Valsts kontrole konstatējusi, ka dažādos resoros augstu amatpersonu – valsts sekretāru, viņu vietnieku, departamentu direktoru un iestāžu vadītāju – atalgojums ievērojami atšķiras, turklāt lielu, daudzkārt pat lielāko atalgojuma daļu veido nevis pamatalga, bet prēmijas, kuru izmaksāšanas reižu skaits arī ļoti atšķiras. Piemēram, no 30 437 līdz 78 679 latiem gadā attiecīgi Veselības ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāriem vai no 13 144 līdz 37 398 latiem gadā dažādu departamentu direktoriem. Turklāt jāatzīmē, ka šie atalgojumi vēl neietver samaksu par darbu uzņēmumu padomēs vai valsts pilnvarnieku amatos.

Valsts kontrole secinājusi, ka vairākumā ministriju iekšējos normatīvajos aktos nav skaidri noteikta piemaksu, prēmiju un pabalstu piešķiršanas kārtība un nav noteikti detalizēti kritēriji piemaksu, prēmiju un pabalstu apmēra noteikšanai, prēmijas ir izmaksātas līdz pat 14 reizēm gadā. Valsts kontrole revīzijas ziņojumā iesaka Finanšu ministrijai grozījumus tiesību aktos, atalgojumu plānojot atkarībā no iestāžu uzdevumiem un darbības rezultātiem, kā arī vienotā uzskaites sistēmā analizēt ministriju atalgojuma fonda pieprasījumus. Lai nodrošinātu caurskatāmu prēmēšanas sistēmu, Valsts kontrole iesaka pārskatīt darba samaksas sistēmu, nosakot, ka ierēdņus, darbiniekus un amatpersonas var prēmēt līdz 15% no atalgojuma fonda, bet šī fonda ietaupītos līdzekļus nevar izmantot prēmiju izmaksai, kā tas noticis līdz šim.

Jāatzīmē, ka šogad jau ir pieņemti ierobežojumi attiecībā uz prēmēšanas sistēmu, kas vairs neļauj prēmijas izmaksāt neierobežoti daudz, bet „tikai” reizi ceturksnī, turklāt reizi gadā par „īpašu ieguldījumu nozīmīgu pasākumu īstenošanā” atļauts piešķirt arī papildu prēmiju. Pieņemti arī ierobežojumi attiecībā uz vadības līgumu apjomu, kas nosaka, ka vadības līguma summa no nākamā gada nedrīkst pārsniegt 50% no pamatalgas. Tomēr šie ierobežojumi ir krietni „maigāki”, nekā iesaka Valsts kontrole. Turklāt resoru un iestāžu atalgojuma fondi būtiski nav mainījušies ne šāgada valsts budžetā, ne nākamā gada projektā. Līdz ar to var prezumēt, ka vēl arvien saglabājas būtiskas un, ļoti iespējams, nepapamatotas atšķirības darba samaksas apjomā dažādos resoros. Budžeta taupības režīmā būtu vairāk nekā pamatoti pēc būtības pārskatīt resoru atalgojumu fondus, prēmiju un citu piemaksu īpatsvaru tajos, lai sistēma būtu vienlīdzīgāka un caurspīdīgāka.

Fragments no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma „Par Latvijas Republikas 2007.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”

Valsts kontroles revīzijas ziņojuma pielikums – valsts sektorā nodarbināto atalgojums 2007.gadā