu skolu direktoru rotācijas nepieciešamību. Vēl labāk kā Polijā- katrs direktora kandidāts nāk kopā ar savu komandu un prezentē attīstības vīziju. Skolotāju kolektīvs un pašvaldības vadītāji izvēlas labāko. Viens cilvēks nevar vienlaicīgi startēt divās vai vairākās komandās- vai nu mācību daļa pretendē uz direktora vietu, vai samierinās ar iespēju palikt zaudējuma gadījumā par vienkāršu skolotāju. nepievienojos viedoklim , ka samazinoties stundu skaitam , skolotāji strādās labāk. Mūsu skolā par iespēju strādāt kādam vairāk kā 1,25 slodzes lemj skolotāju kopsapulcē. Visticamāk esam vienīgā tāda skola Latvijā. Citur slodzes dala pēc deguniem. 

Pēc II pasaules kara Japānas ekonomika bija sagrauta, valsts nabadzīga, labākie speciālisti tika aizvesti uz ASV, zinātne faktiski bija iznīcināta, milzīgs kadru trūkums. Pirmais, ko veica Japānas valdība nākotnes vārdā bija skolotāju algu pielīdzināšana ministru algām un finansējums izglītibai. Ko Japāna sasniedza ar savu izglītības programmu ļoti īsā laika posmā, man liekas, nav jāpaskaidro - pasaules visaugstākais līmenis. Latvijā pēc neatkarības atgūšanas viss notika otrādi - tika sagrauts okupācijas gados radītais labais, izglītība novesta līdz nabadzības robežai. Tagad brīnāmies, ka visur esam pēdēji. Tas ir pilnīgi dabīgi, ar šādu politiku citādi nemaz nevarēja būt! 

Visnožēlojamākais un primitīvākais, ko var atļauties daudzi skolotāju kritizētāji, ir nozākāt. Jā, sistēmā, un arī daudzu pedagogu darbā, ir nepilnības. Bet pasakiet vienu: kura ir tā valsts (vai privātā) iestāde, kur visi darbinieki strādā ideāli, ar lielu atbildības sajūtu? Nu jau iznāk tā, ka skolotāji ir "perami" visās nelaimēs, kas piemeklējušas mūsu zemīti. Tāpēc tiem, kas gānās um net ar akmeni uz skolotāju pusi, vispirms iesaku: izvērtējiet to, kā savus darba un vecāku pienākumus veicat jūs paši! Un vēl, ja parastā klasē 40-75% bērnu ir no sociālā riska (bieži vien arī šķirtām) ģimenēm, tad te jau atbildību vairs nevar novelt tikai uz skolotāju pleciem. 

Vai tiešām budžeta ekonomija IZM ir sevis (domāts Koķes) komandēšana uz Brazīliju? nez kāpēc likās, ka komandējumu laiks ir pagājis un vēl jo vairāk, kas mums kopīgs ar Brazīlijas izglītības sistēmu, nu ļoti jau gribētos zināt 

Jāni, būtu labi, ja varētu pajautāt ministrei jautājumu par Oskaru Balodi (par to pašu, kas Kanādā hokeja čempionāta laikā "veicināja" izglītības apmaiņu) - ir dzirdēts, ka viņš pieņemts kā ārštata "padomnieks" par smuku samaksu ?