Šodien tika paziņots, ka valsts garantē depiozītu drošību (atmaksu) 50 000 EUR apjomā, līdzšinējo 20 000EUR vietā. Gribētos zināt: 1. Vai tas attiecas tikai uz depozītiem, kā tas rakstīts, jeb visu veidu noguldījumiem un kontiem? 2. Kāpēc būtu jātic, ka šis nav kārtējais, Latvijai raksturīgais "Kā var nesolīt?" Kas ir garants šai garantijai un tam, ka garantijas nosacījumi netiks veikti, ja valdībai garantija izpilde nebūs izdevīga vai iespējama? 3. Kādā termiņā tiek garantēta noguldījuma atmaksa? Vai ir paredzētas soda sankcijas (soda procentu veidā), ja garantijas nosacījumi netiek pildīti? 4. Vai noguldītājiem būs pieejami arī individuāli dokumentāli apstiprinājumi valsts līmenī, jeb jātic uz vārda?
Parakos vēl pa likumiem un redzu, ka ir divi likumi. Ir "Ieguldītāju aizsardzības likums" un "Noguldījumu garantiju likums". Vienā rakstīts, ka "4) no 2008.gada 1.janvāra — 90 procentu apmērā no neatgriezeniski pazudušo finanšu instrumentu vērtības vai zaudējumiem, ko radījis neizpildīts ieguldījumu pakalpojums, bet ne vairāk kā 20 000 eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par kompensācijas pieteikuma pamatotību.", otrā "6) no 2008.gada 1.janvāra — garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 20 000 eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad iestājas noguldījumu nepieejamības gadījums. " Vai kāds var ieviest skaidrību - kā tad ir patiesībā? Vai spēkā ir abi likumi? Kāpēc vispār ir divi likumi nevis viens, kas reglamentē šo kārtību? Un kā tad galu galā ir - ja kāda banka noies pa burbuli, ieguldītāji saņems visus savus līdzekļus vai 90% no tiem? Abos likumos ir 2008. gads (tātad šis gads). Un kuru no šiem abiem likumiem ir jāņem vērā?
Veeleetos dzirdeet ne tikai veidus par to, kaa latvieshiem glaabt savu aadu, bet arii taadu makro skatu par pasaulee notiekosho kaadam, kas nav speciaalists finansees...
Krīze ir tāpēc,ka bez sajēgas nauda tika mesta pakaļ katram azartspēlmanim.Tagad nu kredītu slogs spiež pie zemes nelaimīgo ģimenes,bet bankas put laukā,jo nav kas kredītus atmaksā.Tā bija azartspēļu lobēšanas kampaņa.
Gribēju zināt par pensiju fondiem. Cik zinu, tad praktiski visi šie fondi piedzīvo zaudējumus. Vai likumā ir noteikts, ka tie ir jāiegulda akcijās un vai tad bankās ir tādi muļķi, kas nevarēja paredzēt to, kas tagad notiek un ieguldīt to naudu kaut vai depozītos? Vai arī bankām ir vienalga, galvenais paņemt apsaimniekošanas maksu?
Naftas cenas ir nogazusas, bet gaze no 34 sat kautka negrib nogazties atpakal uz vismaz 19 sant, paterejot lidz 25 tk kub m gada.
Nu, loti jau neticami izklausas tie visi mierinajumi, ka ar mums viss ir kartiba. Lai ari, protams, no valdibas un ari banku puses nevar sagaidit, lai kads parak kritiski analizetu situaciju. Kurs tad ir ieinteresets panikas celsana? Tie, kas uz to var nopelnit! :) Un gan jau, ka nopelnija ari. Un kadu atbildibu jau tomer no zurnalistiem ari butu japrasa, ne?
Mazliet kņud pakrūtē, jo ir nelieli ieguldījumi latu rezerves fondā. Kopējā situācija ir interesanta, jo naudu rokās paturējām, aizņēmāmies, atdevām un nu esam parādā uz 30 gadiem. Letiņi rullē...Bet vispār man liekas ,ka tagad vajag investēt...pēc 20 gadiem būsim Voreni Baseti..:)))
Istenībā Parex ir izdzīvojis visās krīzēs, kautkāda ideja tam visam ir...Banka Baltija solīja 120%, Parex 40%...Varbūt laiks doties pie viņiem, lai gan kredīta atmaksu viņi nav gatavi pagaidīt, tūlīt pat ūtrupe...
Anglija nacionalizē 8 bankas.....Latvija nacionalizē Swedbank un SEB...Man domāt , ka tas reāli labi izklausās...:)))
ir zel klausitoies dazus "pamulkus" mo si raidijuma, jo eiropas savieniba jau septinas astonas valstis ir garantejusas visus noguldijumus, piemeram Austrija.
Cik Latvija zaudēja naudas, ko neiekasēja nodokļos, jo daži zaļi cilvēciņi noprotestēja celulozes rūpnīcu...?
Taa nu gan nav taisniiba,ka tad kad ir probleemas ar ikmeenessa krediita maksaajumu,tad tiekot paarskatiitas iespeejas,kaa paliidzeet...Mees bijaam noklluvussi finansiaalaas probleemaas un kad meegginaajaam to atrunaat,atbilde bija,ka nevarot paliidzeet un peec 3-jiem meenessiem tikaam nodoto CreditReform-Latvija.Konkreeti-GMoney banka bija ssii pretiimnaakossaa banka...Paldies Dievam,esam atkal sliedees,bet skaidrs ir viens,ticeet un pallauties nevar-jaacer tikai uz Dieva sveetiibu!Lai Dievs paliidz muusu tautai!!!
Domāju,ka zviedru bankām Baltija ir kā laba govs,kas dod daudz piena.Tādas govis taču nekauj nost,tātad arī turpmāk varam gaidīt,ka mums dos barību,lai"pieniņš"turpinātu plūst uz Skandināviju
Kapēc tiek glābta virtuālā pasaule, respektīvi bankām izpērk nelikvīdos aktīvus, bet reālajiem uzņēmumiem, kas kaut ko ražo un eksportē vispār nav nekāda atbalsta??? Valdības cenšas stutēt virtuālo pasauli, bet reālā paliek novārtā... Naudu būtu jāpelna radot reālas preces, kuras patērē cilvēki... Nevis pārdodot gaisu... Realitāte ir tāda, ka pārāk daudz no preces cenas sastāda virtuālā pasaule un reālajai paliek pārāk maz...
pēc dalībnieku sastāva spriežot varētu būt labs raidījums, nav neviena neprofesionāla āksta no politiskajām aprindām, šonedēļ neskatījos, jo nebija nekādas vēlmes redzāt visādus godmaņus, slakterus un tamlīdzīgus ielikteņus, kuriem par finansēm nav nekādas sapratnes, plus vēl tam banku krīzei Latvijā neticu, vismaz ne šobrīd.
Kāpēc raidījuma vadītājs tik centīgi gribēja uzspiest Amerikas un dažu citu valstu finansu problēmu Latvijas bankām. Ja jau eksperti saka, ka ar Latvijas banku finansiālo stāvokli viss ir kārtībā, tad kāpēc par to ironozēt un censties dramatizēt situāciju ar šīm pasaules banku problēmām?
Swedbank.se-> investor relations-> share monitor... sweda akciju cenu online atspogulojums. Si gada laika kritums no aptuveni 230 sek uz 82 sek... Par ko tas liecina???
karoč aizgaju uz zemes un hipoteku banku kad valsts tipa deva tos mazo uzņemumu atbalsta kredītus, iesniedzu dokumentus, samaksāju 500ls par izskatīšanu un iedevu 2000ls par to ka lai man butu tas kredīts būtu apstiprināts (bazars par 20000ls) karoč uzmeta mani uz 500ls un pārejo. Kaut ari uzņemuma apgrozijuma eksports bija 20000eiro menesī.
Vakardienas raidījuma dalībnieki ar savu izvairīgo un nekonkrēto attieksmi radīja vel mazāk ticamības Latvijas bankām. Visur caurvijas nostāja, ka sabiedrības labā nav un netiek nekas darīts. Attieksme parāda, ka valstī par kredītņemējiem,uzņemējiem cilvēkiem kopumā vispār netiek domāts. Neviena domā kā palīdzēt atveseļot ekonomisko situāciju valstī, kā palielināt darījumu skaitu nekustamo īpašumu jomā, lai darbu zaudējošie tūkstoši spētu nomaksāt banku saistības, kas tiek darīts, lai stimulētu jaunu nozaru attīstību, piemēram no banku puses. Nē, visi "cienijamie banķieri" tikai arogantā pozīcijā sēž un gaida no sabiedrības- dodiet depozītus, ieguldījumus, labas realizēt spējīgas idejas, maksājiet kredītus... Klīst baumas, ka tiem kam ir proplēmas kredītsaistību maksāšanā bankas piepras papildķīlu, jo vieglāk jau ir iedzīvoties uz savu kļūdu un netālredzības rēķina, lai cietēji ir "nabaga citi"nekā meklēt risinājumus. Zinu vairākus, kuri bankām parāda miljonus un kuri pie ši brīža ekonomiskās situacijas nebūs spējīgi segt kredītsaistības un nojaušu, ka šadu cilvēku nav mazums. Gribētu redzēt šo pašu personu sejas un attieksmi pret notiekošo pēc nepilna gada. Katrā ziņā, visu cieņu, Domburam par profesionālitāti un godīgumu raidījma vadīšanā.
Par cik miljoniem valsts garantēs komercbanku kredītus? 06.11.2008. Ekonomisti pret amatpersonām par valsts atbalstu un rezervju normu komercbankām
Vai Latvijas bankām šobrīd ir problēmas? 09.10.2008. FKTK un bankas par likviditāti, resursu pieejamību, peļņu un kavētiem kredītiem
Kas valstij jādara pasaules finanšu krīzes apstākļos? 09.10.2008. FM, LB un FKTK atbild, vai ir plāns situācijas pasliktināšanās gadījumam
Latvijas finanšu sistēma – vienkārša kā saimniecības ziepes 09.10.2008. Kā Latviju ietekmēs pasaules finanšu tirgus problēmas?
Vai tauta ir noticējusi baumām par banku krīzi? 09.10.2008. „Swedbank” un FKTK par noguldījumu izņemšanu un banku finanšu rezultātiem
Dalibnieki