Valsts aparātam ir pilnībā jāreorganizē sava darbība, jāatsakās no dargajām telpām Rīgas centrā, likvidēt operatīvo un vadības transportu, centralizēt telpu apsainiekošanu, paātrināt regionālo reformu, ieviest papildus atvieglojumus eksportētājiem. 

šovakar noskatiijos-skatos -raidiijumu PATIEŠAAM mieriigi. radaas pilniiga,galiiga nesatricinaama paarlieciiba-NETICU,NETICU,NETICU-nevienai no muusu valdiibam,-muļķu laix pagaajis,nost ar leetticiibu! cik labi,ka darba tirgus ir vaļaa!-turpinaasim nostiprinaat valodu zinaašanas-un -jau apmeeram peec pusgada-aidaa-tur,kur valdiibai var ticeet,kur taurtu nebaro ar tukšiem soliijumiem no gada uz gadu. liels trekns punkts. peedeejaas šaubas IR zudušas,vnk smiekli naak un laimes sajuuta paarņem! vieniigaa stabilaa" veertiiba"muusu valstii ir tukši vaardi un pliki soliijumi!... 

Valsts aparātam ir pilnībā jāreorganizē sava darbība, jāatsakās no dargajām telpām Rīgas centrā, likvidēt operatīvo un vadības transportu, centralizēt telpu apsainiekošanu, paātrināt regionālo reformu, ieviest papildus atvieglojumus eksportētājiem. 

Valsts aparātam ir pilnībā jāreorganizē sava darbība, jāatsakās no dargajām telpām Rīgas centrā, likvidēt operatīvo un vadības transportu, centralizēt telpu apsainiekošanu, paātrināt regionālo reformu, ieviest papildus atvieglojumus eksportētājiem. 

un vēl, ieviest drakonisku kontroli tieši par šā!!! gada tēriņiem 

Laiks būtu sakārtot tā saucamo valsts sektoru. Ja valstij ir nepieciešamas n-minitrijas, tad katra no tām sakārto kādu jomu, kas vienlīdz svarīga valsts līmenī. Tātad, būtu jānosaka vienādas algas visu ministriju ministriem, parlamentāriem sekretāriem u.c vadības amatiem, kā arī visu ministriju struktūrvienību amatiem un nedrīkstētu būt tāda situācija, ka amatu algas starp minitrijām atšķiras vairākos simtos vai pat tūkstošos. Lai veicas! 

ak jaa-post scriptum:iedomaajos,kaa driiz peec jaunaa gada mees seeedesim sveču gaismaa,jo-naudas elektroreeķiniem nebuus-uii-romantika!...un varbuut krutku ietempsim,jo-nervu zaaleem arii naudas nebuus...un -sausiņus grauziisim,jo labaakai paartikai arii naudas nebuus... nesaprotu vienu-ka lai izdziivo cilveeciņš,kurš neseež valsts struktuuraas,ja pakalpojumu cenas gan nepaartraukti tiek celtas,un tas gan itkaa neviens netaisaas iesaldeet,-jeb-esmu kautko garaam palaidusi,kaa miil paarmest muusu gudriiši? da lai vai kaa-lai dziivo briivais darba tirgus!!! žeel tikai pensioenaru un invaliidu un citu kategoriju cilveeku,kurieml liegta iespeeja pamest šo valsti... un lai nemuld GODMANIS-KA BIROKRAATIJA TIX LIKVIDEETA--nu netix,to tak neviens netaisaas dariit-runaa,sola no gada uz gadu-nemainaas NEKAS!!! -UN -NEMAINIISIES! 

Godmanis paziņo, ka ārsti, srtādājot vairākās darba vietās, pietiekami labi nopelna.Skolotāji arī strādā vairākās darba vietās un divas slodzes. Varbūt valdības galva var dot padomu, kā lai izdzīvo skolotājs, strādājot uz vienu slodzi un saņemot par to uz rokas 280 latus? Varbūt valdības locekļi arī var strādāt uz vairākām slodzēm? Vismaz mazāk laika atliks muldēšanai! 

Nezinu gan vai Godmanim vajag turpināt vadīt valdību, kaut kāds psihisks un nelīdzsvarots viņš pēdējā laikā izskatās, un šādā afekta stāvoklī esošs indivīds var sastrādāt visādus brīnumus, rodas sajūta, ka Latvija ir ļoooooti nedrošās rokās šobrīd. 

nu NEKAS nemainīsies (mainot Valsts aparātu) TIE NAV CĒLOŅI mūsu problēmām mēs vienkāršī to neredzam bet tādas pašas problēmas ir igaunijā lietuvā problēmām ir pavisam citi cēloņi!! 

Rimšēvics varētu vienreiz nokāpt no sava ziloņkaula troņa un pāris gadus iztikt ar algu 1500 - 2000 ls, bet no sava pašreizējā atalgojuma apmaksāt algu pielikumu vismaz 25 medmāsām. Tas būtu tikai kristīgi, kā Torņakalna baznīcas draudzes loceklim pieklājas. 

Raidījums bija labs. Bet mani ļoti pārsteidza šaurais skatījums. Kāpēc par budžeta problēmām tika runāts tikai no izdevumu puses, turklāt arī tur - tikai par algām, nevis par visām pārējām izdevumu sadaļām. Bet tikpat svarīgs ir jautājums par budžeta ieņēmumiem, t.s. par nodokļiem. Kāpēc valdība nedara visu, lai iekasētu maksimumu? Piemēram, jau gadiem mmilzu miljonie iet gar kasi būvniečibā. Varēja jau sen noalgot vismaz 20 cilvēkus VIDā, kas aktīvi braukātu pa dažādiem būvobjektiem un prasītu uzrādīt līgumus, čeku grāmatiņas un nodokļu maksāšanas dokumentus! Un tad sanāktu naud ij mediķu algām un pensijām pensionāriem! Kad runā par problēmām mūsu valstī, vajadzētu atcerēties galveno un nemainīgo problēmu - zagšanu un bāšanu kabatā, neko no tā nenomaksājot kopējā kasē. 

nezinu par valsts aparāta lielumu, bet ja viens no tā aparata atļaujas šmigā nākt uz publiskām debatēm"kas notiek latvijā.", ir jāpadomā kur novedīs musu finanses tāds specialists. 

Pirms pāris gadiem strādājot NBS atceros tādus gadījumus - Bataljons aprēķina budžetu piem. 2008.gadam. Bataljonam iedod to naudu, pienāk mēneša beigas nav visi uz mēneša paredzētie līdzekļi iztērēti tiek sasaukti materiāli atbildīgās personas un tad Batkoms kopā ar galv.grāmatvedi "tā palikusi pāri nauda, kam ko vajag? Vajag fiksi iztērēt, lai nav pārpalikums". Domāju tas nebūtu normāli ne "labos" laikos un kur nu vēl patreiz. NBS konkrēti zemē nomesta nauda. 

Mēs pārsvarā runājam par Rīgu un lielākām pilsētām,betkur paliek mazākās pašvaldības,laucinieki,zemnieku saimniecības ar savām mazajām algām?Ja ir grūti laiki,tad varbūt varētu samazināt deputātu un ministru algas!!Deputātiem nevajadzētu maksāt par komisiju apmeklēšanu,jotas taču ir vi,nu darbs. 

Sarunās, medijos un interneta vidē nereti varam atrast jēdzienu - darītājs. Darbs un darītājs tiek pretstatīts slinkumam, garai runāšanai un parasti tiek saprasts kā konkrēta, visiem pamanāma darba veicēja devums. Nereti to saprot ar pavisam konkrētu un aptaustāmu rezultātu - salabotu ceļu, jaunu soliņu parkā vai skolai ieliktiem logiem. Intelektuāls, garīgs darbs vairāk gan tiek novērtēts kā izklaides produkts -- koncerts, aktieru uzstāšanās, tautas amatnieku izdoma un tamlīdzīgi darbiņi. Savukārt, piemēram, laba skolotāja veikums var tikt nepamanīts, ja tas pārāk izaicina apmācamā iedzimto slinkumu, nevēlēšanos domāt un mācīties, gudra, tālredzīga saimniekošanas pieredze arī maz pieejama, tāpat vidējam pilsonim ir maz pieejami kritēriji un sabiedriskas diskusijas par kaut vai valsts ilgtermiņa plānošanas kvalitāti, vai ārzemju padomu hronoloģiju un vērtību atskatoties pēc kāda laika un izvērtējot, kas tad bija, kas nebija pareizi. Tā vietā parasti piedāvā labo un slikto tēlu galeriju. Šajā rāmī arī notiek visas politiskas un sabiedriskas dzīves kolīzijas. Tomēr reizēm vidējā pilsoņa pieķeršanās darītāja tēlam ir kas cits kā loģiska vēlme pēc reālas un pārbaudāmas vērtības. Tā var būt nevēlēšanās domāt, analizēt notikušo, jo tad būtu jānonāk pie sev nepatīkamiem atklājumiem. Tāpat tā var būt vēlme diskreditēt kādu viedokli, nosaucot to par nepraktisku muldēšanu. Un protams, ja , lai iekļautos vietējā kontekstā ir nevēlami būt pārāk gudram, tad jādzied vien kopusdziesma par labajiem darītājiem un riebīgajiem teorētiķiem. Ekonomiskās krīzes apstākļos nav grūti izdarīt dažus vienkāršus secinājumus. Valsts dzīves plānotāji ne tikai reizēm ir savtīgi, par daudz skatās mutē visādiem padomdevējiem un par daudz strīdas saeimā, bet reizēm arī pieņem muļķīgus, stulbus, netālredzīgus lēmumus, par spīti tam, ka savā dzīves vietā vēlētāju priekšā visu it ka bija izdarījuši pareizi -- salabojuši parka soliņus, uzlikuši skolai jaunu jumtu vai pozitīvisma kampaņā radījuši vismaz 5% pieņemamu tēlu. Neviens neprasīja nevienu jautājumu par nevienu ilgtermiņa lēmumu, jo tas nav populāri. Būtu grūti nepiekrist apgalvojumam, ka ilgtermiņa plānošana, tālredzīgi lēmumi un spēja analizēt un apkopot faktus tautā netiek cienīti un tieši tāpēc mums arī tā iet, kā iet. Glābēju retorika tālāk par ""sadosim tiem tur"" arī nav izaugusi. Darītāju koncepcija tās vecajā izpratnē ar primitīviem, visiem saprotamiem vērtēšanas kritērijiem uz šodienas ekonomikas un paredzamo problēmu fona ir bankrotējusi. Jauna piedāvājuma nav. Un neviens tautai nesaka, ka vecā tipa darītāji neko labu nesaveidos. Arī tie, kas izliekas par jaunajiem.