Jau pagājušā gada janvārī ekonomists un tobrīd „Sabiedrība citai politiskai un tiesiskai valstij” valdes loceklis Gatis Kokins uzdeva jautājumu par valdības plānu gadījumam, ja ekonomika sāks bremzēties pārāk strauji. Praksē iekšzemes kopprodukts no pieauguma gada sākumā nokļuva līdz 4,6% lielam kritumam trešajā ceturksnī, bet valdība neveica īpašus ekonomikas stimulēšanas pasākumus, piemēram, nodokļu samazināšanu. 2008.gada budžeta grozījumos vasarā pat tika samazināts līdzekļu apjoms Eiropas Savienības fondu apguvei. Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds janvārī aizrādīja valdībai, ka novārtā ir palicis eksporta atbalsts, un, lai gan par to tiek runāts gadiem, arī visa 2008.gada laikā nav ieviestas eksporta kredītu garantijas.

Aprīlī „Daiļrade koks” valdes priekšsēdētājs Andris Jansons aicināja valdību savlaicīgi informēt uzņēmējus par izmaiņām nodokļu likumdošanā. Zināms, ka valdības decembra lēmums par pievienotās vērtības nodokļa celšanu bija ļoti straujš un pēkšņs un rada biznesam daudz problēmu – sākot ar organizatoriskām lietām, kā kases aparātu pārprogrammēšanu, līdz būtiskām papildus izmaksām nodokļa nomaksāšanai. A.Jansons runāja arī par konkurētspējas celšanu un smagnējā valsts aparāta samazināšanu, tā efektivitātes celšanu. Pie valsts pārvaldes aparāta valdība sākumā ķērās ar salīdzinoši maigiem instrumentiem – brīvo štata vietu likvidēšanu, prēmiju skaita samazināšanu. Taču radikāla rīcība sekoja tikai rudenī, meklējot starptautisko palīdzību, un tagad tiek gan likvidētas prēmijas un vadības līgumi, gan plānota daudzkārt par „uzblīdušu” sauktās valsts pārvaldes darbinieku skaita samazināšana un produktivitātei neatbilstošu atalgojumu samazināšana. Arī biznesa augstskolas „Turība” valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis runāja par valsts pārvaldes efektivitāti un aicināja iespējami daudz funkciju atdot uzņēmējiem, taču skaidrība par to, kādus ārpakalpojumus valsts iestādes varētu pirkt no privātā biznesa, nav arī šobrīd.

Tikmēr valdība un Latvijas Banka iedzīvotājiem stāstīja, ka krīze ir mūsu galvās, neviens nodoklis 2009.gadā netiek palielināts un līdzekļu novirzīšana eksporta atbalstam ir izdarīta. Lielu daļu no tiem pasākumiem, ko tagad, aizņemoties līdzekļus ārzemēs, politiķi ir apņēmušies paveikt, eksperti un uzņēmēji prasīja jau sen. Var tikai minēt, vai tad, ja šāda apņēmība būtu bijusi pirms vairākiem gadiem, mēs tagad varētu tāpat kā Igaunija piedāvāt aizņēmumu savām kaimiņvalstīm, nevis to prasīt. Bet arī būtisku pārmaiņu īstenošana agrāk iepriekšējā gadā, iespējams, būtu padarījusi mūsu šī brīža situāciju kaut nedaudz labāku.


Video: Ekonomists un „Sabiedrība citai politiskai un tiesiskai valstij” valdes loceklis Gatis Kokins, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, SIA „Daiļrade koks” valdes priekšsēdētājs Andris Jansons, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, finanšu ministra padomnieks Andris Miglavs un biznesa augstskolas „Turība” valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis par ekonomikas attīstību un valdības veicamajiem pasākumiem. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 30.12.2008.)