Kā zināms, valdība ir pazeminājusi prognozes par Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) ne vairs pieaugumu, bet samazinājumu 2009. gadā līdz mīnus 1%. Eiropas komisija pirmdien nāca klajā ar prognozi par mīnus 2,7%, bet Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera pirms nedēļas, līdz ar aicinājumu valdībai aktīvāk realizēt tautsaimniecības stabilizāciju, prognozēja pat IKP samazināšanos 4-5% apmērā.
Šīs prognozes liek vēl un vēlreiz pārvērtēt gan dažādu biznesa nozaru dzīvotspēju un perspektīvas, gan valsts budžeta politiku valsts pārvaldē, gan valsts iespējas veicināt ekonomisko aktivitāti un konkurētspēju gan konkrētās nozarēs vai pozīcijās, gan valsts noteiktajos biznesa „spēles noteikumos” kopumā.

Ekonomikas recesija saistās arī ar finanšu sistēmas un naudas resursu pieejamības problēmām. Piemēram, ekonomists Andris Strazds pirmdien rakstā „Vai gaidīsim, kamēr beigsies nauda?” aktualizējis jautājumu par Latvijas ekonomikas ārējās nesabalansētības un starptautisko investīciju bilances problēmu, aicinot valdībai realizēt ārējos aizņēmumus, kā arī realizēt nodokļu reformu. Par šādiem vai citiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem izteikušies arī daudzi citi ekonomisti, opozīcijas politiķi un uzņēmēji, neuzskatot par pietiekamus Ekonomikas un Finanšu ministrijās līdz šim izstrādātos un valdībā akceptētos plānus.

Valdības pagaidām skaļākais pasākums ir budžeta izdevumu vēl lielāka samazināšana, par ko lemšana gaidāma valdības ārkārtas sēdē sestdien. Tiesa gan, tas attiecas arī uz Eiropas struktūrfondu finansējuma samazinājumu, kas ir viens no diskutablākajiem punktiem.
Tai pat laikā par zināmu finanšu politikas virzību liecina vakar valdībā akceptētais likuma grozījumu projekts, kas ļautu sniegt valsts galvojumus komercbanku aizņēmumiem. Pēc vakar paziņotā lēmuma, ka Latvijas lielākas komercbankas mātes banka „Swedbank” izmantos Zviedrijas valdības atbalstu, Latvijas valdības solis liecina par vietējā atbalsta pastiprināšanu.
Kādi ir Latvijas ekonomikas krīzes un tās pārvarēšanas scenāriji? Kādi ir par un pret vēl papildus pasākumiem eksporta, finanšu, nodokļu un citās jomās? Kādas ir rezerves privātajā un valsts sektorā, kas jāatstāj brīvā tirgus pašregulācijai un kur vajag līdzdarboties valstij?

Raidījumā piedalīsies: Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, finanšu ministra padomnieks ekonomists Andris Miglavs, Latvijas Bankas prezidenta padomnieks un monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste, „Sabiedrības citai politikai” priekšsēdētājs ekonomists Gatis Kokins, Rīgas ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds, Biznesa augstskolas „Turība” valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kokapstrādes uzņēmuma SIA „CED” valdes loceklis Andris Ziemelis.