Tas varētu būt visai loģiski, ka primais solis, lai risinātu parāda aizkavēšanas problēmu ir papildķīla. Bankām taču jādomā par to pašu likviditāti un redīta segumu, lai nodrošinātu stabilitāti un sirdmieru visiem noguldītājiem. Vai Dana justos konfortabli, ja uz viņas vaicājumu par noguldījumu segumu banķieris atbildētu, ka nu nez nez, vakar atnāca uzņēmējs Jānis, paskatījās uz mums ar Šreka kaķa actiņām un mēs ļāvām viņam pienākt kaut kad vēlāk, kad būs labāki laiki. Nu protams, ka Jānim ir jāpiedāvā kāds risinājums, papildus ķīla, tas ir elementārākais. Nu nav bankas Sarkanā krusta kantori, tās neizniedz finanšu pārvedumus, bet aizdevumus. Ja ilgtermiņa risinājumam ir plāns, tad taču var runāt ar to parādnieku, bankām peļņa būs lielāka kā tagad sagrābties nelikvīdas ķīlas.
Ja jau reiz Domburs ieminējās par aptentiem un to, ka bankas nedod kredītus attīstībai, tad vajadzēja domu turpināt. 1. Ja banku peļņā ir miljardi, tad vai zviedru konsultantu padomi valstij arī nav tādi, kas mudina patērēt un promitīvi rukāt un maksāt, ražojot purva arhitektūru, nevis inovēt, izgudrot un ražot preces ar augstu pievinoto vērtību? 2. Ja banku peļna gadā ir miljardi, tad cik procentuāli saņemam no Eiropas un vai tie saņemti līdzekļi nav pārraugu vagaru armijas uzturēšanai, nevis reāliem, uz patstāvību ejošiem nacionāliem uzņēmējiem?
Risinājums cilvēkiem, kuri plāno doties uz Angliju - strādāt, dzīvot. Uzturoties Anglijā iegūsiet tiesības uz privātpersonas bankrota procedūru - parādu dzēšanu. Šis ir risinājums parādu jūgā nonākušiem cilvēkiem, kuru īpašumu vērtība nenosedz parādu summu, iespēja nebūt par parādu vergu. Lai šo iespēju varētu izmantot, pietiek arī ar to, ka ~ 2 - 3 mēnešus UK meklējat darbu, strādājat, veicat uzņēmējdarbību. Tas dos pietiekamu pamatojumu privātā bankrota uzsākšanai. Process ilgst 12 mēnešus un tiek atzīts visās ES dalībvalstīs, izņemot Dāniju. Pēc 12 mēnešiem parādi tiek dzēsti, sākas jauna dzīve bez parādiem. Procedūrai ir arī negatīvās puses- tiek zaudēti visi aktīvi - īpašumi, auto, uzkrājumi, ja tādi ir. Šo likumdošanas īpatnību masveidā izmanto vācieši, austrieši un franči. Sīkāk- www.cleardebtsolutions.lv Daudziem šī var būt kā pēdējā cerība, jo ir skaidrs, ka LR valdība neko savu pilsoņu interesēs nedarīs, atliek vien darīt pašiem. Kā parasti.
Par cik miljoniem valsts garantēs komercbanku kredītus? 06.11.2008. Ekonomisti pret amatpersonām par valsts atbalstu un rezervju normu komercbankām
Vai Latvijas bankām šobrīd ir problēmas? 09.10.2008. FKTK un bankas par likviditāti, resursu pieejamību, peļņu un kavētiem kredītiem
Kas valstij jādara pasaules finanšu krīzes apstākļos? 09.10.2008. FM, LB un FKTK atbild, vai ir plāns situācijas pasliktināšanās gadījumam
Latvijas finanšu sistēma – vienkārša kā saimniecības ziepes 09.10.2008. Kā Latviju ietekmēs pasaules finanšu tirgus problēmas?
Vai tauta ir noticējusi baumām par banku krīzi? 09.10.2008. „Swedbank” un FKTK par noguldījumu izņemšanu un banku finanšu rezultātiem
Dalibnieki