Šonedēļ 30.decembrī, izņēmuma kārtā – otrdienā, gada pēdējā darbadienā, ēterā būs viena no versijām par gada pārskatiem un kopsavilkumiem - „Kas notiek Latvijā?” aizvadītā gada debašu kopskats ar daļu no labākajiem, savdabīgākajiem un, autoraprāt, būtiskiem fragmentiem.
Šī raidījuma tematiku iezīmē četras vadlīnijas – valsts deviņdesmitgades laika redzējums kontekstā ar krīzi varas un sabiedrības attiecībās, valdību politiskā atbildība, dažādu nozaru attīstība īstermiņa un ilgtermiņā un ekonomiskās krīzes mācības.
Ivars Godmanis, nomainot amatā Aigaru Kalvīti, ir radījis citu komunikāciju stilu, tai skaitā ar folklorizēto „punkts pirmais” un tamlīdzīgi, tomēr problēma ar uzticības krīzi saglabājas. Ekspremjera partija un koalīcijas līderis Tautas partija gan vēl arvien nedemonstrē jaunu stilu politiskās atbildības jomā.
Latvijas deviņdesmitgades atzīmēšana veicināja vairāk pārdomu par to, kādu gribam redzēt savu valsti nākotnē, un arī paši sevi savā valstī. Tāpēc šajā gada kopskata raidījumā būs arī vairāku būtisku fragmentu kopsavilkums šajā kontekstā.
Ilgtermiņa stratēģijas vai atklātuma trūkums ir slimības, kas Latvijā saglabājas gan attiecībā uz veselības aprūpi, gan Nacionālās bibliotēkas nākotni, gan enerģētiku, gan vēl citām nozarēm, un „Kas notiek Latvijā?” debates ir dokumentējušas vairākus būtiskus un atgādināmus domu graudus, lai kļūdas turpmāk novērstu.
Visbeidzot, kļūdu labojums sākas un beidzas ar ekonomiku – protams, kontekstā ar augšminēto politisko atbildību un ar dažādu nozaru attīstību. „Kas notiek Latvijā?” gada pēdējā raidījumā apkopoti virkne debašu fragmentu, kas ļauj uzskatāmi spriest par krīzes priekšvēsturi - kādas kam bija prognozes par ekonomikas nākotni, kādi ekonomistu padomi par nodokļiem un citiem jautājumiem tika vai netika doti, kā tie ir vai nav ņemti vērā, cik konsekventi ir bijuši vārdi un darbi „Parex bankas” epopejā, un kāda ir Latvijas starptautisko aizņēmumu cena.