KNL redakcija jau rakstīja par padomes locekļu skaitu un atalgojuma lielumu, kā arī par virknes padomju locekļu saistību ar politiskajām partijām vai politiķiem. Daudzi no viņiem ir bijuši ministri un Saeimas deputāti vai ieņēmuši citus augstus valsts amatus, kas nez vai automātiski padara viņus par kvalificētiem darbam padomē, tomēr ir zināms apliecinājums viņu pieredzei un kompetencei. Bet ne visiem ir šāda līmeņa pieredze.

Žurnālists un satiksmes speciālists?

Andrejs Filipovs LAU padomē ir kopš 2006.gada decembra. Bez padomes locekļa darba viņš ir arī raidījumu vadītājs un sižetu veidotājs Latgales reģionālajā televīzijā, Latvijas Policijas akadēmijā un Rīgas Stradiņa universitātē pilda sabiedrisko attiecību funkcijas, nesen ir pārtraucis televīzijas raidījuma vadītāja un veidotāja darba pienākumus Līvānu novada domē. Kā liecina A.Filipova amatpersonas deklarācija, pagājušajā gadā viņš ieņēma vēl citus ar žurnālistiku un sabiedriskajām attiecībām saistītus amatus, un arī iepriekš viņš ir darbojies šajās divās sfērās.

Kāpēc SM kā vienīgais LAU akcionārs par piemērotāko kandidātu darbam uzņēmuma padomē izvēlējās tieši A.Filipovu? Viņš pats uzskata, ka ministrijā ņēma vērā viņa izglītību – viņš Latvijas Policijas akadēmijā ir ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē, savukārt Latvijas Universitātē ir ieguvis maģistra grādu ekonomikā, turklāt šobrīd trešo gadu Latvijas Universitātē doktorantūrā studē ekonomiku. A.Filipovs apgalvo, ka amatam neesot pieteicies, SM to piedāvājusi, kas viņu savā ziņā pārsteidzis. „Man grūti pateikt, kādus kritērijus viņi ir izvirzījuši, bet nāca piedāvājums,” skaidro A.Filipovs.

Viņš gan norāda, ka savā laikā viņam ir bijusi darba pieredze arī saistībā ar satiksmi un ceļiem – viņš strādājis autobusu parkā „Imanta” un īsu brīdi arī uzņēmumā „Rīgas Satiksme”, kur darbu pārtraucis pirms aptuveni deviņiem gadiem. Šajās darbavietās bez rūpēm par uzņēmuma sabiedriskajām attiecībām viņa pienākumos ietilpusi arī transporta plūsmas izpēte. „Līdz ar to ar satiksmi un ceļiem man problēmu nav, man ir zināšanas,” saka A.Filipovs. Viņš to uzskata par savu plusu un padomes darba jautājumos jūtas kompetents.

Vai par ceļiem vislabāk zina šoferis?

Arī Elmārs Upenieks ir LAU padomes loceklis, taču informācija par viņu ir daudz skopāka. Amatpersonas deklarācijā, kas iesniegta šī gada jūlijā, E.Upenieks norādījis trīs amatus – autovadītājs valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Namzinis”, uzņēmumā „LDZ CARGO”, kā arī atbildīgā persona „LDZ ritošā sastāva serviss”. Kāds Elmārs Upenieks 1997.gadā ir bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Anatolija Gorbunova šoferis, kā arī ir bijis šoferis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.

Interesējoties par E.Upenieka darba pieredzi, satiksmes ministra A.Šlesera padomnieks Ģirts Dripe sākotnēji norādīja, ka viņam tādas informācijas nav un priekšā nestāv padomes locekļa CV. Kad tiek uzdots jautājums, vai LAU padomes loceklis E.Upenieks ir ilggadējs ministra A.Šlesera šoferis, Ģ.Dripe gan atbild apstiprinoši. Ministra padomnieks gan nevarēja uzreiz pateikt, cik ilgi E.Upenieks ir bijis ministra šoferis, un solīja to noskaidrot, tāpat pastāstīt vairāk par viņa izglītību un citu iepriekšējo pieredzi, kas ļautu labāk spriest par viņa kvalifikāciju padomes locekļa amatam. Taču vēlāk Ģ.Dripe sniedza vien šādu atbildi: „Papildus iepriekš teiktajam varu informēt, ka Elmārs Upenieks ir pieredzējis autovadītājs. Tā kā LAU pamatfunkcija ir autoceļu uzturēšana, it īpaši ziemas periodā, tad Upenieka kunga funkcija LAU padomē ir uzraudzīt, vai šie darbi veikti pietiekami ātri un kvalitatīvi. Bieži vien tieši autovadītāji ir galvenie viedokļu paudēji par to, vai valsts ceļi ir gana labi un operatīvi uzturēti. Tad nu tieši šī sfēra ir nodota Upenieka kunga pārraudzībā, kurš var profesionāli izvērtēt, vai LAU ir izdarījis visu, lai nodrošinātu drošu braukšanu uz valsts ceļiem.” Diemžēl ar pašu E.Upenieku KNL sazināties neizdevās, jo gan LAU, gan SM darbinieki pēc kontaktiem sūtīja viens pie otra, un arī Ģ.Dripe atbildēja, ka viņam E.Upenieka telefona numura nav.

Ministrija kritērijus nosaukt nevar

Kad A.Šlesera padomniekam tika uzdots jautājums par to, pēc kādiem kritērijiem SM darbam padomē izvēlējās iepriekšminētos padomes locekļus, atbildes sagatavošanai bija nepieciešama nedēļa. „SM uzskata, ka abi šie padomes locekļi ir pietiekami kvalificēti, lai ieņemtu šo amatu,” pavēstīja Ģ.Dripe. Viņš norādīja, ka padomes locekļiem, protams, ir jāturpina papildināt zināšanas par uzņēmumu un viņu līdzšinējā darbība ir pierādījusi, ka viņi ar pienākumiem tiek galā veiksmīgi.

Jāpiebilst, ka E.Upenieks gan padomē strādā tikai kopš šī gada augusta vidus. Kritērijus, pēc kuriem kandidāti tika izvērtēti, Ģ.Dripe tā arī nenosauca, un tāpat viņš nevarēja pateikt, kurš iniciējis tieši šos kandidātus. Likums nosaka, ka padomes locekļus ieceļ un atceļ akcionāru sapulce, tātad, šai gadījumā, SM. „Precīzi neviens tagad nepateiks, kas, no kurienes un kā,” paziņoja Ģ.Dripe.

Jāatgādina, ka katrs no LAU padomes locekļiem saņem 900 latu lielu mēnešalgu, un grūti iedomāties, vai padome, piemēram, bez šiem diviem dalībniekiem deviņu locekļu sastāvā būtu vājāka. Nemaz nerunājot par to, ka žurnālista, sabiedrisko attiecību speciālista un valsts uzņēmuma amatpersonas amata savienojums ir pretdabisks pēc definīcijas, savukārt pieredzējušu autovadītāju Latvijā ir bezgala daudz un, protams, Latvijā varētu atrast ļoti daudzus cilvēkus, kuru pieredze un kompetence ir līdzīga un lielāka.

Video: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, premjers Ivars Godmanis, finanšu ministrs Atis Slakteris, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle diskutē par valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēm, to nepieciešamību, politiskumu un padomes locekļu algu līmeni. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 01.10.2008.)

Padomes locekļu skaits un atalgojums valsts akciju sabiedrībās