Beidzot atkal radies ieganst apspriest Latvijas politiku kopā ar cerību uz kaut ko labāku. Raidījuma formāts piespiedis runāt par lietu būtību, nevis riņķot apkārt, kā dažreiz notiek. Pirmkārt, Dombrovska kungs apgalvoja, ka Godmaņa valdības krišana esot saistīta nevis ar uzticības trūkumu, bet ar nespēju pieņemt izšķirošus lēmumus. Bet šos lēmumus valdība nebija spējīga pieņemt tieši uzticības trūkuma dēļ. Latvijas politikā ir viens tāds paņēmiens, kad domu aprok tikai tāpēc, ka tā esot jau nodrāzta un visiem apnikusi, t.i. neesot modē. No vienas puses, «divreiz divi ir četri» nevar vienkārši apnikt. No otras, SC priekšsēdētājs kādreiz teicis, ka Tautas partijai neticēšot, pat ja tā apgalvošot, ka divreiz divi esot četri. Tas ir viens no retajiem gadijūmiem, kad es piekrītu SC viedoklim. Jau sen TP vārdiem nav nekadas nozīmes, jo visiem ir brīnišķīga iespēja iepazīties ar tās darba sēkām. Un tomēr ir bijis vērts paklausīties vēlreiz lai saprastu, no kada pasaules uzskata mēs šķiramies. Par SVF kredīta nosacījumiem. Dombrovska kungs apgalvoja, ka mēs nevarēšot tos izpildīt, jo situācija Latvijas ekonomikā esot sliktāka, nekā esot paredzējuši līguma parakstīšanās laikā. Zalana kungs uzskata, ka esot jāturpinā izlikties, it ka mēs tos varēšot izpildīt lai saņemtu atlikušu naudu. Cik es sapratu, šo rīcību var nosaukt par SVF pārstāvju smadzeņu putrošanu. Un droši vien mums vienkārši jātic, ka tie, kas piekrituši SVF nosacījumiem, patiešām domāja, ka varēs tos izpildīt. Par radošām pievienotu vērtību valsts iestadēm. Zalana kungs uzskata, ka tieši šīs iestades esot jāatbalsta. Šai domai nav ne vainas, tikai ar vienu «bet» - tā ir komunistiska ideja. Pat nevis sociālistiska, bet tīri komunistiska. Labēja ideoloģija uzskata, ka valsts galvenā loma ir noteikumu veidošana un to ievērošanas kontrole. Zalana kunga visvairāk kaitina tieši kontrole. Par poļu aboliem. Polijā ir siltāks nekā Latvijā, tāpēc poļu aboļi vienmēr būs letāki. Varbūt tad arī pie reizes pirksim tikai Latvijā izaudzētus bananus? Par būvniecību. Zalana kungs uzskata, ka tas esot jāatbalsta, jo tur strādājot katrais devītais Latvijas iedzīvotais. Un šī doma ir vienkārši vienreizēja. Krīze parasti atjauno līdzsvaru starp nozārēm. Tagadēja krīze ir cieši saistīta tieši ar pārmērīgu būvniecības attīstību uz citu nozaru rēķina. Šodien turpināt atbalstīt būvniecību ir tas pats, kā ārstēt akņu slimību ar šņabi, vai dzest uguni ar benzīnu. Par Pareks sakarā ar Dombrovska kunga domu, ka to jebkurā gadījumā esot jāturpinā atbalstīt tāpēc, ka tajā jau esot ieguldīta liela valsts naudas summa. Neko nevaru teikt par bankas atbalsta lietderību, izņemot to, ka jau ieguldītā nauda (sunk cost) nevar būt par iemeslu lai turpinātu dedzināt naudu krasnī. Ir jābūt kādam nopietnākam iemeslam. Un ja sindicēti kredīti tik stipri ietekmē valsts starptautisko ekonomisko stāvokli, tie jāreglamentē ar likumu.
Sistēma un inerce ir tas, kas valda šobrīd valstī, lai kas arī būtu pie stūres. Kad ieskatās kādā konkrētā (vienalga, kuras ministrijas) netā pieejamā projekta tāmē, kļūst skaidrs, ka pat vislabāko ideju var padarīt nejēdzīgu vai pārmēru dārgu, ja nav nekādu kritēriju un normatīvu, kas motivētu valsts darboņus taupīt un strādāt efektīvāk. Nezinu, cik izmaksās bērnudārznieku rindu elektronizācija, bet cik cēls mērķis- atvieglot vecākiem pieteikšanos utt., sakārtot utt. Lai uzlabotu dzimumu līdztiesību, jāuztaisa kādas 6-8 aptaujas un pētījumi, jāstiprina (?) ierēdņi un jāapmāca policisti, ka sievietes nedrīkst sist arī viņu vīri utt. Un tas viss ar dāsnu finansējumu, radot paši sev papildus ienākumus par lekcijām, kafijas pauzēm, par papildus darbiem, kuri būtībā ir pamatpienākumi, par ko jau algu maksā. Tā aiziet 10-20 % no projekta izmaksām. Jautājums: par cik % uzlabojusies līdztiesība? A nevar izmērīt. Un ja var, tad ar cipariem var visādi iztaisīties, ka izskatās smuki, kā vajag. Uztaisiet, KNL, vienu raidījumu par konkrētiem cipariem, par konkrētiem projektiem. Piemēram, par IZM, kurai esot jāmainās. Uzaiciniet ne tikai lielas skolas direktoru, bet arī no mazākas skolas, no arodskolas, kur tagad tāda taupība, ka bērniem rokas salst, jo nekurina, jo nav ar ko maksāt. Papīram, kopēšanai- budžets nulle. Bet pašā IZM gan jau pēc inerces vēl viss notiek, visa vēl pietiek. Baigi interesanti, ko par visu šito domā Veismane, kurai taču būtu jāveido kādi vērtēšanas kritēriji, kurš ir pelnījis algu, piemaksas, bonusus u.c., bet kurš ne, un kurš to visu saņem tāpat vien- lai neapvainotos. Citādi sanāk tā: kā Zalāns teica par zinātniekiem, ka tie jau neizbeigšoties. Laikam tāpēc, ka patrioti? Bet kā ar ierēdņu patriotismu, ja vajag motivējošas algas, jo citādi nespējot strādāt ar pilnu atdevi. P.S. Vispār pēdējā laikā raidījumā pietrūkst konkrētu jautājumu un konkrētu atbilžu. Ir ļoti daudz filosofijas un politiskās skaistrunāšanas.
What's the most efficient way to learn a new laaggnue?I'm trying to learn Spanish. I'm over half way done with the Rosetta Stone program and have done a lot of the content on studyspanish.com, but my Spanish is still super lousy. Using Free Online resources, how can I obtain fluency?
Dombrovska plāni: Ko darīt ar budžetu,nodokļiem,ekonomiku? 27.02.2009. Samazināt priekšniekus, aplikt kapitāla pieaugumu, siltināt un galvot kredītus
Valdis Dombrovskis: „Vara ir nomesta pie kājām” 26.02.2009. Iespējamais premjers: koalīcija nebija gatava lemt, jāpārskata vienošanās ar SVF
Kas būs jaunā premjera valdības sastāvā? 26.02.2009. Zalāns: partijām ministrijas pielaulātas, Dombrovskis: vispirms koalīcija
Kurš ir premjera kandidāts numur viens? 25.02.2009. Šovakar debatēs - Dombrovskis pret Zalānu
Ko darīt Valsts prezidentam: Gunta Ulmaņa padomi’2007 24.02.2009. Par iespēju mēģināt, labējām partijām un bezpartejisku kandidātu
Kam jānotiek pēc Godmaņa demisijas? 20.02.2009. Vārdi un darbi: pozīcija un opozīcija par demisiju un jaunas valdības izveidi
Dalibnieki