Pamiera noslēgšana ir pirmais, kaut nelielais solis situācijas risinājuma virzienā, tomēr par turpinājumu skaidrības nav. Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas vadītāju aktīvā pozīcija nodemonstrēja principiāli atšķirīgu nostāju salīdzinājumā ar rietumvalstu reakciju, taču nu arī Latvijai jāatbild uz jautājumu, kāda būs tās pozīcija starptautiskajās attiecībās un kam jānotiek tālāk attiecībā gan uz Krieviju, gan konflikta zonām Dienvidosetijā un Abhāzijā.

Šķiet, nostājas saistībā ar notikumiem Gruzijā svārstās starp tā saukto reālpolitiku un starp principiālām pretenzijām pret Krievijas impēriskām ambīcijām. Eiropā un aiz okeāna dažādas it kā partnervalstis un to politiķi, tostarp Latvijas Republikas Saeima, visnotaļ dažādi novērtē notikušo. Par ko tas liecina un vai tas ir pieņemami? Turklāt, bieži vien, dažādu reakciju gadījumos, meklējot gan cēloņus, gan risinājumus, virspusēji tiek vērtēti vai pat vispār apieti gan vēsturiskie argumenti, gan starptautisko tiesību principi. Vai Eiropas Savienībai un NATO nebija pienākums pret Krieviju rīkoties citādi? Vai tomēr Gruzijas prezidents pats nav pārsteidzies vai kļūdījies, vai paļāvies provokācijām no Krievijas, veicinot šī brīža traģēdiju Kaukāzā? Ciktāl tā ir Mihaila Saakašvili atbildība, ciktāl Krievijas provokāciju mākslas augstākā pilotāža?

Caur cēloņu un notikušā vērtējumiem pamatjautājums šobrīd ir - kā tālāk risināsies Gruzijas un Krievijas konflikts, un kāda būs Latvijas nostāja? Par ko vairāk ir stāsts – par osetīnu un abhāzu tautu pašnoteikšanās tiesībām vai par Krievijas ģeopolitiskajām interesēm reģionā? Cik lielā mērā varam vilkt analoģijas ar citiem reģioniem? Cik zīmīgi jāuztver prognozes, ka pēc Gruzijas var nākt, piemēram, Ukrainas kārta? Ciktāl Baltija, kaut arī zem NATO „lietussarga”’ esoša, var justies droša? Kas tālāk notiks nekonsekventajās rietumvalstīs un starptautiskajās organizācijās, kur jau ilgstoši nav vienotas politikas attieksmē pret Krieviju? Kāda šādos rietumos ir mūsu pozīcija?

Raidījumā piedalīsies:

Māris Riekstiņš, ārlietu ministrs,
Jānis Urbanovičs, „Saskaņas centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs,
Dzintars Zaķis, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Gruzijas parlamentu priekšsēdētājs
Kārlis Daukšts, politologs,
Māris Lejnieks, starptautisko tiesību eksperts,
Judīte Čunka, LTV „Panorāmas” žurnāliste, kura pagājušajā nedēļā strādāja Gruzijā,
Regīna Jakobidze, Tbilisi Valsts universitātes profesore,
Toms Baumanis, Gruzijas atbalsta akcijas „Atstāti vieni Kaukāzā” organizatoru pārstāvis, LATO valdes priekšsēdētājs,
Juris Enģelis, atbalsta akcijas Maskavas pozīcijai Dienvidosetijā organizatoru pārstāvis, Latvijas Nacionāli demokrātijas partijas Rīgas nodaļas vadītājs.

Tika aicināts piedalīties arī Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis, taču sakarā ar Valda Zatlera vizīti Lietuvā uz šo aicinājumu saņemts atteikums.