Sveiki! Ja var apskarit visas tabulas/diagramas un grafikus, ko jus radijat sovakar? Ar cienu Nazira 

Jāsāk ar sakarīga finanšu ministra iecelšanu. Tas varētu būt solis numur viens. 

Ko darīt? Kā risināt konkrēto situāciju? utt... Latvijas valdībā nav politiskās vienprātības... Visi ceļ pasaku pilis.... "būtu labi", "vajadzētu" - kur ir CIPARI un reāli fakti, rīcības plāni!!! Gribu dzirdēt... 

Valsts neko nevar garantēt..tā jau ir uz bankrota sliekšņa, kā Islande!!! 

Atmodušies tagad visi.... Sāk runāt par fiskālo politiku... līdz šim ekonomika tika regulēta ar neefektīvas monetārās politikas palīdzību, kas Latvijas apstākļos NERULLĒ.... Tas pats variants, kas ar novēloto inflācijas apkarošanas plānu.... 

Domāju, ka uz šo problēmu nebūtu jāskatās caur vienprātības - nevienprātības prizmu. Bezgalīgais labas pieredzes trūkums ir radījis situāciju, ka valdība ne tikai nespēj izstrādāt rīcībspējīgu, labdabīgu valsts attīstības plānu, bet tā nespēj izveidot pat kaut atšķirīgas, kaut nesaderīgas valsts attīstības vīziju skices. Valdība cenšas runāt par prognozi, dažreiz piemin analīzi, bet absolūti nevēlas runāt par nepieciešamību mainīt savu domāšanu. Valdība nevēlas atzīt, ka valsts attīstība nav balstāma uz maksimālu nodokļu iekasēšanu, bet gan uz vērtību radīšanu, iedzīvotāju labklājības palielināšanu. Ar terminu "valdība" šī komentāra kontekstā ir jāsaprot gan izpildvara, gan likumdevējs. Pēdējais pat lielākā mērā. 

Nu paklausieties vienreiz ko uzņēmēji saka,lai valsts noalgo vienu top menedžeri, premjera vietā..un nebūs nekādas krīzes!!! 

...mani ,kā visa darba mūža garumā esoša tirdzniecības barbinieka ,arī 6 gadus IU īpašnieci ( veikala) ,uztrauc un izbrīna tas,ka netiek pievērsta uzmanība nodokļu iekasēšana visa veida tirgos ,kuru Rīgā ir milzīgs daudzums,un tas ir konkrēti ārpus telpu tirdzniecība ,bez kases aparātiem ,visi dienvidu augļi ,kuri tiek ievesti ar kuģiem ,lidmasīnās u.t.t. ,valsts kasei iet garām miljoniem PVN nodoklis ,tautā runā ,ka dažu partiju un cilvēku interese ,tas ir absurds ,ja nevar sakārtot acīm redzamas nekārtības ......un importēto preci kategoriski neļaut tirgot bez kases aparāta ,rezervju daudz ,vajag darīt... Varbūt maldos?????? 

.. dīvini, ka šoreiz vairs nerunāja pat par politisko atbildību (skaidrojumos vien pietrūka M.Keinss- ka ir tikai viena droša lieta ilgtermiņā- visi būsim beigti). Tomēr, ja budžets ir līdzeklis, tad cik leģitīmi ir tie mērķi, par kuru sasniegšanu tā īsti neviens negrib uzņemties atbildību? 

Vispirms būtu jāatceras,ka valdības nodokļu raža izaug valsts uzņēmējdarbības vidē. Pat tupākais zemnieks zina ,ka ja viņš savu gotiņu labi nebaros,tad viņš daudz piena neizslauks. Pavisam citādi ir ar mūsu valdību,kura savas slaucamās "gotiņas"(uzņēmējus un patērētājus)gan ganībās izdzen,bet tas arī ir viss,jo vadās pēc liberālisma dogmām ,kuras nosaka ,ka tālāk viņām jākonkurē ar citu valstu biznesa "govīm"kuras ganās Latvijas ganībās ,un kuras viņu saimnieki bagātīgi piebaro. Šādas liberālas konkurences rezultāts ir bēdīgs un budžeta izslaukumi no savām "gotiņām" ir minimāli,taču valdībai ir atļauts arī nedaudz paslaukt arī svešās raibaļas. Valdībai tiek nedaudz pieniņa(nodokļi),bet kas paliek valstij? Valstij paliek svešo raibaļu ekskrimenti(darbavietas),kas bagātina valsts ganību floru un faunu. Lūk tāda ir mūsu valdības ekonomiskā politika. 

Pufaika lietu runā. Es jau visiem esmu apnikusi ar šo ideju. Mums pašiem ir iespēja sildīt ekonomiku, pat pie taupīšanas noskaņojuma. Jāpērk Latvijā ražota prece, turklāt vēlams, lai preces ražotājauzņēmuma īpašnieks arī būtu rezidents. To formāli nedrīkst teikt valdība, bet medijos šo domu vajadzētu agresīvi popularizēt. Bieži nemaz tā cena nav noteicošā, mums vienkārši sagribas to Cocacolu, itāļu vai franču zīmola kleitu, un ābolu, nepaskatoties, vai tas mūsu vai ne mūsu. Privātais patēriņš veido vairāk nekā pusi no IKP izlietojuma (2008.g 2.cet. tas bija 2.4 miljardi latu jeb 64% no IKP). Ja katrs savos tēriņos nomainīs kauč 5% no saviem izdevumiem no importa par labu vietējam ražojumam, tad tie ir vairāki simti miljonu gadā. Protams, arī šo preču starppatēriņā varētu būt imports, protams, ir preces, kuras nevar aizvietot ar vietēju produktu, protams, importa preču tirgotājiem, pārvadātājiem, ostām tas var būt samazinājums, bet tas ir tā vērts. 

vēl dažas konkrētākas replikas, galvenokārt iebildes Strazdam: 1. Akcīzes nodoklis tabakai un alkoholam jau tiek celts un tas ir iestrādāts budžeta projektā. 2. Par valsts garantijām. Ja garantijas teorētiski sniegtu par skaistām acīm un neko pretim neprasītu, tas klasificētos kā valsts atbalsts, ko EK neatļautu, savukārt šīs garantijas bez saskaņošanas ar EK nevar izsniegt. Tā ka jebkurā gadījumā ir jābūt līgumam ar nopietnu pamatojumu un tur ir jāparedz ne tikai tādi nieki kā % par galvojuma summu, bet jāatrunā krietni svarīgāki jautājumi, piemēram, riski, segums un galvojuma saņemēja sniegtais nodrošinājums. Īsti nesapratu, vai Strazds pats nav saputrojies tajos parāda jautājumos, ta uzstāj, ka jāstimulē un jāveido lielāku budžeta deficītu, ta sūdzas par uzkrāto parādu. Ta ieciklējas uz samērā zemo valdības parādu, it kā mēs tāpat visi nebūtu vienā laivā ar kopējo parādu, kas tāpat visiem kopā būs jānopelna un jāatmaksā. 

Vakar raidījumā,būtu labprāt klausījies arī par PVN likmes samazināšanu,jo tas tak sen ir zināms,ka ja 18% vietā,likme būtu 9%,tad procentniekiem pazūd jēga mazgāt.Tie sīkie jau šobrīd itkā ir izskausti,bet valdības paspārnē esošie sportiskie kantori,tie mazgā uz velna paraušanu. 

Jūs gribat prognozi? Lūdzu. Ja tagad KNL raidījumā piedalās ļaudis, kas kaut kādā mērā ir saistīti ar ekonomikas nozari(praktisku, zinātnisku utt.), tad pēc pusgada šeit pārsvarā runās ļaudis no iekšlietu struktūrām. Jo esošā ekonomiskā sistēma sevi ir izsmēlusi un jaunas vietā nav. Ļaudīm ir jādzīvo. Lai dzīvotu, diemžēl, ir jāstrādā. Daudziem kur strādāt vairs nav. Paši mazākie uzņēmēji pāriet pilnīgi pelēkajā zonā. Ne nodokļi valstij, ne sociālās garantijas. Un tagad uzminiet, kas kontrolēs savstarpējo norēķinu procesu šinī līmenī? Pēc kā radīsies pieprasījums? Pēc VID jau nu noteikti nē. Varbūt vajag tomēr normālu policiju, sakarīgus skolotājus un arī ārstus, kuri grib ārstēt nevis kļūt par politiķiem. Labāk 100 deputātu vietā 50. Un tiem ambiciozajiem džekiem, kas grib kļūt par miljardieriem vai uzcelt šeit vispasaules lidostu utt. ātrāk pārcelties uz plašākiem un dziļākiem ūdeņiem. Nav te vairs ko elpot. 

Japanai - 0,3 %,ASV -1 %,UK - 3 %,ES -3,25 %,Kina - 6,66 %.Kad Latvijas banka reages ? Klausos,klausos un domaju,ka Latvijas runataji neatskir finansu analizi un finansu informaciju no parvaldibas analizes un informacijas ar kuru jaopere pedejai.Visai sai cinai ar budzeta deficitu pamazs segums,jo nu jau ta reduceta lidz banalai iedzivotaju grupu ienakumu samazinasanai.Galigi griste sagajis jautajums par ienakumu grupam,jo pamata skan razojosa sektora problemas,to eksports,bet tas ir IKP mazumins.Izskan,bet neskaidrojas pamatproblema - ka tikt gala ar importa parakumu par eksporta ienakumiem.Bet tiesi sei atrodas atbide - kada ir Latvijas ekonomiska palitika. 

Krīze ir. Pat mediji saka - krīze ir visā pasaulē. Taču ne tik sen vidējais pilsonis no tiem varēja saprast, ka pie visa vainīgi ir tie, sliktie, kas mums te uzkrita no Marsa un visu sacūkoja. Arī tūkstošlatu egles izmaksas tiek apspriestas jau trešajās ziņās pēc kārtas un uzņēmumu padomju algas un darbinieku partijas un radu raksti ir katru ziņu galvenais temats. Un kā pavisam īsa ziņa pavīdēja informācija, ka tagad, krīzes laikā kāda banka cels sev augstceltni 800 darbiniekiem. Vai te vien netiek apgrozīti daudz lielāki līdzekli, kurus savā dāsnumā vairumā gadījumu neiegādājoties neko tādu pārāk vajadzīgu, esam uzdāvinājuši? Cik mēs, gudrie vidējie latvieši esam paņēmuši bezgala vērtīgos tikpat vērtīgo īpašumu, preču, pakalpojumu kredītus, ka spējam to visu un vēl vairāk apmaksāt? Tādu īpašumu, kuru vērtiba tāda arī paliks, kuri ir realizējami tirgū iztiekot bez apkaunojošā kredīta bez iegādāta īpašuma. Cik tur aiziet naudas un spēka, cik tās aiziet no valsts? Cik no šiem kredītiem ir veicinājuši gudru saimniekošanu, enerģijas taupīšanu, radījuši jaunas darba vietas, paaugstinājuši konkurētspēju un eksportu? Šādi skaitļi nav pieejami. Šāda informacija ir neērta. Tā pasaka pārāk daudz ne tikai par mūsu ""tālredzīgajiem" deputātiem, bet arī par mums pašiem, mūsu glābējiem, ārzemju draugiem, ārzemju latviešiem, politologiem, stratēģiem un visu tautu. Tas nav patīkami un tāpēc mēs par to nerunājam.