Politiski nestabilajā situācijā, kad ik dienas izskan versijas par valdības sastāva maiņu jaunas valdības veidošanu un ārkārtas vēlēšanām, vēl arvien strādāt turpinošajai valdībai tieši šie ekonomikas un finanšu plāni ir pienākums un arī uzskatāms darba gala tests – vai solītie pasākumi notiek, vai ir sabiedrībai skaidri un pamatoti plāni un lēmumi, vai tie beidzot respektē dažādu nozaru pārstāvju un oponentu viedokļus un argumentus.
Ekonomikas stabilizācijas un aizņēmuma izmantošanas temats aptver daudzas nozares un virzienus, par kuriem vistuvākajā laikā neizbēgamas detalizētākas diskusijas, taču šobrīd vēl arvien līdz tām neiespējami nonākt, jo līdz galam neatbildēti ir galvenie konceptuālie jautājumi. Kāda būs aizņēmuma izmantošanas struktūra starp valsts budžeta izdevumiem, banku sektora atbalstu un biznesa „sildīšanu”? Kādi ir un kādiem jābūt pasākumiem, gan ar naudu, gan arī bez tās, lai bizness saglabātu dzīvotspēju un, līdz ar to, valsts ekonomika – augšupejas perspektīvu? Šie jautājumi saistās gan ar valsts budžeta un finanšu, gan ekonomikas politiku, kas primāri ir abu attiecīgo nozaru ministriju kompetence, saistībā ar Latvijas Bankas misiju sekmēt valsts ekonomisko izaugsmi. Paralēli šobrīd apspriešanas objekts ir gan uzņēmēju organizāciju, gan banku un opozīcijas priekšlikumi.

Budžeta caurumu lāpīšana vēl arvien rada daudzus jautājumus par to, kurās jomās cik liela taupīšana ir iespējama un nepieciešama – gan attiecībā uz vispārējo valsts pārvaldi un dažādām tās funkcijām, gan attiecībā uz no valsts budžeta finansējamām – veselības aprūpi, izglītību, iekšlietām, tieslietām un citām, kas neizbēgami saistās ar arī valsts tautsaimniecības veselīgumu, izglītotību  un drošību.
Savukārt attiecībā uz finansiālu atbalstu dažādām nozarēm, gan tieši no nodokļu maksātāju naudas, gan pastarpināti, ar Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, arvien atklāti ir jautājumi par apjomiem, formām, kritērijiem un prioritātēm. Galu galā, ekonomikas lejupslīdes laikā skarbs, bet atklāts ir jautājums par to, cik daudzi bankroti ir pieļaujami, bet cik vajag un var novērst.
Ar šo prioritāšu tematiku nesaraujami saistīts ir arī jautājums, kas īsajā formā skan – ciktāl jāpalīdz bankām, ciktāl to klientiem, domājot gan par biznesa kreditēšanu, gan par mājsaimniecību kredītu atdošanas grūtībām.
Visbeidzot, protams, būtu skaidri jāvērtē vairāk nekā viens scenārijs un jāparedz alternatīvas optimistisko prognožu nepiepildīšanās un nepieciešamo resursu nepietiekamības gadījumā.

Raidījumā piedalīsies: Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, finanšu ministrs Atis Slakteris, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende, partijas „Sabiedrība citai politikai” ekonomikas un finanšu darba grupas vadītājs Egons Liepiņš, „Swedbank ” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.