Publisko debašu „Kas notiek Latvijā?” dalībnieki 21.janvārī sprieda par to, kādas protesta formas organizācijas un pilsoniskā sabiedrība būtu gatavas īstenot, lai panāktu vajadzīgās izmaiņas varā un valsts pārvaldē, kā arī sprieda par iespējām īstenot jaunas līdzdalības formas. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze apgalvoja, ka notikušais protests ar traktoriem ir tikai „tāds iesildīšanās gājiens”, un solīja, ka zemnieki vairs mājās nepaliks, jo valdošie politiķi jau ilgi guļ, bet saimniecības tūlīt masveidā bankrotēs. Filozofs Igors Šuvajevs atzina, ka no iespējamajiem protestu variantiem Latvijā šobrīd ir izmantots tikai minimums un būtu jāizmanto „pilsonīgās nepakļaušanās” līdzeklis. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle noraidīja apgalvojumus, ka konfederācija ierosina uzņēmējiem nodokļu nemaksāšanas akciju, taču apliecināja, ka darba devējiem ir instrumenti, kā likt valdībai sevi saklausīt.
Stratēģiskās analīzes komisijas locekle Marija Golubeva izteica priekšlikumu, ka simt, divsimt vai trīssimt „jaunu seju” varētu sanākt forumā vai konventā. Viņa pauda uzskatu, ka varētu vienoties par tādiem spēles nosacījumiem, lai šim forumam būtu arī iespējas ietekmēt turpmāko virzību, izspriest valsts sociālo modeli un to, kā sabiedrība piedalās lēmumu pieņemšanā, un „varbūt šoreiz vienoties par labākiem nosacījumiem mums visiem”. A.Krauze un E.Egle savukārt diskutēja par atšķirībām starp sociālo dialogu un dialogu ar pilsonisko sabiedrību, par abu dalībniekiem un nepieciešamību.