Super! Noteikti skatīšos, jo banku darboņu ne tikai vārdi, bet tas, kā viņi to pateiks, būs labs rādītājs tam, cik un kas ir baumas, cik un kas patiesība... Ja runājam par hipotekārajiem kredītiem un to radīto krīzi ASV, tad Latvijā kā līdzīgas krīzes rosinātājai tomēr atbildība jāuzņemas tieši šobrīdējai Swedbankai, bijušajai Hansabankai, kura pirmā sāka traki atvieglināt iespēju saņemt hipotekāros kredītus, lai pārvilinātu citu banku klientus, bet vieglāk gūstamie kredīti mākslīgi radīja cenu celšanos nekustamajiem īpašumiem. Tad nu tagad zināma sakarība ir ar senseno parunu: "Ko sēsi, to pļausi." 

Intresanti būtu uzzināt kas, kā un kad ir nopelnijis to naudu, kura tiek aizdota pa visu pasauli? Varbūt tā ir tikkai uz nekustamo vērtību balstītu maksāšanas līdzekļu apgrozīšana, cerībā veiksmes gadijumā kādam nopelnīt, līdz vadzis lūst un sākas bankroti? Vai bankrotu viļi un vērtību pardale arī nav svārsts, kurš attīstību šūpo agšup, lejup? 

Lielās pasaules hipotēku bankas pazudināja un vēl pazudinās tikai un vienīgi šo banku īpašnieku alkatība. ASV nupat sāka darboties finanšu sistēmas glābšanas plāns, kuru paši amīši novērtē visai kritiski un rezultāti ir redzami visas pasaules fondu biržās. Vakar finanšu ziņās figūrēja skaitlis 1,3 triljoni dolāru kā zaudējumi pēdējā laikā. Starp citu, pie amīšiem klīst bauma, ka Eiropas Savienība jūk laukā un eiro tiks devalvēts un tas būšot glābiņš ASV valūtai un līdz ar to ekonomikai. Latvijā situācija ir analoga, tikai kā jau nomales pīļu dīķī mazākos apmēros. Arī Hansabanku pazudina tās īpašnieku neizmērojamā alkatība, tas pats attiecas uz Unibanku. Jebkuram, pat viduvējam ekonomistam, jau vairākus gadus atpakaļ bija skaidrs, ka tāda ekonomikas augšana bez seguma kā Latvijā nav iespējama bezgalīgi. Savā alkatībā, dāļājot nekustamo īpašumu kredītus uz nenormāliem termiņiem, neizvērtējot cilvēku maksātspēju ilgtermiņā, stimulējot iegādāties īpašumus, kurus cena tālu pārsniedz īpašuma ilgtermiņa vērtību, bankas ir izveidojušas kredītportfeļus ar ļoti augstu riska pakāpi. Ekonomikai piebremzējoties, un tas ir likumsakarīgs process, sāksies masveida privātpersonu bankroti. Un sāksies masveida kredītu neatdošana. Faktiski jau būtu jāsaka tā - bankas pašas vainīgas, ja nobankrotēs. Bet banku īpašnieki un vadība ļoti labi zina, ka valsts nedrīkst pieļaut haosu, kāds radīsies pie kaut vienas lielās bankas bankrota un zina, ka valstij neatliks nekas cits, kā iepludināt līdzekļus, lai nepieļautu šādus banku bankrotus. Tāpēc arī šobrīd medijos gandrīz katru dienu ir pa kādam raksta gabalam, cik mūsu bankas ir stabilas un cik droši tajās ir turēt naudu. Jo, ja cilvēki tiešām sāks masveidā ņemt laukā savus ietaupījumus, tad ne tikai Hansabankai būs bankrots, bet līdzi tiks parautas vēl dažas. Nu un tad gan sekas būs ļoti smagas. Prātīgākā rīcība no vienkāršu banku klientu puses šobrīd ir diversificēt līdzekļus - neturēt tos vienā bankā, bet sadalīt pa vairākām bankām un vairākām valūtām. 

to alias: Bet tā jau mūžveca patiesība: "Neuztici visu savu mantu vienam kuģim - tas var nogrimt; neuzticies ar miesu un dvēseli vienam vienīgam cilvēkam - tas var pievilt." :DDD 

to kirsis.a Jā, bet netiek lietota. Cilvēkiem patīk būt vienas bankas klientiem, pārskatāmāk. 

Šī krīze ir lieliska izdevība Latvijas Bankas vadītājam un darbiniekiem parādīt savu kompetenci un rīcībspēju, par ko viņi saņem milzīgu atalgojumu. Jo viens no LB uzdevumiem ir komercbanku uzraudzība. Tas, ka kādas komercbankas klienti brīžiem vairs nevar norēķināties ar savu debetkarti vai izņemt naudu bankomātos "tehnisku iemeslu dēļ" ir ne tikai šis komercbankas vaina, bet arī LB nolaidība! 

Man patik Domburs. 

Pajautājiet raidījumā FKTK pārstāvim, lai kārtīgi izskaidro, ko nozīmē "garantēta noguldījumu atmaksa". Vai tas attiecas uz jebkādiem kontiem bankā, tostarp arī algas un norēķinu kontiem, vai tikai uz depozītiem? Diemžēl likumā tas nav pienācīgi izskaidrots. 

Dinai: Esmu interesējusies un zinu, ka šī garantētā noguldījumu atmaksa attiecas tik tiešām ne tikai uz noguldījumiem šī vārda tiešajā nozīmē, bet arī uz visparastāko algas kontu, kurā nauda vienkārši "krājas", nevis glabājas tikai un vienīgi depozītā. Tā, ka vari būt mierīga :) 

Jautājums visādiem ierēdņiem, jo ņemot vērā viņu algas, viņiem tas arī droši vien ir aktuāli. Likumā ir teikts, ka Latvija garantē līdz 20000 EUR bankās. Jautājums ir - ja kāda banka sabruks, cik ilgā laikā man to summu atdos. Dažu mēnešu laikā vai kā parasti būs jāiet uz visādām tiesām un rezultātā savu naudu dabūšu pēc pieciem gadiem. Un arī jautājums, vai to summu, kas man ir EUR valūtā devalvācijas gadījumā nedevalvēs kopā ar latu? 

A, u žēl ka nav aicināts Idelsons no Parexa. Šis gudrinieks te nesen teica "oj, mēs jau sen teicām, ka nevajag ieguldīt Austrumos", kad paši maijā savu Ukrainas fondu reklamēja, kurš tagad ir dziļi dziļi d..sā. 

Gribu dzirdēt no LB pārstāvja precīzi ar ko tagad tiek segts maksājumu konta deficīts, jo naudas ieplūde valstī ir apstājusies, bet imports krietni pārsniedz eksportu? Gribu dzirdēt precīzu atbildi ar skaitļiem, nevis bla-bla-bla, kas baigi patīk Domburam. 

Ir tāds "Ieguldītāju aizsardz;ibas likums", kas nosaka, ka kompensācija vienam ieguldītājam tiek aprēķināta (citēju) "no 2008.gada 1.janvāra — 90 procentu apmērā no neatgriezeniski pazudušo finanšu instrumentu vērtības vai zaudējumiem, ko radījis neizpildīts ieguldījumu pakalpojums, bet ne vairāk kā 20 000 eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par kompensācijas pieteikuma pamatotību. " Pie tam pa termiņiem: "(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija: 2) 30 dienu laikā izvērtē saņemto kompensācijas pieteikumu un lemj par kompensācijas izmaksas pamatotību vai par atteikumu izmaksāt kompensāciju". Pozitīva lēmuma gadījumā "6.pants. (1) Kompensācija izmaksājama triju mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par kompensācijas pieteikuma atzīšanu par pamatotu.(2) Izņēmuma gadījumos un īpašos apstākļos Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pagarināt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu par trijiem mēnešiem." Tas nozīmē to, ka ieguldītāji faktiski ir tikai daļēji aizsargāti. No šiem 20 tk eiro garantēti ir tikai 18 tk, 2 tk tiek nez par ko kādam atskaitīti. Pie tam izmaksa var vilkties kopumā 7 menešus. Jautājums ekspertiem: kāpēc šobrīd neviens eksperts šo likumu pēc būtības neskaidro noguldītājiem? Vai tāpēc, ka tad būs godīgi jāpasaka, ka, mīļie noguldītāji, visu savu naudu banku problēmu gadījumā jūs tik un tā atpakaļ nedabūsiet? 

Gribētos, lai paskaidro, vai Luksemburgā ES valstu finanšu ministru pieņemtais lēmums par noguldījumu aizsardzību ES valstīs - 50 000 eiro attieksies arī uz Latviju. Pašlaik mums noteiktā atlīdzība bankas maksātnespējas gadījumā ir 20 000 eiro, bet ja jau esam ES valsts, tad mums jācenšās izpildīt ES valstu noguldījumu aizsardzības kritēriji. Cik tas ir reāli? Ko dara mūsu Finanšu un kapitāla tirgus komisija, lai šie kritēriji tiktu piemēroti Latvijā? Lai vismaz tiem tuvotos? 

Ja ir bankas maksātnespēja, tad mans noguldījums līdz 20 000 EUR tiek aizsargāts tikai daļēji, t.i. man izmaksā 90% no noguldījuma summas. Tātad, 2000 EUR man netiek izmaksāti. Kur paliek šī nauda, kā rokās tā nonāk? Kāpēc netiek izmaksāti visi 100% noguldījuma vērtības? Kas izdomājis šādu naudas "izņemšanas aizsardzību"? Ko darīs Finanšu un kapitāla tirgus komisija ar neizmaksātajiem noguldītāju 10%, atvērs savu banku? Kā vispār var runāt par noguldījumu aizsardzību līdz 20000 EUR, ja banku maksāto naudu noguldījumu aizsardzībai beigu beigās pilnībā neizmaksā noguldītājam? Desmit procenti no noguldījumu vērtības, pat dažās bankās, sastāda 100 miljonu latu, kur šī nauda paliks? 

Rakstā pareizi atzīmēts,ka nepieciešama situācijas apzināšana. Patiesa, bet ne melīga. DP ir ierosinājusi kriminālprocesu par baumu izplatīšanu. Pret ko? Bet baumas rada pati valdība un valdošie plitiķi, kas 17 gados ir tā ietrenējušies melot, ka atgādina padomju propagandistus kā dvīņubrāļus vai divas ūdenslāses. Un tauta netic viņiem, bet ieklausās tam,"ko viena tante teica". Piedevām valdības vīri nezin, nemāk un nevar neko izskaidrot, kur nu vēl apzināt, jo ir savākušies, kuriem nezin kas ir piešķīris neesošu profesiju - ministrs visās nozarēs (Slakters, Veldre, Šlesers u.t.t.,u.t.t.), valdes, padomes loceklis.....u.tml. Bet viņi tautai liek "nikolaju" virsū, tāpat arī Jūsu raidījumam, patēlo ekrāna priekšā eņģeļus, aiziet un grābj sev un draugiem visu, kas vēl sagrābjams. 

Paskaidrojiet, luudzu, kas tieshi notiek ASV? Kas tur par aarpraatu Islandee? Kaapeec Lielbritaanijaa taas divas bankas apvienojaas? No kurienes naak taa ideja devolveet EUR, lai ASV ekonomika atkoptos... Kaads sakars shiim divaam valuutaam? 

Daļa no atbildības par problēmām Latvijā jāuzņemas mūsu gudrajām galvām. IKP straujais pieugums kļūdaini pielīdzināts ekonomikas izaugsmei. Parādu taisīšana, nekustāmā īpašuma cenu celšanās un nenopelntās Eiropas naudas nelietderīga tērēšana jau nu vismazāk būtu pozitīvi vērtējami. Runas par it kā notiekošo ekonomisko izaugsmi parādu taisīšanu vēl vairāk pastiprināja. Katrā ziņā attīrīšanās no parazitējošām strukturām, kura tagads sākusies, ekonomikai ir reāls pluss. No aizvadīto gadu "ekonomiskās izagsmes" negatīvajām sekām mūs kautkādā mērā glābusi nejaušība. Ja afēra Grūzijā problēmas Krievijā nebūtu pastiprinājusi, mums tagad darudētu lielas daļas nacionālās bagātības izpirkšana pa lēto. 

Finanšu krīzē mēs esam nonākuši, jo pastāvīgi "augšā" izgudro jaunas un jaunas ierēdņu vietas un amatus, kas dara vienu un to pašu. Tiek atņemti cilvēki ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ražo tikai papīrus un dzenā nevajadzīgi no viena kantora uz otru tos kuri vēlas kaut ko darīt ar pievienoto vērtību. Un tas viss straujo tehnoloģiju laikā, kad visus papīrus varētu saskaņot ar datoru palīdzību un naudu, kas nevajadzīgi uzpūstam štatam visos līmeņos izmaksāta, vajadzēja izvietot modernu ražošanas iekārtu iegādei uz atvieglotiem noteikumiem. Speciālistu mums pietiek. Bet tagad visi labie prāti ir prom. Un vēl ies prom atlikušie. Ja valdība steidzīgi nelikvidēs nenormālo ierēdņu baru, tad taupība nesanāks. Otrs ekonomiskā kraha bremzēšanas līdzeklis ir nekavējoties aizsargāt vietējo tirgu ar ievedmuitas pacelšanu, lai mūsu bālēliņi sāk ražot un pārdot vismaz uz vietas, ja ne eksportēt. Kāpēc valsts vadoņi nevarēja aizstāvēt ES par lielākām subsīdijām, lai zemnieks var pārdot lētāk???? Pārējā vecā Eiropā maksā subsīdijas līdz 10 reizēm vairāk par 1 ha, tāpēc viņi var konkurēt ar mūsējiem. Kāpēc Lietuva var ienākt mūsu tirgū ar zemākām cenām nekā mūsējiem??????? Neesmu ekonomiste ar augstāko izglītību, esmu tikai grāmatvede, bet vienu gan varu teikt- tauta ir ekonomiski neizglītota tāpec, ka visa informācija par ekonomikas attīstību ,virzīšanos augšup vai lejup ir "valsts noslēpums" un ar neinformētu tautu ir viegli manipulēt. 

Labvakar. Tā kā paredzu, ka cienījamie banku vadītāji noliegs to, ka krīze smagi varētu skart tieši viņu vadītās bankas, tad daži jautājumi par banku politiku kreditēšanā: 1. Tā kā mums viss kārtībā, jautājums kāpēc tik strauji ceļas Rigibors - 2 nedēļu laikā par 2%.?? Pavasarī cēlās, jo bija baumas par devalvāciju, kuras pašas bankas noliedza, bet % likmes cēlās pašās bankās... 2. Kāpēc smagajā ekonomiskajā situācijā bankas piemēro 2% līgumsodu par pirmstermiņa aizdevuma atmaksu, lai gan Patērētāju tiesību aizsardzības lik. nosaka, ka to nedrīkst piemērot. Svarīgāks ir likums nevis līgums. Paldies>.