Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.11.2024.
 
Pēc ASV finanšu tirgus nepieredzētajām problēmām, kas risinātas ar valsts iejaukšanos, nu jau arī Eiropā spriež par politiskiem lēmumiem finanšu krīzes novēršanai un garantēto noguldījumu griestu paaugstināšanu. Latvijā aizvadītajā nedēļā uzmanības centrā bija baumas par problēmām banku sistēmā, lai gan atbildīgās amatpersonas apgalvo, ka situācija ir stabila. Kas notiks un kam jānotiek finanšu nozarē – tas ir šīsnedēļas debašu „Kas notiek Latvijā?” temats.
1-20 ; 21-40 ; 41-43 ;
Hiacinte    14:25  |  09.10.2008.

Tas varētu būt visai loģiski, ka primais solis, lai risinātu parāda aizkavēšanas problēmu ir papildķīla. Bankām taču jādomā par to pašu likviditāti un redīta segumu, lai nodrošinātu stabilitāti un sirdmieru visiem noguldītājiem. Vai Dana justos konfortabli, ja uz viņas vaicājumu par noguldījumu segumu banķieris atbildētu, ka nu nez nez, vakar atnāca uzņēmējs Jānis, paskatījās uz mums ar Šreka kaķa actiņām un mēs ļāvām viņam pienākt kaut kad vēlāk, kad būs labāki laiki. Nu protams, ka Jānim ir jāpiedāvā kāds risinājums, papildus ķīla, tas ir elementārākais. Nu nav bankas Sarkanā krusta kantori, tās neizniedz finanšu pārvedumus, bet aizdevumus. Ja ilgtermiņa risinājumam ir plāns, tad taču var runāt ar to parādnieku, bankām peļņa būs lielāka kā tagad sagrābties nelikvīdas ķīlas. 

Raimonds    15:24  |  09.10.2008.

Ja jau reiz Domburs ieminējās par aptentiem un to, ka bankas nedod kredītus attīstībai, tad vajadzēja domu turpināt. 1. Ja banku peļņā ir miljardi, tad vai zviedru konsultantu padomi valstij arī nav tādi, kas mudina patērēt un promitīvi rukāt un maksāt, ražojot purva arhitektūru, nevis inovēt, izgudrot un ražot preces ar augstu pievinoto vērtību? 2. Ja banku peļna gadā ir miljardi, tad cik procentuāli saņemam no Eiropas un vai tie saņemti līdzekļi nav pārraugu vagaru armijas uzturēšanai, nevis reāliem, uz patstāvību ejošiem nacionāliem uzņēmējiem? 

Kaspars  info@cleardebtsolutions.lv  13:08  |  17.11.2009.

Risinājums cilvēkiem, kuri plāno doties uz Angliju - strādāt, dzīvot. Uzturoties Anglijā iegūsiet tiesības uz privātpersonas bankrota procedūru - parādu dzēšanu. Šis ir risinājums parādu jūgā nonākušiem cilvēkiem, kuru īpašumu vērtība nenosedz parādu summu, iespēja nebūt par parādu vergu. Lai šo iespēju varētu izmantot, pietiek arī ar to, ka ~ 2 - 3 mēnešus UK meklējat darbu, strādājat, veicat uzņēmējdarbību. Tas dos pietiekamu pamatojumu privātā bankrota uzsākšanai. Process ilgst 12 mēnešus un tiek atzīts visās ES dalībvalstīs, izņemot Dāniju. Pēc 12 mēnešiem parādi tiek dzēsti, sākas jauna dzīve bez parādiem. Procedūrai ir arī negatīvās puses- tiek zaudēti visi aktīvi - īpašumi, auto, uzkrājumi, ja tādi ir. Šo likumdošanas īpatnību masveidā izmanto vācieši, austrieši un franči. Sīkāk- www.cleardebtsolutions.lv Daudziem šī var būt kā pēdējā cerība, jo ir skaidrs, ka LR valdība neko savu pilsoņu interesēs nedarīs, atliek vien darīt pašiem. Kā parasti. 



1-20 ; 21-40 ; 41-43 ;
Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: