Uzskatu, ka valdiba, pienemot leemumu par algu iesaldeesanu, ir izveeleejusies vieglaako celu meerka sasnieghanai. Protams, darboties 'nezeeliigi' pret cilveekiem, ir muusu valdiibas vadiitaaja stilaa. Taapat arii loti ticami, ka shis leemums izpildiis to uzdevumu ekonomikas atdzeseeshanaa, deel kaa tas pienemts, un tomeer shis ir bijis loti shaurs skatiijums probleemas risinanaashanai un radiis noteiktus blakusefektus. Skatiit melnbaltaas kraasaas sabiedriibu un ievietot ciparus formulaas, lai ieguutu noteiktu rezultaatu valstii ir paaraak vienkaarshoti. 

Gribētu tomēr zināt (būdams nodokļu maksātājs), kuri konkrētie cilvēki parakstīja to līgumu, sask.ar kuru, iesaldējot Gaismaspils celtniecību, valsts zaudē 100 000 Ls dienā, un kā raksta portālos, valsts zaudē 26 miljonus. 

Gribētos dzirdēt Ingūnas Sudrabas domas - viņa ir iedziļinājusies daudzās valsts "saimniecībās", tāpēc varēs uzrādīt pozīcijas, kuras var nefinansēt. 

Mans viedoklis : 1. Godmanim nav jāatkāpjas, bet cītīgi jāstrādā tālāk.Realitāte ir tāda ,kāda tā ir.Uzskatu,ka Godmanis ir gudrs, ar loģiksu domāšanu un izceļas ar nosvērtību. 2. Ir laiki,kad jāekonomē visos līmeņos, bet rodas iespaids,ka uz valsts iestādēm tas neattiecas.Ja tas tiešām reāli notiktu visos līmeņos,visi būtu vienotāki un vieglāk pārciestu šo laiku. 3. Ir atšķirīgas domas par tēriņiem, piem. Gaismas pils celšanu, pirmkārt, varbūt bada laikos nevajag celt, bet no otras puses, tas nodrošina attīstību.Un tās soda naudas? Kas sastāda, izskata un paraksta šādus līgumus??? 4.Vajag ekonomēt uz komandējumiem, prēmijām, piemaksām. Nāk virsū 18.novembris, un būtu interesanti uzzināt par prēmijām šo svētku sakarā. Ekonomēt var uz semināru rīkošanu, apmeklēšanu ( jo zem tiem slēpjas viss kaut kas , sākot no bērnu svētkiem vai vienkārši tusiņu).Var ekonomēt uz dažādu preču iepirkumiem, mēbeles uc.Noteikti vecās vēl ir tīri labas, piem. Šlesera kabinetā. 

Piedodiet,pēdējā teikumā kļūdījos - pareizi Slaktera kabinetā. 

Šodien ir 10. septembris, bet Gaiļezerā slimnīcā vēl nav izmaksāta alga - reorganizācija! Cik izmaksāja Austrumu slimnīcas izveide? Kāpēc tie, kas vada valsti un vēl citus "Šaraškina Kantorus" (A.Lembergs) drīkst darīt, kas ienāk prātā? Izglītības ministrija ne vien nepalielinās algas skolotājiem, bet praktiski pārtrauks finansēt zinātni, kura jau naivi bija iedomājusies atplaukt. Nezin kāpēc man liekas, ka visi pasākumi tiek veikti tikai tāpēc, lai pie siles pielaistie nezaudētu ne santīma un ne grama. Vai Ivars Godmanis zina, ka ir 2009. gads nevis 1991.? 

Kāpēc šobrīd netiek runāts par dažiem jautājumiem? 1. 2005.gada 20.decembrī tika pieņemti MK noteikumi Nr.995 (nosaukums dikti garš, bet runa par algām valsts pārvaldē). Izstrādājot šos noteikumus, tika vērsta uzmanība uz to, ka šie noteikumi palīdzēs izlīdzināt algas valsts pārvaldes iestādēs, kā arī tās tuvināt privātā sektora algām. Tāpat tika aktīvi runāts par to, ka šie noteikumi garantēs valsts pārvaldes stiprināšanu, nodrošināšanu ar piemērotiem un kvalitatīviem kadriem utt. Rezultātā tagad iznāk, ka tieši valsts pārvaldes darbinieki ir tie, kas nogremdējuši valsts ekonomiku!!! Kāpēc Godmanis vairs ne vārda nerunā par to, ka vajadzīga stipra valsts pārvalde? Kurš tad iekasēs tos nodokļus, kurš strādās tiesās, slimnīcās, policijā? 2. Valsts pārvalde ir tas sektors, no kura ir faktiski garantēta nodokļu iekasēšana. Kāpēc valsts zāģē pati to zaru, no kura garantēta nenokrišana?Un kāpēc netiek runāts par to, ka vēl joprojām vislielākā cīņa jāizvērš ar t.s. aplokšņu algām. Visiem kaut kā zināms, ka celtniecībā jo sevišķi strādā tikai uz aplokšņu algām... 

Interesanti būtu dzirdēt, kāpēc netika ņemti vērā VK revīzijās atrastās caurās un šaubīgās lietas? Un kāpēc koalīcijas stabilitāte ir svarīgāka par valsts stabilitāti (tas runājot par sekretariātiem)? Bet visinteresantāk būtu dzirdēt paša Godmaņa skaidrojumu - kas ar viņu notiek, jo pašlaik viņš ar VZ iet uz sacensībām - kuram mazāk var ticēt. Un tas nemaz nav smieklīgi, jo frāze "Godmanis teica/apsolīja/apgalvoja" vēl neliecina, ka pēc dienas viņam nebūs cits viedoklis. Paliek jau... pretīgi. 

Valsts ekonomikas lejupslīdē algas paaugstinājumus neveic neviena valsts. Vienīgais ko dara citas valstis atšķirībā no Latvijas, sedz inflācijas pieaugumu pensionāriem. Pēdējos trīs gadus algas katru gadu pieauga par 25-30%, bet pensijas, kas lielākas par 225 latiem netika indeksētas, tā uzkrājot uz pensionāru "apzagšanas" rēķina uzkrājumus valsts sociālā budžetā.Tāda liela algas paaugstināšana pēdējos trīs gados noveda pie riņķa danča - pieaug algas, pieaug nepamatoti cenas precēm un pakalpojumiem un realitātē nav nemaz ieguvēji tie, kam tās algas paaugstinātas. Par pensionāriem vispār nav jēgas runāt, tiem ar šiem cenu un pakalpojumu sadārdzinājumiem ir tik slikti, ka nevar savilkt galus izdzīvošanai. Ja tiešām ir par ko runāt, tad ir jārunā par gāzes un elekroenergijas cenu un lielo megaprojektu (gaismas pils,koncertzāles un tml.) iesaldēšanu līdz labākiem laikiem. Ko dara gimenē, kad trūkst naudas, lai katrs no šiem uzaicinātājiem pastāsta - vai aizņemas naudu un dzīvo uz kredīta, vai brēc pēc luksusa precēm un ēdieniem, vai ne tikai domā, bet reāli arī dara, sāk vairāk un aktīvāk strādāt, lai tās naudas būtu vairāk.Mums jau tāpat darba efektivitāte ir zema, tāpēc to arī būtu jāintificē. Kad tā būs attīstīto ES valstu līmenī, tad arī brēksim pēc šo valstu algu līmeņiem. Kāpēc Latvijā ir tik liels skolotāju skaits, ka ieņemam pirmo vietu ES attiecībā skolēni - skolotāji? Kāpēc veselības aprūpe valstī katru gadu paliek sliktāka, neskatoties uz pēdējo trīs gadu algu paaugstināšanu mediķiem gadā par 25-30%? Lūk, šīs atbildes būtu jāsaņem raidījuma laikā. 

Premjers nepārtraukti satraucas, ka paaugstinot algas valsts sektorā strādājošiem palielināsies algas arī privātā sektora darbiniekiem, kas mazinās viņu konkurētspēju un līdz ar to nodokļu ieņēmumus. Nez kur visā šajā spriedelējumā izpaliek (vai kavējas?) vērtējumi un rezultāti cīņā ar aplokšņu algām? Kas ir darīts, lai to sērgu mazinātu un būtiska daļa nodokļu ieņēmumu valsts budžetam tomēr neaizplūstu garām un lai nabaga policista ģimene varētu cerēt uz algas pielikumu kaut inflācijas procenta apmērā? Manu paziņu vidū reti kuram ir izdevies strādāt privātā sektora darba devēja paspārnē bez kaut vai dāļējas algas samaksas aploksnē. Tie apjomi ir nenormāli lieli, t.sk. šķietami prestižiem uzņēmumiem. Un kāpēc starp taupīšanas opcijām netiek pieminēta "gaismas pils" (kam gaismas kam tumsas) projekta iesaldēšana? 

Es nesaprotu, ko tas nozīmē zema darba efektivitāte. Cilvēks strādā un nepilda plānu, tad tas ir zema efektivitāte, bet kur mums tie plāni, nekas jau netiek ražots lai plānotu, pildītu vai nepildītu plānus. Cik atceros no padomju laikiem, je nebija plāna, apmaksa bija zemāka, ja plānu pārpildīja, deva prēmijas, vai arī palielināja plānus. Bet kādu efektīvu darbu pilda ierēdņu uzpūstā armija, tātad jāpārskata katra pienākumi, iespēju robežās tie jāpalielina. Tas pats ar ārstiem, lai skaita cik slimniekus apkalpo, kādi rezultāti, cik ilgi atrodas ārstēšanā.Izejot no tā rēķina algas, tā var pa visām darbavietām, tika vienkārši.Cik zinu, privātajā sektorā par baltu velti naudu nemaksā.Notiek plānošana. 

Spriežot pēc līdz šim lasītā un dzirdētā, eksistē liela visdažādāko padomnieku "armija", par kuru lietderīgumu un patieso darba slodzi varētu būt milzīgas šaubas. Jautājumi: 1)kāpēc tiek maksātas pilnas (pie tam lielas) algas cilvēkiem, kuri tajā pat darba laikā "spēj strādāt" vairākās vietās? 2)vai viņi kaut reizi ir reāli nesuši atbildību, ja vietā, ko viņi pārstāv, kaut kas ir sagājis grīstē? 3)vai vispār valstī ir pieejama informācija, cik kopumā izmaksā visvisādi padomnieki? 4)vai valsts nevinnētu, vispār atsakoties no padomniekiem, bet VAJADZĪBAS GADĪJUMOS iestādes, uzņēmumi u.c. izmantotu ārštata konsultantus? Apsveicami rīkojas pašreizējais premjers Godmanis, kurš griežas pie dažādu nozaru profesionāļiem un speciālistiem, iesaistot tos valstij svarīgu jautājumu risināšanā. 

Aplokšņu alga (tātad oficiāli it kā minimālā alga) apkures sezonas laikā novedīs pie tā, ka kompensācijas par dzīvokļa īri un komunālajiem maksājumiem pieprasīs (un saņems) arī tie, kuru faktiskie ienākumi ir daudz lielāki par uzrādītajiem. Tas pats jau notika iepriekšējos gados ar faktiski nodarbinātajiem bet oficiāli noformētajiem bezdarbniekiem. 

1.Godmani, kur bija tavi ekonomisti, finansisti š.g. pirmajā pusē pirms līgumu parakstīšanas par Gaismas pils būvniecību.Vai tad jau nevarēja prognozēt ,ka valstī naudas nebūs-nevaram mēs atļauties bibliotekas būvniecību ,vispirms mums jānodrošina vidējā slāņa labklājība, jāizpilda parakstītās valstiski iekšējās vienošanās par algu paaugstinājumu.Bet nē uz to jums vienkārši uzšpļaut. 2.Pēc referenduma par Saeimas atlaišanu jūs jūtaties kā uzvarētāji.Nepriecājaties ,vienkārši izvēlējāties pareizu taktiku :vasarā(atvaļinājumu laiks),ārzemās (Īrijā, Anglijā u.c)mazs iecirkņu skaits.Uztaisiet tagad referendumu kā korķi no pudeles izlidosiet. 3.Valsts tintē jau tika aizlaista Birkava premjerēšanas laikā kad tika radīts un visus šos gadus kopts ,audzēts birokratiskais aparāts.Valstij normāli neļauj funkcionēt- attīstīties nekam nevajadzīgo lēmumu un papīru kaudzes.Un par katru papīru pēc tam vēl skalo smadzenes.Vai privātajā sektorā tā notiek-nē.Ja trūkst naudas īpašnieks pats iet un ražo produktu. Ir teiciens: ES DARU VISU ,LAI NEBŪTU JĀDARA NEKAS. Nauda valstī ir pietiekoši tikai vajag saimnieciski izmantot, nevis nozakt caur visādiem projektiem. 

Darba efektivitāte starp citu ir atkarīga no darba organizācijas prasmes. JA mūsu cilvēki aizbrauc uz ārzemēm un prot strādāt ar augstāku darba ražīgumu nekā vietēji, tad skaidrs, ka vaina jau nav cilvēkos, bet vadītājos. Galvenā problēma jau ir tajā apstāklī, ka valsts tiek pārvaldīta no politbiznesa viedokļa, partiju interesēm. tātad vispirms jau jāmaina politiskā sistēma, vispirms sākot ar vēlēšanu sistēmas maiņu. Ja katru ievēlēto deputātu varēs arī atsaukt, tad varētu veidoties situācija, kad personīgai darbībai ir daudz lielāka nozīme, jo vairs nevar slēpties aiz partiju muguras un jāpieņem tautai un tautsaimniecības attīstībai nepieciešamie lēmumi. Visu laiku notiek lavierēšana starp partiju interesēm un apgrauztā kaula pamešanu tautai - varbūt aizrīsies. Spēlītes jau notiek tā sakot aiz kadra, mēs jau redzam tikai šī apgrauztā kaula dalīšanas procesu. Cerams, ka raidijumā tiks pieminēta arī šī "ēnas zona". 

Interesanti būtu uzzināt kāpēc tika atcelta algu tarifikācija pēc Žeņēvas klasifikatora,kur par pamatu bija minimālā alga valstī.No apkopējas līdz prezidentam ,bija pavisam 25 kategorijas .Starp citu ,jūs Godmani, pats to ieviesāt.Vai esat aizmirsis? Algu aprēķināšana pēc tā bija daudz godīgāka un samērojamāka.Cēlās minimālā alga x koeficients = darba alga.Un visi bija apmierināti. 

Es, piemēram, atbalstu Godmaņa plānu, jo uzskatu, ka nevar būt, ka nodokļu tērētāju algas ir lielākas kā nodokļu pelnītāju algas. Domāju, ka kritiku neiztur arī iedomātās privātā biznesa algas aploksnēs: tagad jauna shēma: pašnodarbinātais, kas pats maksā par sevi nodokļus 

Pēc manām domām I.Godmanis melo, teikdams "lai samaksātu par padsmit % lielāku algu no darba jāatbrīvo 20% strādājošo valsts pārvaldē". 1. Valsts nav definējusi pienākumus, kas būtu jāveic tikai valsts pārvaldes institūcijām un pienākumus ko var veikt ar valsts pārvaldi nesaistītas personas (vismaz privātās partnerības līmenī). Piemēram, policija, protams tā ir funkcija, ko privātie nevarētu veikt, bet n-tās aģentūras VOVAA, BEMVA, LIAA, u.c., vai tiešām nepietiek ar ministrijām!? VOVAA - Veselības ministrija. BEMVA, LIAA - Ekonomikas ministrija. U.t.t. 2. Nenormālais daudzums ar visādām uzņēmumu padomēm, saslēgtajiem vadības līgumiem, beigu beigās padomnieki (kam tad domāta ministrija, valsts sekretārs, parlamentārais sekretārs, palīgi u.c. "nesaprotamie zvēri", kas kaut ko dara, bet ko, nezin' pat tie, kas šos pienākumus pilda). 3.Šī muļļāšanās ar VID (Valsts Ieņēmumu dienestu), kas principā arī nebūtu vajadzīgs, jautājums, ko tad dara Finanšu ministrija! Tad var vai nevar panākt, lai algas nemaksā aploksnēs!? 4.Savu uzstādījumu nepildīšana, bet mūžīgā uzstādījumu "uzlabošana". To sauc par "duļķainas vides radīšanu, lai būtu kur zagt". Nu piemēram. Veselības jomā MASTERPLĀNA IEVIEŠANA. Kaut ko sāk darīt, nepārliecinās par to, kas un kā ir izdarīts, labi vai slikti izdarīts, ķeras pie cita "uzlabota" plāna un atkal kaut ko dara. Tad pamainās darītāju blice, šamējiem neiet pie sirds izstrādātais plāns, atkal to "uzlabo" un kaut ko dara. Bez jebkādiem rādītājiem. Dara darīšanas pēc. Jo kamēr "dara" maksā algas, prēmijas, ir vadības līgumi, dienesta mašīnas, apmaksāti tālruņa zvani u.c. lietiņas. Tad kāpēc kaut ko nedarīt??? Nu kar tad ir tie REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI?! 5.Varētu turpināt, bet pašam jau apnika. 

Es kā cilvēks ar ļoti daudzām veselības problēmām premjera lēmumu attiecināt uz ārstiem uztveru ļoti negatīvi. Un ne jau tāpēc, ka būtu sajūsmā par visiem ārstiem bez izņēmuma, bet gan tāpēc, ka man jau tagad ir mēnešiem ilgi jāgaida rindā pie speciālista un pēc tam uz izmeklējumu. Un, kā rāda līdzšinējā bēdīgā pieredze, pierakstīties uzreiz pie vairākiem es nevaru, jo ir pārāk liela varbūtība, ka atradīs ko sliktu un ilgi ārstējamu. Savukārt apvienot lietderīgo ar lietderīgo un ārstēt divas problēmas reizē nav iespējams to pašu rindu dēļ. 

Vai raidījuma laikā varētu noskaidrot, ko valdība ir darījusi, lai novērstu JASPERS pētījumā identificētos nepamatotos sadārdzinājumus infrastruktūras objektu būvniecībā? Vai budžeta problēmu apstākļos Latvija varētu atgriezties pie vidusmēra Eiropas izmaksām, piemēram, ceļu būvē?