Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.11.2024.
 
Budžeta izdevumu samazinājums no pēdējā nedēļā pieņemtajiem un plānotajiem lēmumiem pensiju un pabalstu jomā var izrādīties krietni mazāks nekā sociālais un arī ekonomiskais ieguvums. Sociālās politikas veidotāji valdībā un parlamentā vai nu darbojas vienas nozares ietvaros, bez plašāka konteksta un pat ne ilga, bet vidēja termiņa perspektīvas redzējuma, vai arī, ja tāds ir, nespēj šo redzējumu publiski pasniegt un nav atvērti tā izmaiņām līdzvērtīgā partnerībā ar nevaldības sektoru. Šīs ir galvenās bažas pēc vakardienas debatēm „Kas notiek Latvijā?”.
Sandra    14:10  |  19.03.2009.

Labdien!Cik ilgi vel sis murgs turpinasies?Vai to ka ietures no pensijam un bernu naudam atrisinasies KRIZES SITUACIJA VALSTI???Kadas mulkibas!!!Barca kundze ieminejas par to ka pensijas no 62g.maksat tiem kuriem darda stazs nav zemaks par 25.g.!Bet vai vina iedomajas ari par to kads ir bezdara limenis valsti???Pirms izteica sadu viedokli!Kura darba vieta var nostradat uz sito bridi 25.g. lai sanemtu pec tam pensiju?To ka deputatiem ir darbs ar kuru vini netiek gala un par kuru sanem labas algas tas nenozime ka visiem ta ir!Vardu sakot iznicinasim Latviju,uznemumi likvidejas,dzimstibu samazinasim u.t.t.Visu tik iepirksim no arvalstim lai tikai pasi neattistitos!!!Pie ka tas mus novedis,pie noziedzibas,slepkavibam,un pasnavibam!!!VAI TAS BUS VALSTS KRIZES RISINAJUMS???? 

Ieva  romuls@apollo.lv  14:55  |  19.03.2009.

Par diferencēšanu pilnīgi piekrītu: tas šai gadījumā ir vienīgais variants, taču, vai mūsu darboņi ir spējīgi ko tādu paveikt neuzbliežot vēl pāris aģentūtas? Jo jau par brīvpusdienām runāt it kā runāja, ka ne visi tās ēd pat ņemot vērā to, ka sīkie starpbrīžos uz veikaliem neskrien, taču....Iesākumā varētu kaut vai mēģināt saprast, ka tas, ko "ietaupīs" vienā jomā, atspēlēsies otrā, un tad vajadzētu paskatīties uz cilvēkiem pirmkārt atkarībā no to vajadzībām. Piemēram, ārstēšanās izdevumu kompensācija: lai slavēts, protams, Dievs, ka vismaz par 1. grupas invalīdiem atcerējušies, taču pārējie? Īpaši gados vēl jauni hronisko slimību slimnieki, kas darbu nevar dabūt, tāpēc ka sliktās un dārgās veselības aprūpes dēļ slimo un kam gan ir vajadzīgs sprāgonis? Tikmēr, piemēram, nebūt ne visi pensionāri ir apveltīti ar tik sliktu veselību, īpaši tie, kas pie ārsta nāk kliedēt garlaicību vai dabūt pretsāpju līdzekļus ar narkotikām līdzīgu iedarbību. Patiesībā ej nu kas sanāktu, ja būtu ieviesta e-veselība un birokrāts nekavējot slimnieku pieņemšanu varētu savā datorā pārbaudīt, kāpēc ne viens vien pilsonis spītīgi iet pie ārsta? Taču pacelt līdzmaksājumus visiem un pateikt, ka paši vainīgi, ir vieglāk. 

Ieva    15:05  |  19.03.2009.

Vai, piemēram, daudz pieminētā mūžizglītība (pašreiz gan ir problēmas ar to pirmo)? Kopā ar labu veselības aprūpi- pie mums daudzi raujas pensijā tāpēc, ka nevienam ar savu kvalifikāciju nav vajadzīgi, taču mācīties nav kur. Atšķirībā no Zviedrijas, kurai viens otrs aicinājis līdzināties, kur mācīties ir lētāk, nekā nemācīties. Un tas pats ar to veselību: lielāko daļu tā saukto vecuma kaišu sākas jau drīz pēc pubertātes: cilvis par daudz ēd, par maz kustas, nelabo zobus (tagad jau pirmkārt tāpēc, ka nevar atļauties, arī attiecībā uz uzturu, jo tukšas kalorijas maksā vislētāk)- rezultātā diabēts, artrīts, ateroskleroze, kas pie esošās politikas turpināšanas Latvijas valsti vajās vēl gadu desmitiem. Iedomājieties kaut vai to tantuku/onkuli, kam pasaka diagnozi II tipa diabēts un paziņo, ka turpmāk jāēd maz un veselīgi, jāstaigā un pēc kāda laika arī jāsāk skriet vai sportot, sāli nedrīkst, smēķēt nedrīkst....Kā lai to visu izdara pilsonis, kas savu apzinīgo mūžu ir pavadījis galvenokārt rijot uz dīvāna pie TV....? Taču pie mums līdzmaksājumus nosaka pēc principa: tā kā ir daudz slikto, cietīsiet visi (nevis, tā kā tu esi bijis labs, saņem atlaides)....Un rezultātā diabētiķis saņem pilnu komplektu sarežģījumu nieru mazspēju, tīklenes distrofiju un kāju gangrēnu, kas pat mūsu skopajai valstij izmaksā oi-oi-oi. Ģimenes ārsti tikmēr svas dienas vada krecelējot norīkojumus, liela daļa sabiedrības pat uz ārstniecisko vingrošanu dārdzības dēļ aiziet nespēj... 

Vanags    16:11  |  19.03.2009.

Ņemt nost naudu nost trūcīgajiem ir tīrā mērkaķošanās.Mums skaidri jāpasaka,ka vecos un nespējīgos uz mežu ar ragaviņām nevedīsim,lai kā to gribētu naudas aizdevēji,jo viņiem ir vajādzīgi darba spējīgi vergi.Latvija var sevi pabarot un uzturēt,viltus labdari un asinssūcēji mums nav vajadzīgi.Latvijai nav pāri gājis ne orkāns ne karš,mums vajag tikai elementāri saprātīgi saimniekot un nesnaikstīties pēc labumiem,kuri mums nemaz nav vajadzīgi. Naudas došana pensionāriem ir vistīrākā ekonomikas sildīšana,jo nauda nekavējoši atgriežas apritē.Rodas pieprasījums pēc trūcīgos interesējošām prēcēm ar visām no tā izrietošājām ekonomiskajām sekām.Šāds risinājums atbilst šodienas situācijai,jo tāpēc jau resursi guļ,ka neviens nezina,kur tos ieguldīt.Kādam taču nauda ir ,lai padarītu LATVIJAS ABORIGĒNUS par VERGIEM.Diemžel nav jau pirmā reize ,mainās tikai vergu īpašnieki.Es atbalstu visu laiku izcilākā alpīnista ,Dienvidtirolieša,vaciskas izcelsmes Itāliju pārstāvējuša Eiroparlāmentārieša izteikumu: Mana valsts es esmu es pats un mans karogs ir mans kabatslakats.Šo principu es pielietoju ekonomiskajā darbībā un par pārējo nevienam nav nekāda darīšana. 

FZSS    18:19  |  19.03.2009.

IZDOMAI PAŠREIZ TIEŠĀM NEIEROBEŽOTS PLAŠUMS;) PIEM.,ATKRŪMOT LAUKU CEĻUS. PIEM.,AICINĀT-SĒJIET,LAI RUDENĪ PILNAS KLĒTIS. ATŠKIRĪGI ATBALSTĪT UZŅĒMĒJUS-SĪKOS,VIETĒJAI STABILITĀTEI UN UZŅĒMĒJDARB. TRENIŅAM,LIELOS-EXPORTAM UN PILSĒTĀM. 

Andris    20:58  |  19.03.2009.

Kā var samazināt sociālos pabalstus, neindeksēt pensijas, runāt, ka sociālā budžetā trūkst līdzekļu, un turpināt it kā nezināt, ka valsts kase ir parādā sociālajam budžetam tur uzglabāšanai atstātos sociālā budžeta līdzekļu uzkrājumus gandrīz 800 milj.latu apmērā, bet valsts iedzīvotājiem turpināt stāstīt, ka sociālā budžetā trūkst līdzekļu!!! Kāpēc tā rīkojās valsts un kāda valsts varai var būt uzticība turpmāk. Pat, trīs gadus tāda apmēra krīzes apstākļos ar šo sociālā budžeta līdzekļu uzkrājumu var mierīgi risināt savas funkcijas LM nevienam neko neatsakot un negrozot likuma "Par valsts pensijām" nosacījumus. Vai tiešam cilvēku sociālā aizsardzība mūsu valstī ir pēdējā vietā? 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: