Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.11.2024.
 
2008.gada 30. jūnijs ir gala datums, kad jāizpilda aizsardzības ministra Vineta Veldres pavēle Nr. 109 par Godasardzes jātnieku bataljona izveidi. Lai gan vēl tikai 29.jūnijā Saeimā tika lemts par neuzticības izteikšanu ministram, viņa iniciētās idejas īstenošanai par jātnieku vienības izveidi faktiski vairs nav šķēršļu. Aizsardzības ministrijas Resursu un plānošanas departamentam (RPD) 2008. gadā jānodrošina papildus finanšu resursu piešķiršana, klasificējot to programmas ‘Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana’ ietvaros un skaidrojot to, kā Latvijas armijas Jātnieku pulka (1921-1940) tradīciju turpināšanu. Šāda projekta nepieciešamība izraisījusi diskusiju sabiedrībā un arī asu kritiku no Saeimas opozīcijas partiju deputātiem. „Kas notiek Latvijā?” (KNL) redakcija vēlējās uzzināt, vai šā brīža ekonomiskajā situācijā, kad valstī izsludināts taupības režīms un visas ministrijas lemj par budžeta izdevumu samazināšanu, pārskatot ministriju iepirkumus, godasardzes rotas izveide patiešām ir primāri nepieciešama.
Manuels    14:32  |  01.07.2008.

Cik liela summa paredzēta zobenu un piešu iegādei? 

zaiga    16:41  |  01.07.2008.

Ja Godasardzes jātnieku vienībā par zirgiem buutu vis TP mucugjiimji ar Veldri priekshgalaa, tad ne tikai shaadu ieceri atbalstu, bet domaaju, ka vareetu teerinju summu palielinaat, lai vismaz ir paeedushi un ar dziivi apmierinaati :) 

Harijs  gariks@apollo.lv  20:45  |  01.07.2008.

Ideja par jātnieku vadu ir ļoti pat atbalstāma vairāku iemeslu dēļ: 1) armijas tēls sabiedrībā ir diezgan nenoteikts vai pat negatīvs, kas ir viens no iemesliem (bez atalgojuma, ekipējuma, attieksmes utt. problēmām), kāpēc darbs armijā pārāk daudzus nevilina, kas rada jau citas problēmas saistībā ar personālatlasi. Jātnieku vads ir labs veids armijas tēla spodrināšanai, lai iegūtu pozitīvu tēlu jaunās paaudzes acīs, kas varētu nodrošināt mums profesionālos karavīrus nākotnē; 2) par noteiktajiem 120000 Ls neko daudz no bruņojuma vai personīgā karavīra ekipējuma nevar nopirkt. Piemēram, viena karavīra pilnais ekipējums bez ieroča, ja nemaldos, maksāja aptuveni 8500 Ls, tātad ar šo summu var apgādāt mazāk kā vienu kājnieku vadu. Cita lieta, ja šo naudu tērētu citām vajadzībām - remonts, vieglais autotransports, pārtika utt., taču šajā gadījumā par to runāt ir nevietā, jo minētā naudas suma tiek tērēta armijas tēla veidošanai, un jātnieku vads ir atbilstošs "pirkums". Protams, paliek daži problēmjautājumi: - Ar armijas tēla veidošanu vien nepietiek, ir jābūt normāli ekipētai un apgādātai armijai pirms aicināt cilvēkus tajā stāties un dienēt. Pretējā gadījumā nonākam situācijā, kad armija no ārpuses vērotāja acīm izskatās lieliski - jātnieku vads, goda sardzes, smaidīgas karavīru sejas utt., taču, kad cilvēks iestājas armijā (ar armiju domāju gan profesionālo dienestu, gan zemessardzi), visticamāk viņam nāksies piedzīvot vilšanos daudzos jautājumos. Tāpēc, ja tiek spodrināts armijas tēls, nepieciešams rūpēties par pārējo problēmu atrisināšanu daudz ātrāk, jo tie tempi, kas ir pašlaik ir ļoti lēni. 

meitene    01:45  |  08.07.2008.

Luudzu pieveerst uzmaniibu Aizsardziibas iipashumu valsts agentuuras funkcijaam un paarliecinaaties par tiesisko pamatojumu zirgu iegaadei no shiis iestaades budzheta, iipashi budzeta programmas ‘Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana’ ietvaros!!!!!!!! Kur skataas VK??? 

erna    23:02  |  09.07.2008.

Tad lai veldre iet par zirgu kavalērijas priekšnieku un neapkauno Latviju kā aprobežots ministrelis! 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
 

     

         Dalibnieki         


Autors: