Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.11.2024.
 
Ik pa laikam aktuāls kļūst pamācošais joks par to, kā visi zina, kā jāārstē, jāspriež tiesa un tamlīdzīgi – ir variācijas par vēl dažām nozarēm. Arī par politiku. Patiesībā, protams, nospiedošs vairākums šo pamācību ir ačgārnas vai vismaz ļoti apšaubāmas. To paškritiski der atcerēties arī šobrīd, spriežot par krīzēm Latvijā. Vakar „Kas notiek Latvijā?”, neaicinot debatēt politiķus, bet tikai vairāku, aktīvu pozīciju demonstrējošu organizāciju vai grupu pārstāvjus, kā arī akadēmiski zinošus prātus, mērķis bija veicināt domāšanu par to, kā krīžu pārvarēšanā un varas mainīšanas noskaņās sabiedrībā neuzkāpt uz stulbo padomu grābekļa vai pat ar daudziem dažādās jomās gudriem, bet kopā nesavienojamiem priekšlikumiem nenonākt strupceļā.
Arturs-pensionar    13:39  |  22.01.2009.

PATI SARUNA VAKAR BIJA TUKŠA,ļoti maz informācijas pat par" otras puses" domāšanas stilu,izpratni,ko nozīmē krīze dažādos aspektos,kā strādā pārvaldības un varas mehanismi.Ir apjēga,ka krīze ir drauds,bet ne vairāk. Intuitīvi ļaudis saprot,ka īpašumi tiek pardalīti un labklājība aizpeld nezināma virzienā pavisam konkrēti.Un tas notiek itvisūr pasaulē,mēs nebūt neesam vienīgā nelaimes saliņa un nesaprastie. Šveices profesors H.Bokers(H.J.Bocker),raksta,ka:...vienas vienibas IKP pieaugums atkarībā no valsts,prasa 5 un 7 dolāru vai eiro jaunu kredītu,ja to nebūs,ekonomika sabruks."Turpmākā tekstā viņs izsakās,ka tieši šis parasti neuztvertais automātiskums parādu palielināšanā liek plaukt un ziedēt pasaules finansu koka ziedam un nolikt pie tā saknēm jaunus un jaunus zelta kalnus. No šī teksta izriet,ka kvantitātīvās fiziskās mantības pārsātinātības situācijā pasaules tirgū un ,80% bagātības koncentrēšanās 10 %-tu rokās apstākļos,Latvijas izeja no krīzes pagaidām nekādi netiek ne definēta,ne koordinēt'.Pagaigām glābta tiek ,parex,izredzēto nauda un kapitāls.Par augsto Latviju un latviešu tautu šajos pasākumos nav itin nekā. Atlaist kādu vai neatlaist nav pat šī brīža jautājums,jo tā dēvētajai opozīcijai nav nekāda plāna.Jājautā,uz kurieni taisas braukt zemnieki,ne ceļa kartes,ne plāna ko darīt, glābiņu meklējot.Sistēmiskuma krīze nozīmē,ka jādarbojas sistēmiski,bet no latviešu pozīcijām kā ? 

-Harijs  noliktava-1@inbox.,lv  15:10  |  22.01.2009.

Ja ievēlētu vakardienas diskusiju dalībniekus saeimā, notiktu tas pats, jo visi mīl tikai runāt, bet nav jau darītāju. Es labprāt pie- dalītos dskusijā,kā neatkarīgais. Man ir 75 gadi. Augstākā, ekonomiskā izglība, pieredze kā RTU lektoram (1o gadi). Visu mūžu nostrādāju VEFā, un arī šī pieredze var noderēt'. Harijs: T.67879480. 

Eriks Lingeberzi  ciascuno@inbox.lv  17:16  |  22.01.2009.

Mūsdienu politikā, gados jaunu politiķu trūkums ir kļuvis kritisks. Pie varas esošie politiķi ir nevis profesionāli politiķi, bet gan cilvēki, kuriem politika ir hobijs, bizness, vai veids kā realizēt savu varu. Politiskās partijas rekrutēšanu ir veikušas ļoti vāji, koncentrējoties nevis uz jauniem cilvēkiem ar svaigu skatu uz lietām, bet gan saviem paziņām, jau pazīstamām sejām un vel kaut kādiem kritērijiem. Jā, protams vaimanoloģija ir vēl viena problēma Latvijā, bet savā būtībā "ienākt politikā" jau nemaz nav tik vienkārši - izņemot E.Jaunupu, kurš tikai pēc tam kad personīgi uzrunāja Repši kļuva par partijas biedru un arī tad, E. Jaunups bija zināma figūra, pateicoties darbam Latvijas Studentu Apvienībā. Politisko procesu realizācija Latvijā ir notikusi nevis sabalansējot teoriju ar pasaules praksi, respektējot vietējās tradīcijas, kultūru un institūcijas, bet gan haotiski darot to, kas kādam šķiet interesantāk, izdevīgāk, vai gluži vienkārši labāk. Jaunajiem prātiem ietekmīgā partijā gluži vienkārši nav vietas - politisko partiju esošie biedri nevēlas klausīties nevienā citā, kā savos sponsoros un esošajos biedros. Politiskās partijas nav gatavas dzirdēt teorētisko pieeju lietām, tāpat kā tās nav gatavas dzirdēt ko runā biznesa vide, izglītības vide un gandrīz jebkura cita vide. Tai pat laikā es brīnos par to, ka nedzird ārstus - Saeimas priekšsēdētājs ir dakteris, un prezidents vēl viens dakteris. Kādēļ nedzird arī zinātni, ja reiz premjers ir fiziķis? Jaunu seju ienākšana politikā pat praktiskā līmenī būs iespējama tikai tad, kad politiskās partijas pašas tam būs gatavas un tikai tad, kad tiks mazināta vai likvidēta to atkarība no saviem sponsoriem. Un atkal, tai pat laikā, man ir žēl ka Latvijas nodokļu maksātājiem būtu jāfinansē partijas uz kurām vēl pirms nedēļas tie meta akmeņus. Tikai mainot vēlēšanu sistēmu un likvidējot pastāvošo partiju sarakstu principu ir iespējams nomainīt vispirms jau sejas politikā un pēc tam arī politisko eliti. 

jaunā seja    18:36  |  22.01.2009.

Ziniet, kas "jaunajam svaigajam prātam" pilnīgi nav aptverams ir tā čomaku būšana starp politiķiem. Apskaidrojiet, kā tas darbojas? Cik esmu centies noskaidrot, izrādās ka tāda sistēma uztrenēta padomju savienības laikā, kad neesot nekā bijis, un lai ko dabūtu, cieši jāsadarbojas un roka roku mazgā, kurpretim tagad politikā, kad vajag cilvēkus ar stingru mugurkaulu, pašapziņu un nostāju, nevar saprast motivāciju šādai čupošanās, un no malas liekas neprofesionāli, nožēlojami... Politiķim, kas representē daļu savu vēlētāju jābūt kādai stājai un morālei, ne tā? 

liene    18:55  |  22.01.2009.

Vaimanāšana par vaimanaloģiju tā pati vaimanaloģija vien ir, ja tā to skata... 

elzza  elzza@inbox.lv  21:16  |  22.01.2009.

Būtu jābūt pašnāvniekam, lai tagad pārņemtu varu, kad jukas ne pa jokam. Tāds teiciens ir: na pereprave koņej ņe meņajut, kaut kā tā. Tas būtu Donkihota cienīgs gājiens tagad, kad nu ir riktīgi sū.., mesties uz ambrazūras, lai kungi vēlāk atgrieztos ar smīnu uz lūpām taisni uz vēlēšanām... Man šķiet, ka ar valdības galvām viss ir skaidrs. Bet kas notiek zemākos rangos? 15.01.09 ZM projekts VSS pieņemts ar nosaukumu "Atbalsts izglītībai un zinātnei." 4 daļas: I. Atbalsts lauksaimniecībā izmantojamiem pētījumu projektiem, II. Atbalsts lauksaimniecības studentiem, profesionālo izglītības iestāžu izglītojamiem un profesionālās orientācijas darbam laukos, III. Atbalsts lauku saimnieku aizvietotāju programmai, IV. Tehniskais atbalsts lauksaimniecības nozarē. 17 596 868 latu atbalsts lauksaimniecības zemes ielabošanai, lopkopības attīstībai, ciltsdarbam un dzīvnieku audzēšanai, izglītībai un zinātnei utt. Kā iesākuši 2006.gadā, tā nedomājot rullē. Zemnieki bankrotē, bet te miljoni pētījumiem, izglītībai, izstādēm. Vai kāds domā, cik lietderīgi ir šie projekti? Savukārt Meteo.lv konkurss 1000-10000 LS. Meklē kādu, kas iepazīstinās sabiedrību ar valsts upju baseinu apsaimniekošanas projektu. Kad zvanīju uz VM ar jautājumu, kāpēc to nevarētu darīt viņu attiecīgais departaments, biroja vadītāja mani sūtīja studēt likumus, jo viss esot štokos. Padotiem savas ģēlas, ministriem savas. Pie šitādas likumu interpretācijas nevien ministrs neko nespēs, lai kā censtos. Ierēdņu mafija mūžam dzīva un nelaime valstī. 

mazaa  alleta@inbox.lv  23:52  |  23.01.2009.

Piekrītu, ka raidījums nebija interesants! Pat garlaicīgi... un visu pat neskatījos! Svarīgāk šodien būtu starp uzņēmējiem, pasniedzējiem, speciālistiem meklēt konkrētus ātrus risinājumus... un piespiest to valdībai un Saemai darīt!!! Manā mazā galviņā sapratne ir tāda: **ka kredītpolitiku var atdzīvināt pie zemiem %. Pati LB noteikusi augstu RIGIBOR, EUROBOR... Nu tad atceļat tos trakos %, kas dzen izmisumā ikvienu kam ir kredīts!!! **vietējai ražosanai PVN tikai kādus 5%, bet visam importam vismaz 25%. Mēs paši varam nodrošināt savu iekšējo patēriņu... Līdz ar to nafig vajag visus tos citu valstu ražojumus sākot ar pienu un turpinot ar visu ko citu! Izskatās, ka ES mērķis bija izārdīt visu vietējo. Tas veiksmīgi ir izdevies!! Nu vēl aizņemamies no tiem pašiem. Varbūt jāsāk dziedāt pret ES, meklēt variantus kā no tās izstāties!! Šī doma nav tikai manējā, bet vēl šādos tādos komentāros lasīta!!!! 

otra mazā    03:42  |  24.01.2009.

Man gan patika... Baigi foršais raidījums, ko Jānis vada! :-) 

vija  vijarudovica@gmail.comPiekrītu  19:54  |  24.01.2009.

Piekrītu par augstiem kredītprocentiem ,vietējās ražošanas atdzīvināšanu un PVN likmes sadalījumu starp vietējām un importa precēm ,bet piespiest šo valdību mums neizdosies ,jo viņi stāvēs uz dzīvību vai nāvi ,nav viņi tik glupi ,lai nesaprastu ,ko dara ,bet tas nav viņu interesēs. 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: