Par iespējamo Ivara Godmaņa valdības demisiju un iespējamiem tālākiem scenārijiem politiķi publiskās debatēs polemizējuši jau mēnešiem ilgi. Tikai pirms divām nedēļām, pēc Saeimas uzticības balsojuma Ministru prezidentam 4.februārī, „Kas notiek Latvijā?”, kad iespējamais valdības krišanas scenārijs jau bija kļuvis ļoti reāls, politiķi pauda kategoriskus uzskatus attiecībā uz valdības demisiju un jaunas valdības izveides principiem. Tagad, jaunas valdības veidošanas procesā, šie izteikumi ir atskaites punkts, lai spriestu par to, kā darbi atbilst vārdiem.
Ministru prezidents kā galveno problēmu nosauca pēcteču trūkumu un uz pārmetumu, kad gan agrāk pirms valdības krišanas bijusi zināma nākamā, atbildēja, ka šoreiz atšķirība ir starptautiskā aizdevuma programma. Šobrīd jautājums ir, vai demisija ietekmēs starptautisko kreditoru nostāju, kā premjers vadīs krīzes pārvarēšanu turpinot pildīt valdības vadītāja pienākumus līdz jaunas valdības sastādīšanai, un vai jaunas valdības izveidē viens no kritērijiem būs arī pēctecība attiecībā uz aizsāktā aizdevuma procesu vadītāju.
„Jaunā laika” domes priekšsēdētājs uzturēja valsts kontrolieres kandidatūru premjera amatam, akcentējot novērtējumu sabiedrībā, kompetenci un zināšanas valsts pārvaldē, kā arī valodu zināšanas. Tagad, uzreiz pēc premjera demisijas, JL savā paziņojumā, vārdā nesaucot, runā par kandidātu, kurš „baudītu sabiedrības uzticību un savā līdzšinējā darbā būtu pierādījis spēju krīzes situācijā vadīt komandu un risināt sarežģītus uzdevumus tautsaimniecībā”.
„Saskaņas centra” priekšsēdētājs aicināja uz profesionāļu valdības veidošanu, bet ZZS ministrs nosauca vairākus līdzšinējos ministrus kā profesionālisma paraugu, savukārt Tautas partijas valsts pārvaldes reorganizāciju plānu runasvīrs atzina, ka valdībā nepieciešama kompetence un spēja pārliecināt sabiedrību. Tagad, jaunu valdības sastāvu meklējot, ja sekotu iepriekš teiktajam, vajadzētu stingri vērtēt katra kandidāta personību un tas, vai tā varētu pārliecināt sabiedrību, kas varētu novērst līdzšinējo anonīmo partiju interešu sadali starp nozarēm.
Tautas partijas pārstāvis arī solīja „oranžo” iniciatīvu sarunās, par ko „Pilsoniskās savienības” līdere norādīja, ka šis nav lielākais deputātu kopums, tāpēc alternatīva būs trīs opozīcijas partiju iniciatīva. Atceroties pozīcijas un opozīcijas konfliktu 2007.gada nogalē, jautājums atkal ir par to, vai šie būs divi konkurējoši līderi politiskajā cīņā, vai arī līdzšinējās koalīcijas vairākums atkal vienosies par nedalāma bloka veidošanu, līdz ar to bloķējot kardināli atšķirīgu vairākuma kombināciju iespējamību.
Video: Ivars Godmanis, Edgars Zalāns, Nils Ušakovs un Sandra Kalniete par demisijām un jaunu valdību (Fragments no „Kas notiek Latvijā?” 04.02.2009.)